Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Skolēnu darba vasara noslēgusies

Druva
23:00
11.09.2006
1

“Šogad pieteicās daudz meiteņu, taču saskārāmies ar problēmu, ka mums pietrūka viņām izvēlēto darba vietu. Daudzas pusaudzes vēlējās strādāt tirdzniecībā, kafejnīcās un citās ar apkalpojošo sfēru saistītās darba vietās,” stāsta Zane Meļķe un piebilst, ka meitenēm bija iespēja gūt pieredzi, strādājot “Mego”, “Krūmiņa namā” un citos veikalos, kas piedāvāja pa vienai darba vietai. Zane Meļķe uzsver, ka nākamajā gadā darba devējiem šajās sfērās vasarā vajadzētu vairāk izmantot skolēnu darbu.

“Daudzas darba vietas tika piedāvātas celtniecībā. Bija pat situācija, ka paši meklējām puišus, lai aizpildītu darba devēju sniegtās vakances,” atzina Zane Meļķe un piebilda, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad pieteicās 27 darba devēji, šogad

jau 43. Līdz ar to arī piedāvāto darba vietu skaits šogad krietni vien audzis. Ja pērn

bijušas apmēram 200, tad šogad

jau

495 darba vietas.

Kā atzina nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāles vadītāja Evita Simsone, lielākoties pusaudži spēj novērtēt piedāvāto iespēju vasaras mēnešos piepelnīties un iegūt nelielu, bet tomēr nākotnē noderīgu pieredzi.

“Ir jau daļa pusaudžu, kuri to nenovērtē. Vienam varbūt strādāt likusi mamma, cits nācis un šo iespēju meklējis pats,” domās dalās E. Simsone un piebilst, ka citi pusaudži ar darba devējiem ir vienojušies, ka arī skolas laikā, piemēram, sestdienās strādās dažas stundas.

“Ir arī tāds piemērs, ka pusaudži, kas pērn pastrādāja kādā no zemnieku saimniecībām, saprata, cik tas ir smags un grūts darbs, līdz ar to mācību gada laikā viņu sekmes uzlabojās, viņi ir sapratuši, ka vēlas mācīties un nākotnē iegūt labu izglītību,” skaidro E. Simsone.

Zane Meļķe stāsta, ka nākas saskarties arī ar pusaudžu vēlmi vairāk nopelnīt. Ne visi ir gatavi strādāt par 90 latiem mēnesī.

“Analizējot pusaudžu anketas, ir skaidrs, ka viņi vēlas saņemt vairāk par minimālo algu, kas viņiem tiek garantēta,” saka nodarbinātības organizatore un piebilst, ka darba devējam ir liels pluss, ja tiek norādīts, ka par labu darbu ir iespējama arī piemaksa.

Kā uzsvēra NVA Cēsu filiāles vadītāja, nozīmīgi ir tas, ka pusaudži iepazīstas ar darba tiesiskajām attiecībām, piemēram, ka, stājoties darbā, ir jānoslēdz darba līgums. Arī svarīgi, lai viņi saprastu, ko nozīmē darba disciplīna, vai ko nozīmē būt darba ņēmējam. Bez tam arī darba devējiem tā ir sava veida prakse un pieredze, kas liek apzināties, ka viņi tomēr sadarbojas nevis ar pieaugušiem cilvēkiem, bet pusaudžiem, kas varbūt ne vienmēr uzvedīsies vai rīkosies adekvāti pieauguša cilvēka rīcībai.

Evita Simsone atklāj, ka nākamajā gadā varētu būt gaidāmas izmaiņas darbtiesīgo pusaudžu vecumā. Ja šogad strādāt drīkstēja no 15 līdz18 gadu vecumam, tad pēc bērnu un vecāku lūguma, iespējams, nākamajā gadā drīkstēs strādāt arī 13 un 14 gadus veci pusaudži.

Kopumā valstī trīs gadu laikā valsts piedāvāto iespēju strādāt vasaras brīvlaikā izmantojuši vairāk nekā 25 tūkstoši pusaudžu. Skolēnu nodarbinātības programma tika aizsākta 2004.gadā, un šim mērķim no Labklājības ministrijas speciālā budžeta izlietoti vairāk nekā 1,4 miljoni latu.

„Šo vērtēju kā vienu no veiksmīgākajiem mūsu ministrijas projektiem, jo vasarās skolēniem visā Latvijā bija iespēja ne tikai apgūt darba pamatiemaņas, bet arī brīvlaikā nopelnīt pašiem savu naudiņu un aizpildīt brīvo laiku. Būtiski arī, ka liela daļa darba devēju, sadarbojoties ar valsti, apliecinājuši sevi kā sociāli atbildīgus partnerus. Viņiem tā ir iespēja ne tikai atbalstīt skolēnu nodarbinātību vasaras brīvlaikā, bet arī audzināt darbiniekus, kuri nākotnē varētu kļūt par patstāvīgu darbaspēku viņu vadītājos uzņēmumos,” uzskata labklājības ministre Dagnija Staķe.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
9

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
14

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
25

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
48
1

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
65

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Atkal brauc reibumā

11:48
19.04.2024
34

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 84 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 10 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 108 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 67 par ātruma pārsniegšanu, kā arī trijos gadījumos automašīnas vadītāji […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi