“Šogad pieteicās daudz meiteņu, taču saskārāmies ar problēmu, ka mums pietrūka viņām izvēlēto darba vietu. Daudzas pusaudzes vēlējās strādāt tirdzniecībā, kafejnīcās un citās ar apkalpojošo sfēru saistītās darba vietās,” stāsta Zane Meļķe un piebilst, ka meitenēm bija iespēja gūt pieredzi, strādājot “Mego”, “Krūmiņa namā” un citos veikalos, kas piedāvāja pa vienai darba vietai. Zane Meļķe uzsver, ka nākamajā gadā darba devējiem šajās sfērās vasarā vajadzētu vairāk izmantot skolēnu darbu.
“Daudzas darba vietas tika piedāvātas celtniecībā. Bija pat situācija, ka paši meklējām puišus, lai aizpildītu darba devēju sniegtās vakances,” atzina Zane Meļķe un piebilda, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad pieteicās 27 darba devēji, šogad
jau 43. Līdz ar to arī piedāvāto darba vietu skaits šogad krietni vien audzis. Ja pērn
bijušas apmēram 200, tad šogad
jau
495 darba vietas.
Kā atzina nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāles vadītāja Evita Simsone, lielākoties pusaudži spēj novērtēt piedāvāto iespēju vasaras mēnešos piepelnīties un iegūt nelielu, bet tomēr nākotnē noderīgu pieredzi.
“Ir jau daļa pusaudžu, kuri to nenovērtē. Vienam varbūt strādāt likusi mamma, cits nācis un šo iespēju meklējis pats,” domās dalās E. Simsone un piebilst, ka citi pusaudži ar darba devējiem ir vienojušies, ka arī skolas laikā, piemēram, sestdienās strādās dažas stundas.
“Ir arī tāds piemērs, ka pusaudži, kas pērn pastrādāja kādā no zemnieku saimniecībām, saprata, cik tas ir smags un grūts darbs, līdz ar to mācību gada laikā viņu sekmes uzlabojās, viņi ir sapratuši, ka vēlas mācīties un nākotnē iegūt labu izglītību,” skaidro E. Simsone.
Zane Meļķe stāsta, ka nākas saskarties arī ar pusaudžu vēlmi vairāk nopelnīt. Ne visi ir gatavi strādāt par 90 latiem mēnesī.
“Analizējot pusaudžu anketas, ir skaidrs, ka viņi vēlas saņemt vairāk par minimālo algu, kas viņiem tiek garantēta,” saka nodarbinātības organizatore un piebilst, ka darba devējam ir liels pluss, ja tiek norādīts, ka par labu darbu ir iespējama arī piemaksa.
Kā uzsvēra NVA Cēsu filiāles vadītāja, nozīmīgi ir tas, ka pusaudži iepazīstas ar darba tiesiskajām attiecībām, piemēram, ka, stājoties darbā, ir jānoslēdz darba līgums. Arī svarīgi, lai viņi saprastu, ko nozīmē darba disciplīna, vai ko nozīmē būt darba ņēmējam. Bez tam arī darba devējiem tā ir sava veida prakse un pieredze, kas liek apzināties, ka viņi tomēr sadarbojas nevis ar pieaugušiem cilvēkiem, bet pusaudžiem, kas varbūt ne vienmēr uzvedīsies vai rīkosies adekvāti pieauguša cilvēka rīcībai.
Evita Simsone atklāj, ka nākamajā gadā varētu būt gaidāmas izmaiņas darbtiesīgo pusaudžu vecumā. Ja šogad strādāt drīkstēja no 15 līdz18 gadu vecumam, tad pēc bērnu un vecāku lūguma, iespējams, nākamajā gadā drīkstēs strādāt arī 13 un 14 gadus veci pusaudži.
Kopumā valstī trīs gadu laikā valsts piedāvāto iespēju strādāt vasaras brīvlaikā izmantojuši vairāk nekā 25 tūkstoši pusaudžu. Skolēnu nodarbinātības programma tika aizsākta 2004.gadā, un šim mērķim no Labklājības ministrijas speciālā budžeta izlietoti vairāk nekā 1,4 miljoni latu.
„Šo vērtēju kā vienu no veiksmīgākajiem mūsu ministrijas projektiem, jo vasarās skolēniem visā Latvijā bija iespēja ne tikai apgūt darba pamatiemaņas, bet arī brīvlaikā nopelnīt pašiem savu naudiņu un aizpildīt brīvo laiku. Būtiski arī, ka liela daļa darba devēju, sadarbojoties ar valsti, apliecinājuši sevi kā sociāli atbildīgus partnerus. Viņiem tā ir iespēja ne tikai atbalstīt skolēnu nodarbinātību vasaras brīvlaikā, bet arī audzināt darbiniekus, kuri nākotnē varētu kļūt par patstāvīgu darbaspēku viņu vadītājos uzņēmumos,” uzskata labklājības ministre Dagnija Staķe.
Komentāri