Salīdzinot šīs sezonas apmeklējumu slēpošanas kalnos un trasēs ar iepriekšējiem gadiem, kalnu un trašu pārstāvji atzīst, ka šajā sezonā ir novērojams liels ziemas prieku baudītāju pieplūdums.
Kā aģentūrai LETA stāstīja “Žagarkalna” pārstāvis Vadims Kameņevs, tāds pieplūdums, kāds tas ir šobrīd, sen neesot bijis, piebilstot, ka tas ir skaidrojams ar to, ka iepriekšējos gados bijis mazāk sniega nekā šogad.
Arī “Milzkalna” pārstāvis Viesturs Ošnieks un “Ozolkalna” pārstāve Līga Rokpelne atzīmēja, ka ar apmeklējumu šogad ir apmierināti. Rokpelne gan piebilda, ka “kalnu kapacitāte patlaban vēl nav pārsniegta”, taču ir jūtams, ka ziemas prieku baudītāji ir “nocietušies”.
Slēpošanas kalnu un trašu piedāvātās iespējas izmanto arī apmeklētāji no Latvijas kaimiņvalstīm – Igaunijas, Krievijas un Lietuvas. Kalnu un trašu pārstāvji atzīst, ka sezona ir sākusies labi.
Taujāti par aptuveno laiku, kas būtu vajadzīgs, lai varētu vismaz atpelnīt slēpošanas kalnu un trašu sagatavošanā un uzturēšanā ieguldīto, pārstāvji norāda, ka tās varētu būt desmit līdz divpadsmit nedēļas. Lielākos izdevumus veido izmaksas par ūdeni, elektrību, tehniku un arī uzturēšanu.
Tiesa, ir būtiski, lai saglabājas slēpošanas trašu un kalnu darbībai labvēlīgi laikapstākļi un sniegs, jo tas ir tas, kas veicina arī ziemas prieku baudītāju vēlmi doties uz kalnu vai slēpošanas trasi.
Kā liecina ziemas prieku portāla “slalom.lv” un slēpošanas trašu un kalnu mājaslapās publicētā informācija, ziemas prieku baudītājiem atvērto kalnu vidū ir “Žagarkalns”, “Milzkalns”, “Ozolkalns”, “Riekstukalns”, “Baiļi”, “Egļukalns”, “Gaiziņš”, “Kaķīškalns”, “Kamparkalns”, “Kordes trase”, “Lemberga hūte”, “Mežezers”, “Rāmkalni”, “Reiņa trase”, “Rēķu kalns”, “Siguldas trase” un “Viešūra kalns”.
