
Eiropas kultūras mantojuma dienā arī Brīvdabas muzeja filiālē Vecpiebalgas “Vēveros” plīvoja šo dienu karogs. Muzejnieki var lepoties, jo kļuvuši par Kultūras mantojuma gada balvas laureātiem, iegūstot tradicionālo balvu – marmora ķieģeli – par ieguldījumu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā laikā no 2008. līdz 2011.gadam. Speciālisti novērtējuši “Vēveru” vējdzirnavu restaurāciju. Aizvadītajā sestdienā uz “Vēveriem” devās tie , kuri rudenīgo dienu gribēja pavadīt senatnīgā gaisotnē. Šīgada Eiropas kultūras mantojuma dienu tēma bija “Kultūras mantojums – zināšanas un prasmes”. Un tās muzejā var redzēt ikdienā, jo senajām ēkām ik brīdi nepieciešams remonts.
“Katru gadu kaut kas tiek darīts,” saka muzeja vadītājs Edgars Žīgurs. Gadu gaitā atjaunota ratnīca, saglabājot vecos baļķus, uzbūvēta tāda, kāda tā reiz bijusi pirms kolhozlaika pārbūves. Klētij un dzīvojamajai mājai nomainīts jumts. Pavasarī paredzēts, ka “Kalnvēveros” mainīs jumtu, jānomaina arī kāds baļķis.
Nākamgad “Virolvēveru” dzīvojamajai mājai plānots likt jaunu niedru jumtu.Tagadējais nav vecs, klāts 70. gadu sākumā, bet tagad labi redzams, ka darbs paveikts diezgan nekvalitatīvi. “”Vēveri” ir vieta, kur var redzēt, kā kādreiz meistari strādājuši,” saka muzeja vadītājs un piebilst, ka jau 1601.gada zviedru revīzijās minēti “Vēveri”, bet cilvēki te dzīvojuši jau senāk un laika gaitā daudz ko pārbūvējuši atbilstoši vajadzībām.
Senās prasmes todien rādīja gan amatnieks Māris Maniņš, gan folkloras kopas “Ore” dalībnieki, gan paši muzejnieki Edgars Žīgurs un Raitis Gosiņš. “Jau ceturto reizi esmu “Vēveros”.
Piebalga, lielākais tekstilamatniecības centrs, “Vēveri” – maza daļiņa no senās spozmes,” saka Māris Maniņš. Viņš muzejā rādīja, kā vij virves. “Tas it kā nav grūti. Droši vien lauku saimniecībās vēl ir virvju vijēji. Bez virvēm neviens saimnieks nav izticis.Laukos pirms siena vešanas bija virvju vīšana,”stāsta amatnieks un piebilst, ka tās virves, kas dabūjamas veikalā, nav tik stipras, kā pašu vītās. Par viņa rādītā amata prasmi interesentu netrūka, netrūka arī to, kas bija izbrīnīti.
Raitis Gosiņš jau vairākus gadus cep maizi. Tiem, kam laimējas pabūt muzejā, kad maizīte tikko izcepta un var nogaršot, jūtas ne vien pārsteigti, bet arī novērtē, cik it kā vienkārši tas tiek darīts un cik maize garda. “Šovasar vairākkārt esam rādījuši senos amatus,” saka “Ores” vadītāja Inese Roze un atzīst, ka aizvien vairāk cilvēki par tiem ieinteresējas. Šajā reizē kopas dalībnieki gan rādīja, kā top tāšu cibas, gan gatavoja biezpienu, kūla sviestu un sēja sieru. “Jaunie grib līdzdarboties, paši pamēģināt, vecāka gadagājuma cilvēki stāv blakus un priecājas, ka kādreiz paši to darījuši, un labprāt pastāsta, kā arī dod padomus. Darba gaitā nākas atbildēt uz praktiskiem jautājumiem, piemēram, cik biezpiena iznāk no pieciem litriem piena, vai sviests tikpat garšīgs iznāk arī no veikalā pirkta krējuma,”domās dalās Inese un piebilst, ka pēdējos gados daudzus ieinteresējušas mūsu senču amata prasmes. “Varbūt laiks tāds, ka tālu aizbraukt nevar, varbūt svešzemju brīnumi vairs nepārsteidz un, apmeklējot pasākumus tepat Latvijā, cilvēki pārliecinās, ka daudz ko nezina vai aizmirsuši. Pirmajās reizēs, kad rādījām, kā darina rotas vai taisa biezpienu, ne vienam vien bija diezgan skeptiska attieksme, tagad tā mainījusies,” stāsta Inese. Mainījusies arī folkloras kopu darbošanās. Agrākos gados tās ierasti dziedāja, veda rotaļās, pēdējos gados aizvien vairāk rāda senos amatus un prasmes. “Folkloras kopu dalībnieki paši mācās senos amatus, pēta, ko kādreiz darīja, apgūst aizvien jaunas, aizmirstas prasmes un rāda citiem,”saka “Ores” vadītāja. Šodien folkloras kopas dalībnieki Vecgulbenes muižā gan ugunskurā cep maizi, gan rāda graudu beršanu, tāss apstrādi, celošanu, gan rotu gatavošanu. “Šī sezona “Vēveros” neatšķiras no iepriekšējām. Jūlijā, augustā ekskursanti bija visaktīvākie. Daudz no visas Latvijas. Cilvēkiem te patīk,” saka muzeja vadītājs. To apliecināja arī sestdienas pasākums, kas krietni ieilga, jo tik ļoti negribējās braukt mājās ne liepājniekiem, ne rīdziniekiem, ne tepat kaimiņiem no Kaives un Skujenes. Pēc praktiska darba dziesmas un rotaļas saulainā pēcpusdienā priecēja sirdi un prātu. Sarmīte Feldmane
Komentāri