Ceturtdiena, 9. maijs
Vārda dienas: Klāvs, Einārs, Ervīns

Skolēni izzina iecerētās profesijas

Iveta Rozentāle
00:00
07.04.2024
77
Oplus 1048578

Ēno. Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas 9. klases skolniece Sidnija Miltiņa ēno žurnālisti Ivetu Rozentāli un iepazīst tuvāk žurnālista darbu un darbu avīzes redakcijā. FOTO: Dainis Sprancis

4. aprīlī, ikgadējā karjeras izglītības pasākumā “Ēnu diena”, kad skolēni var tuvāk iepazīt kādas profesiju ikdienu, Cēsu novadā piedāvāja būt “ēnām”  38 uzņēmumos un iestādēs. Šim skaitam vēl klāt jāpieliek ēnošana vietās, par kurām jaunieši vienojās paši vai viņiem palīdzēja skolotāji, vecāki.

Plašas iespējas skolēniem bija novada pašvaldībā, tās iestādēs un kapitālsabiedrībās. Varēja iepazīt darbu domē, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Vaives tautas namā, Kos­mosa izziņas centrā, Eduarda Veidenbauma muzejā “Kalā­či”, Cēsu Tūrisma informācijas centrā, Cēsu novada uzņēmējdarbības un tūrisma aģentūrā, Nītaures pagasta bibliotēkā, Cēsu Digitālajā centrā, Cēsu pilsētas Sporta skolā, SIA “Rehabilitācijas centrā “Līgatne”” un Cēsu klīnikā.    “Ēnas” uzņēma    arī    biedrība “Cerību spārni”, kas novadā sniedz virkni    sociālo pakalpojumu, Vidzemes Tehnolo­ģiju un dizaina tehnikums, kur mācās arī novada jaunieši. Ar darba ikdienu jauniešus iepazīstināja SIA “ZAAO”, SIA “Adven Latvia”, “Latvijas aptieka”, A/S “Gaso”.    Uzņēmu­mā SIA “LKOM”    varēja uzzināt, kā top kombučas dzēriens, SIA “LPP LATVIA”    varēja ēnot stilistu, “Tet” – zvanu centra vadītāju. Jauniešus gaidīja arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē, Nodar­binā­tības valsts aģentūrā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, prokuratūrā, Valsts policijā.

Cēsu novada pašvaldība oficiālajā Ēnu dienas vietnē bija pieteikusi 16 dažādas vakances, uz kurām pieteikušies 11 interesenti.  Pašvaldības pārstāvis Kristaps Ezītis saka: “Kopumā jauniešu interese par dažādiem Cēsu novada pašvaldības amatiem ir ik gadu, un tā novērojama visā plašajā novada teritorijā – gan Cēsīs, gan apvienībās. Lielākoties bērni un jaunieši izvēlas ēnot dažādus vadības līmeņa amatus, kuru ikdienu vērojot iespējams gūt visplašāko ieskatu par daudzveidīgām norisēm novada teritorijā.”

Arī Cēsu klīnikas pārstāve Dace Valnere apstiprina, ka vēlme iepazīt tuvāk mediķus ir ļoti liela: “Vēlmi ēnot Cēsu klīnikas speciālistus izteica vairāk nekā 30 jaunieši, līdz ar to uz pieejamām 20 vakancēm atsevišķās specialitātēs bija vairāki interesenti. Šogad vispieprasītākā izrādījās ārstu anesteziologu reanimatologu profesija. Par jauniešu augsto motivāciju liecina gan viņu pieteikuma vēstules, gan gatavība mērot tālu ceļu, lai iepazītu tuvplānā savu sapņu profesiju.” Cēsu klīnikā ēnotājiem bija iespēja pielaikot māsas, fizioterapeita, ergoterapeita, internās medicīnas ārsta, ķirurga, anesteziologa reanimatologa, pediatra un endokrinologa profesijas. Cēsu klīnikā izvēlas ēnot skolēni ne tikai no Cēsīm, bet arī Valmieras, Limbažiem, Smiltenes, Rīgas, Jelgavas un arī Saldus.

“Vairāki jaunieši ir stingri pārliecināti, ka studēs tieši medicīnu, citi pat apzinājuši vēlamo specialitāti un pastiprināti mācās attiecīgus mācību priekšmetus, bet ikvienam ir svarīga iespēja redzēt savām acīm, aptaustīt un sajust, vai izsapņotais atbilst reālajam. No iepriekšējo gadu pieredzes zinām, ka vairāki jaunieši pēc tam tiešām iestājas medicīnas fakultātē un sāk savu profesionālās izaugsmes ceļu. Taču tikpat būtiski ir arī pārliecināties, ka “šis nav man”,” vērtē D.Valnere un piebilst: “Ir gadījumi, kad jaunietis, kurš bijis uz ēnu dienu, pēc tam sāk studēt un pie mums iziet praksi. Piemēram, viena meitene, kas studēja māszinības, praksi izgāja Bērnu slimību nodaļā, bet puisis, kurš iestājās medicīnas fakultātē, praksi gāja NMP un uzņemšanas nodaļā.”

Arī avīzes redakcijā viesojās ēna -Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas 9. klases skolniece Sidnija Miltiņa. Jauniete iepazinās ar redakcijas darbu, darbiniekiem un kopā ar žurnālisti apmeklēja Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēku, par kuru top raksts “Druvai”.

