Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Baiba, Barbara, Barba

Skolnieces zemenēs

Druva
23:00
10.07.2008
23
200807102018218597

Jau ceturto vasaru Raunas pagasta zemnieku saimniecībā „Lejas Smurģi” krietni palīgi ir skolas vecuma bērni.

“Pilsētas bērni baidās no tik pamatīga darba, labprātāk strādā veikalos vai kafejnīcās. Bet lauku bērni ir apņēmīgāki un cītīgāki, rūpīgi paveic pienākumus. Saimniecībā strādā tuvākās apkaimes skolēni. Meitene, kas dzīvo tālāk no darba vietas, dažkārt pat paliek pa nakti teltī, lai laikus paspētu uz rīta darba cēlienu,” stāsta saimniecības vadītāja Irina Bite.

“Septiņu stundu darbadiena, 170 lati mēnesī, algu izmaksā ik piektdienu,” skolnieces racionāli un lakoniski stāsta par savu darbu. Tikpat stingra un noteikta attieksme arī nepieciešama zemeņu lasīšanai. Darbs sākas ik darbdienu pulksten septiņos un ilgst līdz divpadsmitiem. Pa dienas vidu meitenes var atpūsties, pagulēt, bet no pieciem vakarā līdz astoņiem atkal jāņem rokās spaiņi un jālasa.Ar lasīšanu vien darbi nebeidzas, vēl zemenes ir jāsasver un jāsakārto kastēs, augustā sāksies stādīšana, ravēšana un zemeņu stīgu griešana.

Visašākā un produktīvākā strādniece ir Linda Ņefontova, kura reiz dienā salasīja 42 kilogramus zemeņu. Darbs ritot ātri, to pavada meiteņu sarunas un joki. Šogad strādā tikai četras meitenes, kad strādājuši arī puiši, laukā bijusi lielāka jautrība. Dažkārt izcēlušās pat nelielas zemeņu kaujas. Saimniece ir saprotoša un, dzirdot šo stāstu, tikai labsirdīgi nosmej.

Evelīna Paurniete ir pieredzējusi zemeņu lasītāja, 11.klases skolniece var lepoties ar desmit gadu stāžu šajā darbā: “Īpašas prasmes, lai vāktu zemenes, nav nepieciešamas, tikai jābūt pacietīgai un uzmanīgai. Darbu nevar darīt pārāk ātri, var paskriet garām gatavajām ogām vai arī salasīt puszaļās.”

Zemeņu raža ir jau pilnbriedā, un pirmās darba dienas aizritējušas, tādēļ zemeņu ēšana vairs nav aktuāla. „Šad tad pa kādai sārtajai ogai apēdu, bet nu vairs ilgāku laiku tās negribēsies,” stāsta Linda.

Kristīnei Zariņai gan zemenes vēl nav apnikušas, un viņa tās mājās sagtavo arī ziemai, vārot gardo ogu ievārījumus.

Kā iztērēt sapelnīto naudu, katrai meitenei ir savi plāni-viena krās skolas vajadzībām, cita 9.klases izlaiduma tērpam, vēl kāda telefona atmiņas kartei. „Un, protams, meiteņu lietām – kurpēm, apģērbam un kosmētikai,” piebilst Linda.

Darbs rit no rokas, kolektīvs ir draudzīgs, ar darba devējiem attiecības labas. Meitenes ir apmierinātas ar darbu, savukārt saimniece Irina – ar viņu veikumu. Ogu vācēju draudzība ārpus zemeņu lauka nebeidzas, un tuvākajā laikā viņas plāno ekskursiju uz Minhauzena muzeju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
4

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
212

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
37

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
79

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
58

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
93
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
41
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
30
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi