Soļi uz Zemes un ārpus Zemes robežām

Pirmo reizi Kosmosa izziņas centrs sadarbībā ar Elektrum Energoefektivitātes centru aicināja uz pasākumu “60 minūtes Zemei”.

Lai rosinātu aizdomāties par katra cilvēka ietekmi uz vidi un parādītu, kā ar pārdomātām izvēlēm iespējams saglabāt resursus gan šeit, uz Zemes, gan nākotnes izpētei kosmosā, Cēsu Kosmosa izziņas centrs aicināja uz pasākumu “60 minūtes Zemei”.

Zemes stunda ir pazīstams pasākums, kad visa pasaule tiek aicināta uz stundu izslēgt    apgaismojumu, paužot atbalstu klimata pārmaiņu samazināšanai. Kosmosa izziņas centrā šai akcijai veltītu pasākumu rīkoja pirmo reizi. Sadarbībā ar Elektrum Energoefektivitātes centru bija sagatavota izzinoša programma, apmeklētāji visas dienas garumā varēja piedalīties zinātnes šovā, gūt zināšanas, darbojoties inter­aktīvā ekspozīcijā, piedalīties radošās darbnīcās un diskusijās ar ekspertiem. Vakarā Kosmosa centrā uz stundu izslēdza apgaismojumu, apmeklētāji telpas varēja izpētīt lukturīšu gaismā.

Jānis Urtāns, Kosmosa izziņas centra vadītāja pienākumu izpildītājs, “Druvai” teica: “Ilgt­spēja un resursu ekonomija ir ļoti nozīmīga, ja domājam par Zemes nākotni. Ekonomija, cilvēkam darbojoties kosmosa stacijās, ir pašsaprotama, bet arī uz Zemes tā ir nozīmīga, kaut nav pašsaprotama.” Vaicāts, vai cilvēki ir gatavi sarunām par to, J. Urtāns vērtē: “Mēs varam ļoti jēgpilni par to runāt, nonākt pie kopsaucēja un dzīvot ilūzijā, ka viss ir skaisti, labi un zaļi. Bet pie šī kopsaucēja būs nonākuši tikai 30, 40 cilvēki, kamēr 125 cilvēki tā nedomā un nerīkojas. Domāju, vēl jāveic ļoti liels darbs, lai sabiedrība kopumā izprastu vajadzību taupīt Zemes resursus un to arī darītu.”

Diskusijā “Vai tavi mazmazbērni uzcels sniegavīru?” Linda Zuze, biedrības “Zaļā brīvība” klimata politikas eksperte, Inese Suija-Markova, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece, Madara Merle, Pasaules Dabas Fonda Klimata programmas un korporatīvo projektu vadītāja, un Ruta Vanaga, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta asociētā profesore, zinātņu doktore un vadošā pētniece, vētīja, kā ikdienā izjūtam klimata pārmaiņas, atzīmējot gan siltās ziemas, gan tropiskās naktis Latvijā, kā arī ekstrēmākus, vētrainākus laika apstākļus, kā arī ieskicēja, ko var darīt katrs cilvēks individuāli, ko dažādas nevalstiskās organizācijas, pašvaldības un valsts, lai samazinātu cilvēka negatīvo ietekmi uz Zemi.

Pasaules Dabas Fonda pārstāve Madara Merle “Druvai” pau­da, ka diskusijas nosaukums ir labs, lai uzrunātu cilvēkus, iesaistītu sarunā, bet atzina: “Pro­tams, tā ir tikai sabiedrības uzmanības pievēršana. Svarīgākie jautājumi būs – cik noturīga ir mūsu ekonomiskā sistēma, sociālā sistēma un struktūra pret klimata pārmaiņām. Te ir runa par ģeopolitisko situāciju, migrāciju. Lat­vija nav izolēta sala, mēs nevarēsim pateikt – mums Latvijā vēl reizēm uzkrīt sniegs, tātad viss ir kārtībā. Tāpēc katrai mūsu mazajai un lielajai darbībai ir nozīme. Protams, vissvarīgāk ir izvēlēties ietekmīgākās lietas katram savā ikdienā, sabiedriskā līmenī mēģināt viest pozitīvas pārmaiņas.”

