Rajona lauku attīstības speciālisti šonedēļ piedalījās kvalifikācijas celšanas mācībās, apgūstot publiskās uzstāšanās prasmes un papildinot datorprasmes.
Vidzemes lauku attīstības biroja Cēsu nodaļas speciāliste Dace Kalniņa pastāstīja, ka šonedēļ zinības apguva astoņi lauku speciālisti, taču pārējiem speciālistiem mācības notiks jūlija beigās, augusta sākumā.
Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) lektore Jolanta Sūna speciālistiem pastāstīja, kā sagatavot runu, kā uzstāties, izmantot palīglīdzekļus, kā mazināt stresu pirms publiskās uzstāšanās. Apgūta ne tikai teorija, notika arī praktiskie treniņi. LLKC lektors Raimonds Biedrītis papildināja lauku speciālistu zināšanas par datorprogrammu lietošanu, vairāk tieši par – Excel programmu, prezentāciju sagatavošanu, kā arī citiem jautājumiem.
Vairāku pagastu lauku attīstības speciālisti – Inese Narva (Ineši), Benita Zvejniece (Vecpiebalga), Maija Ķīķere (Jaunpiebalga), arī pārējās semināra dalībnieces atzina, ka gūtās zināšanas ir ļoti vērtīgas, jo ikdienā jātiekas ar cilvēkiem un jāskaidro dažādi jautājumi. I. Narva un B. Zvejniece vērtē: “Apgūstam daudz. Tagad zināšanas būs detalizētas, plašākas. Līdz šim ikdienā tik daudz nepiedomājām – gājām, runājām, bet tagad saprotam, ka, uzstājoties publiski, daudz kas jāņem vērā. Jādomā, kur likt rokas, kur skatīties.”
Lauku attīstības speciālistes piekrīt, ka būtiska bijusi arī datora izmantošanas prasmju papildināšana, jo lielākoties šie jautājumi apgūti pašmācības ceļā. Tagad uzzinātas darbā noderīgas nianses.
D. Kalniņa pastāstīja, ka pagastu lauku attīstības speciālistiem mācības par dažādiem jautājumiem notiek regulāri ik mēnesi. Speciālisti saņem jaunāko informāciju par aktualitātēm elektroniski, kas ērti notiek, pateicoties pērn no Zemkopības ministrijas saņemtajiem
datoriem, ar nodrošinātu interneta pieslēgumu.
“Būtiski, lai speciālisti palielina kompetenci un konkurētspēju. Lauku attīstības speciālistiem ir jābūt un viņi ir kompetenti, labi sagatavoti, zinoši, lai varētu informēt un skaidrot lauksaimniekiem dažādus jautājumus, kas saistīti ar saimniecību darbību, attīstības perspektīvām un jaunumiem, arī normatīvajos aktos. No tā, cik veiksmīgi darbojas lauku attīstības speciālists, atkarīga lauksaimniecības un lauku vides attīstība pašvaldībā,” skaidro D. Kalniņa. Lai gan zināšanām jābūt plašām, turklāt arī darba pienākumu ir daudz, atalgojums nav adekvāts. D. Kalniņa vērtē, ka tas ir līdzīgs nekvalificēta darba veicēju atalgojumam.
Darba apjomam un pienākumiem neadekvātais atalgojums ir problēma, domājot arī par lauku attīstības nākotni, jo Lauksaimniecības Universitātes prorektors Arnis Mugurevičs izpētījis, ka līdz 2015. gadam būs nepieciešami aptuveni 740 jauni lauksaimniecības nozares institūcijās strādājoši speciālisti un eksperti. Tas saistīts ar to, ka daļa pašreiz strādājošo pensionēsies. Pašlaik dažādos amatos un institūcijās strādā 5500 speciālisti ar lauksaimniecisko izglītību.
D. Kalniņa skaidro, ka nepieciešami būs laukkopības un lopkopības speciālisti, lauksaimniecības inženieri, veterinārārsti, ekonomisti, mežsaimnieki, arī pārtikas tehnologi, hidrotehniķi, zemes ierīcības inženieri, vides un ūdenssaimniecības inženieri.
Kopš šī pavasara LLKC notikušas reformas, atdalot valsts dotētos no komercpakalpojumiem. Cēsu lauku konsultāciju birojs tagad sniedz maksas konsultācijas, taču Vidzemes lauku attīstības biroja Cēsu nodaļa veic lauku konsultatīvās un informācijas apmaiņas sistēmas īstenošanas koordinēšanu, mazo saimniecību pārprofilēšanu nelauksaimnieciskas, netradicionālas un nišas produktu uzņēmējdarbības attīstībai. Attīstības biroji nodarbojas arī ar lauksaimniecības nozares popularizēšanu vispārizglītojošajās skolās un organizē lauku iedzīvotāju informēšanu.
Komentāri