Pārdomās. SIA “Gaižēni” vadītājs Alekss Rasmusens dalās pārdomās, kāpēc saimniecībā straujo attīstības posmu nomainījis konservatīvāks darbības modelis. FOTO: Andris Vanadziņš
Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā.
Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu maksātājs”.
Vaicāts, kāds bijis aizvadītais gads saimniecībā, “Gaižēnu” vadītājs Alekss Rasmusens atbild lakoniski: “Tāds labs, stabils, es pat teiktu, mazliet konservatīvs gads.”
A.Rasmusens stāsta: “Pēdējos gados ar uzņēmuma akcionāriem nopietnas investīcijas ražošanas paplašināšanā neesam plānojuši un veikuši. Ir bijuši ieguldījumi tehnikas un novietņu aprīkojuma modernizācijā. Pie visiem cūku kompleksiem uzstādīti saules paneļi, un vasarā tērējam pašu saražoto enerģiju. Tā ir veiksmīga investīcija, kas dod jūtamu atdevi, jo elektrības patēriņš mūsu nozarē ir augsts. Saistībā ar cūku mēra izplatību mums ir paaugstināta riska bizness un ieguldījumi biodrošībā ir lieli.
Taču kopumā pēdējos divos gados cūkgaļas cena ir stabila un pietiekami augsta. “Gaižēnu” apgrozījums pēdējos gados stabilizējies 19 – 20 miljonu apmērā, un nodokļos 2023. gadā samaksājām 3,4 miljonus, par pagājušo gadu precīzu datu vēl nav, bet būs vairāk, ap četriem miljoniem. Lielāko sadaļu veido pievienotās vērtības un uzņēmuma ienākuma nodokļi, taču arī darbaspēka nodokļi un mūsu iemaksas valsts sociālajā budžetā ir nozīmīgas. Kolektīvs saimniecībā nav liels – 62 darbinieki, bet atalgojuma līmenis, domāju, konkurētspējīgs. Vidējā alga 2200 eiro, tomēr arī mēs saskaramies ar grūtībām atrast prasmīgus un, galvenais, strādāt gribošus darbiniekus, kaut arī novietnēs viss ir maksimāli automatizēts. Ir automātiskā mazgāšanas sistēma, ventilācija, barības padeve, mēslu savākšana. Tomēr nepieciešams arī roku darbs, kas prasa fizisku piepūli, un tas nav īpaši populārs,” smaidot piebilst Alekss un jau nopietni sāk skaidrot iemeslus, kāpēc uzņēmuma akcionāri pagaidām izvēlējušies konservatīvu saimniekošanas modeli – bez lieliem ieguldījumiem ražošanas paplašināšanā.
“Viens ir klasiski biznesa izaicinājumi. Darbaspēka trūkums, cūkgaļas cena, kas šogad slīd lejā, zemes cena, kas tomēr aug un Zemgalē jau tuvojas Rietumeiropas vidējam līmenim. Bet tās ir risināmas lietas. Daudz nopietnākas bažas rada tas, ka spēles noteikumi, prasības, ko uzņēmējiem, ne tikai cūkkopjiem vai piensaimniekiem, izvirza valsts pārvalde, kļūst aizvien apgrūtinošākas, ierobežojošākas. Un tad vienā brīdī sāc uzdot sev jautājumu – vai vajag šeit ieguldīt naudu, attīstīt biznesu? Un tas ir slikti. Esmu Latvijā jau 30 gadus, šeit ir manas mājas, ģimene, te ir lieliski cilvēki. Būdams viesis šajā zemē, vienmēr esmu bijis lojāls, likuma paklausīgs valsts iedzīvotājs un lepojos ar to, ka spēju izveidot sekmīgu biznesu, nodrošināt cilvēkiem labu darbu, maksāt nodokļus. Es saprotu, ka liela daļa birokrātisko prasību nāk no Eiropas, bet kāpēc Latvijas ierēdņiem vēl jāpiedomā kaut kas klāt, lai vēl vairāk sarežģītu uzņēmēju dzīvi? Savējie taču ir jāaizstāv! Kāpēc vienīgais instruments budžeta palielināšanai ir nodokļu celšana, nevis vides veidošana biznesa attīstībai? Piekrītu, mums jādomā, kā strādāt efektīvāk, bet arī valsts pārvaldei un pašvaldībām jākļūst efektīvākām.
“Gaižēni” atbalsta kustību “Junior Achievement Latvia”, kas skolēnu mācību uzņēmumiem palīdz spert pirmos soļus biznesā. Jauniešiem ir gaišas galvas, fantastiskas idejas, mums ir lielisks potenciāls izaugsmei! Vajag pavisam nedaudz – piedāvāt šiem jaunajiem gudriniekiem tādu uzņēmējdarbības vidi, kurā viņi var brīvi realizēt savas idejas, kļūdīties un sākt no jauna. Bet, ja pirmais, ko jaunais uzņēmējs sastop, ir kontrolieru un pārbaudītāju rinda…, biznesa dzirksts var ātri apdzist.
Iznāca tāda garāka politiska atkāpe, bet tie ir jautājumi, kas nodarbina ne tikai mani. Uzņēmēji ir trenēti riskēt, pieņemt grūtus lēmumus, uzņemties par tiem atbildību, tā ir normāla biznesa garoziņa. Bet, ja te viens, te otrs sāk domīgi uzdot jautājumu – bet vai vajag? – tad kaut kas nav kārtībā.”
