Četras dienas Cēsu novada 13 pirmsskolu skolotājas un metodiķes piedalījās centra “Dardedze” rīkotajās mācībās, kurās apguva zināšanas, kā runāt ar bērniem par seksuālo vardarbību.
Apgūtās zināšanas ļaus vadīt 11 nodarbību ciklu par seksuālās vardarbības profilaksi bērniem no piecu līdz desmit gadu vecumam.
Mērķa grupa šiem kursiem ir pirmsskolu un sākumskolu pedagogi, proti, Džimbas nodarbībās tiek runāts ar bērniem vecumā no pieciem līdz 10 gadiem.
“Kopš 2008.gada centrā “Dardedze” esam izstrādājuši Džimbas drošības soļu programmu, kas paredz bērniem nodot zināšanas un prasmes, kā sevi pasargāt nedrošās situācijās, mācīt bērniem par drošību attiecībās ar citiem cilvēkiem. Šajā programmā ne tikai mācām, bet arī parādām, jo viena lieta ir tā, ka bērnam kaut ko mācām, bet otra – ko parādām praksē. Tas attiecas arī uz nedrošām situācijām, ķermeņa robežām un to pārkāpšanu, par labiem vai sliktiem pieskārieniem. Ja mācām vienu, bet praksē rādām kaut ko citu, tad šīs zināšanas līdz bērniem nevar nonākt. Tāpēc ir svarīgs darbs ar apkārtējiem: gan pedagogiem, gan atbalsta darbiniekiem, gan vecākiem,” par iniciatīvu pastāsta “Dardedzes” pārstāve Inese Znotiņa.
Cēsīs pirmie “Džimbas” drošības aģenti tika sagatavoti jau 2012.gadā. “Šajās četrās intensīvu mācību dienās tiek apgūta gan teorija, gan bērnu tiesību aizsardzības pamatprincipi, tiek runāts par vardarbību, īpaši seksuālo vardarbību, par to, kāpēc tā notiek, kā tā notiek un cik bieži tā notiek, kāda ir izplatība. Tāpat pedagogi apgūst pašu programmu – 11 soļus ar īpaši izveidotu tēlu “Džimbu”, rokas lelli. Džimba ir nācis no Drošības salas, tur uzaudzis, mācījies ļoti daudz par drošību attiecībās, nonācis Latvijā un sapratis, ka viņam šeit ļoti patīk. Džimbas tēls izveidots speciāli šim mērķim, viņš mājo centrā “Dardedze”. Visi kursu dalībnieki saņem lielas somas ar materiāliem – situāciju kartēm, stāstiem, grāmatām par to, kā bērniem šīs 11 nodarbības īstenot. Viena no četrām dienām – otrdiena – ir teorētiskā diena, kas pagāja ļoti nopietnā atmosfērā, jo runāt par šīm tēmām nav viegli. Nākamajās dienās apguvām 11 soļus, kā ar bērniem par šīm lietām runāt viņiem saprotamā, vienkāršā valodā. Jāņem vērā, ka pēc statistikas katrs desmitais bērns var tikt pakļauts seksuālai vardarbībai,” turpina I.Znotiņa.
Viņa piebilst, ka visbiežāk vecāki un arī izglītības iestāžu darbinieki runā par to, kā pasargāt bērnus no bīstamiem svešiniekiem, tomēr tiek aizmirsts, ka 80 % vardarbības gadījumu varmāka ir bērnam pazīstams vai pat tuvs, radu lokā esošs cilvēks. “Nodarbībās runājam, ka bērnam pāri var nodarīt arī tuvs un mīļš cilvēks. Par to runājot, protams, nevar biedēt bērnu, bet jārunā ir. Mūsu prakse liecina, cik maz vajadzīgs līdz tam, lai notiktu tādi seksuālās vardarbības gadījumi. Piemēram, ir 10 gadus veca meitenīte, kurai pat nav ienācis prātā, ka vectētiņa pieskārieni ir kaut kas ārpus normas robežām un ka to nemaz nedrīkst darīt. Tas pierāda, ka kaut vai viena nodarbība, kurā tiek runāts par seksuālās vardarbības izpausmēm, ir ļoti nozīmīga, lai tāda veida gadījumi nemaz nenotiktu.”
