
Jau ceturto vasaru Raunas pagasta zemnieku saimniecībā „Lejas Smurģi” krietni palīgi ir skolas vecuma bērni.
“Pilsētas bērni baidās no tik pamatīga darba, labprātāk strādā veikalos vai kafejnīcās. Bet lauku bērni ir apņēmīgāki un cītīgāki, rūpīgi paveic pienākumus. Saimniecībā strādā tuvākās apkaimes skolēni. Meitene, kas dzīvo tālāk no darba vietas, dažkārt pat paliek pa nakti teltī, lai laikus paspētu uz rīta darba cēlienu,” stāsta saimniecības vadītāja Irina Bite.
“Septiņu stundu darbadiena, 170 lati mēnesī, algu izmaksā ik piektdienu,” skolnieces racionāli un lakoniski stāsta par savu darbu. Tikpat stingra un noteikta attieksme arī nepieciešama zemeņu lasīšanai. Darbs sākas ik darbdienu pulksten septiņos un ilgst līdz divpadsmitiem. Pa dienas vidu meitenes var atpūsties, pagulēt, bet no pieciem vakarā līdz astoņiem atkal jāņem rokās spaiņi un jālasa.Ar lasīšanu vien darbi nebeidzas, vēl zemenes ir jāsasver un jāsakārto kastēs, augustā sāksies stādīšana, ravēšana un zemeņu stīgu griešana.
Visašākā un produktīvākā strādniece ir Linda Ņefontova, kura reiz dienā salasīja 42 kilogramus zemeņu. Darbs ritot ātri, to pavada meiteņu sarunas un joki. Šogad strādā tikai četras meitenes, kad strādājuši arī puiši, laukā bijusi lielāka jautrība. Dažkārt izcēlušās pat nelielas zemeņu kaujas. Saimniece ir saprotoša un, dzirdot šo stāstu, tikai labsirdīgi nosmej.
Evelīna Paurniete ir pieredzējusi zemeņu lasītāja, 11.klases skolniece var lepoties ar desmit gadu stāžu šajā darbā: “Īpašas prasmes, lai vāktu zemenes, nav nepieciešamas, tikai jābūt pacietīgai un uzmanīgai. Darbu nevar darīt pārāk ātri, var paskriet garām gatavajām ogām vai arī salasīt puszaļās.”
Zemeņu raža ir jau pilnbriedā, un pirmās darba dienas aizritējušas, tādēļ zemeņu ēšana vairs nav aktuāla. „Šad tad pa kādai sārtajai ogai apēdu, bet nu vairs ilgāku laiku tās negribēsies,” stāsta Linda.
Kristīnei Zariņai gan zemenes vēl nav apnikušas, un viņa tās mājās sagtavo arī ziemai, vārot gardo ogu ievārījumus.
Kā iztērēt sapelnīto naudu, katrai meitenei ir savi plāni-viena krās skolas vajadzībām, cita 9.klases izlaiduma tērpam, vēl kāda telefona atmiņas kartei. „Un, protams, meiteņu lietām – kurpēm, apģērbam un kosmētikai,” piebilst Linda.
Darbs rit no rokas, kolektīvs ir draudzīgs, ar darba devējiem attiecības labas. Meitenes ir apmierinātas ar darbu, savukārt saimniece Irina – ar viņu veikumu. Ogu vācēju draudzība ārpus zemeņu lauka nebeidzas, un tuvākajā laikā viņas plāno ekskursiju uz Minhauzena muzeju.
Komentāri