Jaunā speciāliste, sociālā pedagoģe Laura Jonele ienākšanu Cēsu pilsētas vakara vidusskolā sāka ar to, ka uzņēmās korekcijas klases audzinātājas pienākumus. Zināšanas sociālajā pedagoģijā, nelielā prakse un apņemšanās palīdzēt skolēniem, kuri dažādu iemeslu dēļ skolas solā 7. klasē atgriežas pēc vairāku gadu pārtraukuma, Lauru iedvesmojušas darbam. Nekas nav šķitis par grūtu jaunam, motivētam cilvēkam. Pie tam strādāt savā izraudzītajā profesijā. Un tomēr sastapšanās ar grūtībām, kad ienākšanā klasē vai ik dienu atgādinājusi kaut ko no ieiešanas lauvu krātiņā, pārbaudījusi jaunās
skolotājas
pacietību tik ļoti, ka nobriedusi doma no klases audzināšanas atteikties. Nemitīgiem, jau 16 gadīgu jauniešu, sagādātiem pārbaudījumiem, rupjībām un skolas kārtības noteikumu pārkāpumiem, šķitis, nebūs gala. Tas viss izskatījies pēc pedagoģijas kārtējās kapitulēšanas, jo iepriekšējās skolas jaunieši jau bija pametuši.
”Un tad sekoja gandrīz neticamais,” stāsta Laura Jonele. ”Visa klase iestājās par mani, vēlējās, lai palieku par klases audzinātāju. Tad arī uzzināju to, kam vairs neticēju, ka esmu spējusi skolēnos mainīt domas par skolotājiem, ka esmu ieguvusi viņu cieņu un būtu vēlams mūsu sadarbību turpināt. Tik tiešām pusgada laikā daži no audzēkņiem ir krietni mainījušies. Esmu tik priecīga par to. Nav bijušas veltas sarunas, pārliecināšana, ka mācīšanās vakarskolā ir viņu iespēja atgūt kaut daļu no tā, kas zaudēts, pārtraucot skolas gaitas.”
Jaunās skolotājas stāšanās klases priekšā daļēji sasaucas ar pieredzējušu pedagogu vidū pazīstamās, pasaulē slavenās amerikāņu rakstnieces Bellas Kaufmanes stāstu “Augšup pa lejupejošām kāpnēm”. Pagājušajā nedēļā to uz Cēsu skatuves izrādē attēloja Jūrmalas bērnu un jauniešu teātris. Par iespēju noskatīties bija informētas visas rajona skolas, un skatītāju vidū bija daudz skolēnu un skolotāju, bet vistālākie bija braukuši no Jaunpiebalgas.
”Izrāde bija par skolotāju un skolēnu attiecībām mūsdienu skolā. Par to, cik tālu konflikti var nonākt. Skolotājam jaunā skolā un jaunā klasē ir grūti ienākt. Mēs neuzticamies un skolotāju sākumā krietni pārbaudām – vai ik uz soļa, līdz sākam sastrādāties,” pēc izrādes sacīja Cēsu vakara vidusskolas vecāko klašu skolnieces Laura Bajāre un Monta Puriņa. Skolasbiedrs, 16 gadīgais Janeks Logins bija vēl tiešāks: ”Izrāde bija par to, līdz kādai stadijai skolēni var novest skolotāju. Skolēni pārbaudīja, cik liela ir skolotājas pacietība klausīties visādas muļķības, līdz klase nolemj, vai skolotājs būs labs vai slikts.”
”Vēl ilgi biju izrādes iespaidā, jo tajā saskatīju daudz līdzības ar savu ikdienu un to, cik grūti bija pārvarēt sevi, saņemties, lai paliktu šajā darbā. Bet darbs man patīk. Darbs ir grūts, bet sniedz arī gandarījumu. Jau tagad redzu sava darba augļus,” apgalvo L. Jonele. Ideja par Jūrmalas jauniešu teātra uzaicināšanu uz Cēsīm pieder Laurai. Viņa daudz enerģijas ieguldījusi organizēšanā. Šī ir viena no Lauras idejām, kā pavērt skolēnu, kuriem ir mācīšanās problēmas, redzes loku. Šoreiz ar mākslas līdzekļiem jauniešiem bija iespēja uz skolas dzīvi paskatīties no malas, kā arī aizdomāties par to, kā jūtas skolotājs.
”Ienākšana kolektīvā ir sarežģīta, ne tikai runājot par ienākšanu klasē. Tas ir bijis grūti dažādās zemēs, vietās un laikos. Ienākšana kolektīvā rada bailes un satraukumu abām pusēm, jo ir ”lēciens” nezināmajā. Vēlme ”iepazīt” otru cilvēku dažkārt kļūst par pamatīgu pārbaudījumu,” vērtēja pieredzējusī Cēsu vakarskolas skolotāja Ilze Simanoviča, piebilstot, ka jauno jūrmalnieku tēlojums bijis pietiekami ticams. ”Pēc izrādes man radās doma – cik spēcīga būtu izrāde, ja tajā tēlotu profesionāli aktieri.”
Izrādi iestudējis Jūrmalas teātra režisors Juris Jonelis. Skatītāji Cēsīs – jaunieši un pieaugušie bija saskatījuši, ka izrādes izskaņā klasē ir beidzies nolieguma un baiļu laiks. Skolotāja atgriežas skolā, sadarbība un dzīve turpinās. ”Skolēni pieņēma skolotāju par savējo. Bērni arī saprata viņai pāri nodarīto,” iespaidos dalījās skolotāja palīdze Cēsu vakarskolā Lienīte Rogoļeva. ”Un tomēr man likās, ka laimīgās beigas, ka jaunā skolotāja atkal ir klases vidū, jaunieši redz kā sapnī, jo labu attiecību izveidošanās varētu būt nākotne.”
Komentāri