Izstāžu namā ekspozīciju atklāšanā bija interesanti vērot ne tikai spilgtos mākslas darbus, bet arī viesus, kuri te pietuvojās, te attālinājās no R. Ivanova gleznām un K. Panteļējeva vaska figūrām, mēģinot izprast, kas ir acu apmāns un kas – īstenība, reizēm pat darot to, kas nav pieņemts – ar pirkstu galiem pieskaroties mākslas darbiem, lai sajustu materiālu, ja reiz savām acīm nevar uzticēties. Protams, māksliniekiem tika arī taujāts, ar kādām krāsām un paņēmieniem viņi strādājuši, ja iznācis tik oriģināls materiāls, bet autori šajā ziņā bija izvairīgi. Kļuva vien skaidrs, ka tā ir oriģināla, viņu pašu gudrota un radīta autortehnika.
“Tiešām nekas nav zīmēts ar datoru. Tā ir gaismu un krāsu spēle, kas jūs saista,” pacietīgi skatītājiem skaidroja Ritums Ivanovs. Izpētījuši lielformāta gleznas – vienā no zālēm pretī veras Rituma zīmētās sievietes, otrā – vīrieši, daļa skatītāju tomēr bija neizpratnē, kā tik perfekti, tikpat kā fotogrāfija, top gleznas. Izstādes atklāšanas viesi nebija nekādi nezinīši. Vai katrs no masu informācijas līdzekļiem jau bija guvis priekšstatu par Rituma oriģinālo glezniecību, viņa “svītru kodu”, ko tik sparīgi cenšas atminēt mākslas zinātnieki, bet gleznas redzēt savām acīm ir jauns piedzīvojums. Iepriekšējā Rituma personālizstāde bija rudenī Rīgā. Pēc viesošanās dzimtajā pilsētā – Cēsīs, gleznu ceļš vedīs uz galerijām Krievijā.
Tā vēl Cēsīs nav bijis, ka izstādes aplūkošana sākas ar kino, taču tieši tā vaska figūru mākslu piesaka tēlnieks Kirils Panteļejevs. Kustīgajās videobildēs redzama Daugava pašā Rīgas viducī un pa to peldošs ledus gabals ar makšķernieku. Kurš gan nebūs dzirdējis, cik neaprēķināmi uz pavasara plānā ledus ir makšķernieki! Vienu šādu “eksemplāru” Kirils piedāvā apskatīt tuvumā, tā teikt, lai kāds skatītājs pazītu sevi, bet vairums iepazītos ar šīs īpašās “sugas” brāļiem. Blakus makšķerniekam izstāžu zālē vietu ieņēmis domātājs (dikti līdzīgs pašam Kirilam), kura poza un sarauktā piere skatītājiem liek piestāt- lai neiztraucē. Tik patiesi cilvēks atveidots. Var arī aprunāties. Taču trešā vaska figūra – cilvēks pie datora – jau ir diskusijas vērts objekts. Kas zina, vai kaismīgākie programmētāji (ja vien piecelsies no datorgalda un atnāks apskatīt izstādi) nejutīsies šokēti, daudzējādā ziņā pazīstot sevi.
“Abi mākslinieki iemūžina savu laiku un dara to profesionāli, asprātīgi,” izstādi “Autortehnika” komentēja mākslas zinātniece Baiba Eglīte. “Mākslinieki, kuri prot sarīkot notikumu, iesaistot tajā skatītājus. Rituma rokraksta perfektums, gleznās ieliktais jūtīgums un mīlestība aizkustina, tāpat kā spēja izkadrēt un mākslā pārvērst fragmentus arī no savas dzīves.” To sakot, mākslas zinātniece norādīja uz Ritumu un viņa ģimeni – sievu, mazo bērniņu, vecākiem Cēsu izstādes atklāšanā un gleznām, kurās pazīstami Ivanovu vaibsti.
“Laikmetā, kad tehnoloģijas vilina māksliniekus tās izmēģināt, Ritums konsekventi paudis savu attieksmi un mīlestību pret glezniecību. Tas aizkustina.”
Komentāri