Diskusijas dalībnieces uzsvēra, cik būtiskas videi ir katra cilvēka ikdienas izvēles, arī tās, kuras mums šķiet nesaistītas ar šīm problēmām. M. Merle uzskata, ka, piemēram, tas, ko pērkam, ir daudz lielāks jautājums par vidi nekā maisiņš, kurā iegādāto ieliekam. “Mēs runājam par atkritumiem un maisiņiem, jo tas ir fiziski saprotams un tiešām mazs solis, ar ko sākt. Bet tas bija sākums pirms desmit, pat divdesmit gadiem. Tā jau ir bāzes higiēna, tāpat kā tīrīt zobus katru dienu.”

Pasaules Dabas Fonda pārstāve arī norāda, lai gan nereti Latvija tiek dēvēta par zaļu zemi, skatoties uz katru iedzīvotāju, situācija nemaz tik pozitīva nav: “Esam bijuši zaļi tāpēc, ka pirmkārt, mums nav bijusi ļoti intensīva ražošana, mums arī nav lielas naftas pārstrādes rūpnīcas, otrkārt, mums ir diezgan labs saimniecības portfelis, respektīvi, diezgan daudz elektroenerģijas saražo    hidroelektrostacijās, ar vēja turbīnām, saules paneļiem. Tomēr, skatoties individuāli, mūsu izvēles ir mazāk zaļas. Es gribētu teikt, ka pats svarīgākais ir domāt ilgtermiņā, atcerēties, ka mums vajag mazāk, nekā liekas. Rīkojoties jau šodien, ir lieliska iespēja pasargāt sevi, savus tuvākos, citus iedzīvotājus un veidot labklājīgāku nākotni tiešām visiem.”

Diskusijas “Negribu pamest Zemi? Ko darīt?” dalībnieki Emīls Seņķāns, Eiropas kosmosa aģentūras pārstāvis, Pārsla Dan­ce, “Valmieras glass” Vides, darba un veselības aizsardzības daļas vadītāja, Lauris Baltiņš, Latv­energo Saules un vēja parku attīstības projektu vadītājs un Edgars Fresh, influenceris, skaidroja kosmosa industrijas nozīmi mūsu ikdienā un planētas saudzēšanā. Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvis Emīls Seņķāns “Druvai” sacīja, ka nereti cilvēkiem šķiet – satelītu palaišana kosmosā ir naudas tērēšana: “Tomēr tie ir ļoti svarīgi dažādu nozīmīgu datu iegūšanai, piemēram, par ledāju kušanu, varam tuvāk izpētīt zvaigznes un planētas, saprast, vai ārpus Zemes ir kāda piemērota vieta dzīvībai. Tāpat astronauti kosmosa stacijās veic eksperimentus, kuriem palīdz atrašanās bezsvara stāvoklī – radīt dažādus materiālus, medikamentus, un šī pieredze pēc dažiem gadiem vai gadu desmitiem uzlabos mūsu dzīvi uz Zemes.”

Diskusijas dalībnieki vērtēja, ka arī paši domājuši, ko varētu mainīt savā ikdienā, piemēram, vienu vai vairākas dienas noteiktā laika nogrieznī pārvietoties bez auto, ejot uz veikalu, gatavot iepirkumu sarakstu, iekļaujoties noteiktā summā, ieskatīties, no kurienes produkts nāk, un, iespējams, neiegādāties to, kas nav audzēts atbilstoši vides prasībām. Par tēmas aktualitāti liecināja arī sanākušo jautājumi vēl krietnu laiku pēc diskusijas beigām.