Pēc šo kursu apguves pirmsskolu darbinieki atgriezīsies savās mācību iestādes, lai īstenotu 11 nodarbību ciklu tur. “Mēs nekad nezināsim, cik daudz bērnu esam pasargājuši, tomēr ir skaidrs, ka daudz. Bērniem ir jāsaprot, kuri ir tie labie noslēpumi, ko var glabāt, un kuri ir tādi, par kuriem tomēr būtu jādara zināms pieaugušajiem,” tā I.Znotiņa.
Jautāta, vai patiešām ar šādiem gadījumiem saskaras mazgadīgi bērni, I.Znotiņa bēdīgi atzīst, ka tā tiešām ir un runa nebūt nav tikai par pusaudža vecuma bērniem. “Lielākā daļa šo gadījumu upuru ir tieši pavisam jauni bērni. Varmākas arī meklē veidus, kā sadraudzēties, kā būt tuvāk bērniem – atrast darbu vai pat brīvprātīgā darba iespējas, lai būtu tuvāk bērniem. Praksē redzam, ka netrūkst gadījumu, kad varmākas cenšas veidot attiecības ar sievietēm, kurām ir mazi bērni, lai īstenotu savas ļaunās darbības,” turpina “Dardedzes” pārstāve. Viņa piebilst, ka daudz informācijas pieejams arī “Džimbas” mājaslapā un ik vasaru tiek rīkotas nometnes un arī citi pasākumi, kas veltīti tieši seksuālās vardarbības pret bērniem tēmai.
“Dardedzes” centrā notiek nodarbības interaktīvā vidē, kur arī iespējams bērnus izglītot par vardarbību. “Bērni šajās sarunās nekur nesadzird vārdus “sekss”, “seksuālā vardarbība”, par to tiek runāts bērniem saprotamā, drošā veidā. Tas, ko redzam pēc pieejamiem datiem, parāda, ka Eiropā no seksuālas vardarbības cieš katrs piektais bērns, bet Latvijā tas notiek divreiz retāk. Šī statistika gan visdrīzāk neatspoguļo reālo situāciju, jo daudzi gadījumi paliek nezināmi. Liela daļa bērnu, kas pārcietuši vardarbību, par to runā krietni vēlāk vai neatklāj nekad. Mūsu centra pieredzē 90 % gadījumu varmāka ir bērnam tuvs, pazīstams cilvēks.”
Jautāta, vai ir kādas pazīmes, kas vecākam liktu aizdomāties, ka bērns piedzīvojis ko traumatisku, viņa teic, ka pazīmes var būt ļoti individuālas. “Ir normāla uzvedība, caur kādu bērns pauž savu seksualitāti, un ir darbības, kas šķiet neierastas. Vecākam būtu jāpievērš uzmanība katrām uzvedības pārmaiņām. Jāsaprot arī, ka seksuāla vardarbība nav tikai dzimumakts, tā ir saskare arī ar seksuāla rakstura saturu, piemēram, pornogrāfijas skatīšanos, ķermeņa filmēšana vai fotografēšana, reizēm bērns ir liecinieks seksuālam aktam. Pie mums nonāk arī bērni, kas ir saskatījušies pornogrāfiskus video un ar bērna psihi pat uzskata, ka tas ir normāli, mēģinot video redzēto atdarināt ar citiem bērniem. Tās visas ir vardarbības formas, tāpēc ir svarīgi pamanīt katru niansi bērna uzvedībā, emocijās, kas var liecināt par kādu traumatisku, vardarbīgu pieredzi,” pauž I.Znotiņa.
“Dardedze” ir nevalstiska organizācija, kas jau vairāk nekā divdesmit gadus strādā, lai novērstu visa veida vardarbību, īpaši seksuālu vardarbību pret bērniem. “Strādājam divos virzienos, viens no tiem ir atbalsts cietušajiem un viņu ģimenēm, otrs – preventīvais darbs,” atklāj centra “Dardedze” pārstāve Inese Znotiņa, piebilstot, ka ir skaidrs, ka visu preventīvo darbu viena nevalstiskā organizācija nevar paveikt tikai saviem spēkiem.
Komentāri