S.Miltiņa Ēnu dienā piedalās pirmo gadu. Sidniju interesē mediji, viņa izvēlējās iepazīt tuvāk darbu avīzī un ēnoja raksta autori, žurnālisti Ivetu Rozentāli. Daloties iespaidos, S.Miltiņa sacīja: “Secināju, ka darbs avīzē ir visnotaļ sarežģīts. Vēroju, kā žurnāliste runā pa telefonu, uzreiz pieraksta dzirdēto, lai drīz vien raksts būtu uzrakstīts. Tāpat bija vērtīgi kopā ar redaktori apskatīt gan senākas avīzes, gan tagad izdotās, saprast, kā žurnālisti seko līdzi tēmām, iedziļinoties tajās un atspoguļojot būtiskāko tā, lai lasītājiem tas ir viegli saprotami un uztverami.”

Ēnu diena ir pasaulē atpazīstama un atzīta “Junior Achievement” karjeras izglītības programma 1.-12. klašu skolēniem. Latvijā to rīko izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia”. “Šajā dienā skolēni ne vien praktiski redz, kā strādā viņu interesējošās profesijas pārstāvis, bet iepazīst darba vidi kopumā: kā notiek darbs, kāda ir kultūra uzņēmumā, kādas prasmes jāapgūst papildus profesionālajām iemaņām,” teic “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns. Ēnu dienu kā nepieciešamu praktiskās izglītības programmu iesaka arī Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša: “Mūsdienu tehnoloģiskie sasniegumi būtiski ietekmē nākotnes pieprasītāko profesiju prognozes. Lai būtu konkurētspējīgi, būtiski ir skolā iedot prasmes un vēlmi mācīties visa mūža garumā. Tāpēc svarīgas ir ne tikai zināšanas, ko bērns iegūst skolā, bet arī karjeras izglītība un darba vidē balstīta mācīšanās.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Neatkarības atjaunošanas svētkos vārds jauniešiem

00:00
09.05.2024
25

“Latvijas iedzīvotāji šodien ar lepnumu un pateicību piemin tos, kuri devuši savu spēku un veselību, lai Latvija varētu kļūt par neatkarīgu valsti, lai mums būtu miers un drošība šeit, mūsu Latvijā un, protams, mūsu skaistajā Cēsu novadā. Mēs godājam priekštečus, kuri ziedojuši visu, lai mums būtu sava valsts, savs karogs, sava himna. Šodien mēs svinam […]

Savējie savējo priekam

00:00
08.05.2024
27

Valsts svētkos svin arī kultūras nama jubileju Svētki ir jāsvin. Amatieši Latvijas Republikas Neatkarī­bas atjaunošanas dienu un sava kultūras nama 50.jubileju nosvinēja jaudīgi. Savējos priecēja nama amatiermākslas kolektīvi: vīru koris “Cēsis”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Amata”, folkloras kopa “Ore”, līnijdeju grupa “Country Girls”, nesen izveidotais senioru deju kolektīvs “Rāmupe” un citi talantīgie amatieši. Kā kaleidoskopā […]

Truši arī priekam un mīļumam

07:44
07.05.2024
149

Straupes Zirgu pasta tirdziņā ne viens vien ar kasti rokās steidzās uz dzelteno telti.    Jau pa gabalu bija dzirdami priecīgi izsaucieni: “Cik viņi skaisti! Un dažādās krāsās!” Pieaugušie bija atbraukuši, lai iegādātos trušus, bet bērni – papriecāties par pūkaiņiem. Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrības “Trusis un citi” sešas Vidzemes saimniecības uz tirdziņu bija atvedušas dažādu […]

Jubilejā klausītājiem muzikāla dāvana

00:00
07.05.2024
78

Ar koncertiem   “Laiks. Mēs. Mūzika” Rīgas Krusta baznīcā un Cēsu Sv. Jāņa baznīcā Dzērbenes – Taurenes koris “Pie Gaujas” un Mālpils Kultūras centra jauktais koris “Mergupe” izdziedāja savas jubilejas. “Pie Gaujas” šogad 40 dziesmoti gadi, bet “Mergupei” jau 150. Abus korus vada diriģente Solveiga Vītoliņa. Viņa, apvienojot dziedātājus, izveidoja muzikāli skanīgu kolektīvu, kura    spēkos […]

Rīgas iela vecpilsētā. Eksperimenti turpinās desmitgades

00:00
06.05.2024
567
3

Cēsīs nav otras tādas ielas, kuru pēdējās desmitgadēs būtu skāruši tik daudzi eksperimenti kā Rīgas ielas vecpilsētas daļu. To mērķis allaž viens – salāgot dažādas intereses: vecpilsētas iedzīvotāju, uzņēmēju un to, kuri vēlas iepirkties, pavadīt laiku kafejnīcās vai pastaigāties. Nupat stājušās spēkā jaunas izmaiņas. Lai ar tām iepazīstinātu, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova un […]

Svinam 20 gadus Eiropas Savienībā

00:00
05.05.2024
239

1.maijā Cēsīs Eiropas Savienības (ES) karoga krāsās iemirdzējās gaismas stari un par godu Latvijas divdesmitgadei Eiropas Savienībā divpa­dsmit stundas pie Vidzemes koncertzāles “Cēsis” uz lielformāta ekrāna bija vērojams video par Latviju un mūsu ieguvumiem, esot daļai no ES. Video atgādināja, ka pirms 20 gadiem iestājāmies Eiropas Savienībā, tādējādi apliecinot mūsu vērtības: cieņu, līdzvērtību, vienotību dažādībā […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
33
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
22
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
24
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
47
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
25
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi