Tiekoties ar dažādiem cilvēkiem, nereti gadās dzirdēt, cik daudzveidīgi mūs izjoko dzīve. Izrādās, komiskos notikumos var iekļūt, gan tiekoties ar policistu, bet citreiz joku saņemam cūkas liemeņa veidā.
Mežsardzes piedzīvojumi
Ceļu policija mani ir apturējusi tikai divreiz. Pirmajā reizē, kad braucu ar „bobiku” un vedu divus vietējos dzērājus mežziņa zirgam nagus griezt. Policists mani aptur par ātruma pārsniegšanu. Brīnos: „Kā ar šito mašīnu vispār var pārsniegt ātrumu?”
Tur esot bijusi zīme „Ātruma ierobežojums 50 km/h”, bet es esot braukusi ar 62 km/h.
Un tad atklājas, ka „bobim” vispār nav spidometra! Jāmaksā pieci lati. Bet man naudas ne santīma! Nu tad rakstīšot protokolu. Sāku stāstīt, kur strādāju, bet policists brīnās. Laikam domāja, ka apkopēja, vai. Saku, ka esmu mežsardze. Nu, tad cita lieta! Mežsargus viņi neapturot. Tā, lūk!
Otrajā reizē policisti dežurēja krūmos pirms pagrieziena uz māju. Apturēja. Sāku jau meklēt pa somiņu dokumentus. Nē, neko nevajagot. Tik vecus viņi neaizturot. Interesanti, kas bija vecs – es vai mašīna? Vēlāk uzzināju, ka tvarstīts kāds džipa braucējs.
Cūkas laime
Brauc zemnieks kopā ar kaimiņu mājup no iepirkšanās tūres Cēsīs. Skatās, ceļmalā guļ mājas cūka. Vēl gluži silta, bet beigta gan! Tak laikam kādam no piekabes izkritusi, sprandu lauzusi vai no izbailēm lopiņu trieka ķērusi.
Vīri daudz neprāto, krāmē rukseni bagāžniekā. Vēlāk pie gaļas bļodas un „Zelta kroņa” glāzītes tiek spriests – kā tas varēja gadīties? To, ka debesu manna reiz lejup birusi, tas vēl būtu saprotams, bet cūka no skaidrām debesīm?
Pa galerta bļodai vēlāk ticis apkārtējiem kaimiņiem un draugiem, stāstot par neticamo atgadījumu, bet par zudībām tuvākā apkārtnē neviens nav sūdzējies. Varbūt vedēji bijuši krietni „zem grādiem” un manta zagta?
