Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Donats, Konstance

Skolnieces zemenēs

Druva
23:00
10.07.2008
9
200807102018218597

Jau ceturto vasaru Raunas pagasta zemnieku saimniecībā „Lejas Smurģi” krietni palīgi ir skolas vecuma bērni.

“Pilsētas bērni baidās no tik pamatīga darba, labprātāk strādā veikalos vai kafejnīcās. Bet lauku bērni ir apņēmīgāki un cītīgāki, rūpīgi paveic pienākumus. Saimniecībā strādā tuvākās apkaimes skolēni. Meitene, kas dzīvo tālāk no darba vietas, dažkārt pat paliek pa nakti teltī, lai laikus paspētu uz rīta darba cēlienu,” stāsta saimniecības vadītāja Irina Bite.

“Septiņu stundu darbadiena, 170 lati mēnesī, algu izmaksā ik piektdienu,” skolnieces racionāli un lakoniski stāsta par savu darbu. Tikpat stingra un noteikta attieksme arī nepieciešama zemeņu lasīšanai. Darbs sākas ik darbdienu pulksten septiņos un ilgst līdz divpadsmitiem. Pa dienas vidu meitenes var atpūsties, pagulēt, bet no pieciem vakarā līdz astoņiem atkal jāņem rokās spaiņi un jālasa.Ar lasīšanu vien darbi nebeidzas, vēl zemenes ir jāsasver un jāsakārto kastēs, augustā sāksies stādīšana, ravēšana un zemeņu stīgu griešana.

Visašākā un produktīvākā strādniece ir Linda Ņefontova, kura reiz dienā salasīja 42 kilogramus zemeņu. Darbs ritot ātri, to pavada meiteņu sarunas un joki. Šogad strādā tikai četras meitenes, kad strādājuši arī puiši, laukā bijusi lielāka jautrība. Dažkārt izcēlušās pat nelielas zemeņu kaujas. Saimniece ir saprotoša un, dzirdot šo stāstu, tikai labsirdīgi nosmej.

Evelīna Paurniete ir pieredzējusi zemeņu lasītāja, 11.klases skolniece var lepoties ar desmit gadu stāžu šajā darbā: “Īpašas prasmes, lai vāktu zemenes, nav nepieciešamas, tikai jābūt pacietīgai un uzmanīgai. Darbu nevar darīt pārāk ātri, var paskriet garām gatavajām ogām vai arī salasīt puszaļās.”

Zemeņu raža ir jau pilnbriedā, un pirmās darba dienas aizritējušas, tādēļ zemeņu ēšana vairs nav aktuāla. „Šad tad pa kādai sārtajai ogai apēdu, bet nu vairs ilgāku laiku tās negribēsies,” stāsta Linda.

Kristīnei Zariņai gan zemenes vēl nav apnikušas, un viņa tās mājās sagtavo arī ziemai, vārot gardo ogu ievārījumus.

Kā iztērēt sapelnīto naudu, katrai meitenei ir savi plāni-viena krās skolas vajadzībām, cita 9.klases izlaiduma tērpam, vēl kāda telefona atmiņas kartei. „Un, protams, meiteņu lietām – kurpēm, apģērbam un kosmētikai,” piebilst Linda.

Darbs rit no rokas, kolektīvs ir draudzīgs, ar darba devējiem attiecības labas. Meitenes ir apmierinātas ar darbu, savukārt saimniece Irina – ar viņu veikumu. Ogu vācēju draudzība ārpus zemeņu lauka nebeidzas, un tuvākajā laikā viņas plāno ekskursiju uz Minhauzena muzeju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
10

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
19

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
51
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi