Ar Augstākās tiesas (AT) Senāta pieņemto lēmumu ir stājies spēkā spriedums par Inčukalna pagasta iedzīvotājas Aijas Šneideres notiesāšanu un sodīšanu ar trīs mēnešu cietumsodu par to, ka viņas suns, atstāts nepiesiets un bez uzpurņa, mājas koplietošanas telpās sakoda kaimiņieni.
Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, Senāts šodien noraidīja Šneideres advokātes Ineses Cinītes iesniegto kasācijas sūdzību un atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 13.aprīļa lēmumu, ar kuru apgabaltiesa savukārt bija atstājusi negrozītu Siguldas tiesas spriedumu. Siguldas tiesa pirms nepilna pusotra gada Šneideri atzina par vainīgu dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanā un sodīja viņu ar trīs mēnešu reālu brīvības atņemšanu, apcietinot apsūdzēto tiesas zālē.
Senāta pieņemtais lēmums ir stājies spēkā un vairs nav pārsūdzams, piebilda Kataja.
Suņa saimniecei prokuratūra cēla apsūdzību pēc Krimināllikuma (KL) 230.1.panta 1.daļas – par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls vai vidēja smaguma miesas bojājums. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, ar arestu, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām.
Kā izriet no apsūdzības, Inčukalna pagastā dzīvojošā Šneidere sava īpašuma apsargāšanai izmantoja bezšķirnes suni ar iesauku Mopsis. 2008.gada 20.decembrī suns, nepiesiets un bez uzpurņa, bija izlaists nama kāpņutelpā, kuru izmantoja arī pārējie mājas iedzīvotāji. Ap plkst.22 mājās pārradās Šneideres kaimiņiene, kurai Mopsis uzbruka un iekoda kājā, nodarot vieglus miesas bojājumus.
Tādējādi Šneidere neievēroja Dzīvnieku aizsardzības likuma normas, kas uzliek saimniekam par pienākumu nodrošināt, lai viņa mīlulis netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus, kā arī pārkāpa Ministru kabineta noteikumus “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”, vēlāk atzina Siguldas tiesa.
Šneidere savu vainu apsūdzībā pēc KL 230.1.panta 1.daļas pirmās instances tiesā noliedza, taču viņa atzina, ka neesot pareizi turējusi suni, kā arī to, ka viņas mīlulis sakodis cietušo. Pēc saimnieces teiktā, kožot Mopsis vienkārši aizstāvējās. Šneidere norādīja, ka viņas suns kož tikai izmeklētiem cilvēkiem.
Apsūdzētā liecināja, ka cietusī ir viņas kaimiņiene, kura dzīvo tai pašā mājā, bet citā īpašuma daļā. Šneidere pastāstīja, ka Mopsis un pārējie viņas suņi ikdienā brīvi skraida apkārt bez uzpurņa un nevienam pāri nedara. Tādu vaļu viņa saviem četrkājainajiem draugiem ļaujot tāpēc, ka tuvākajā apkārtnē bieži uzdarbojas zagļi. Kas īsti noticis mājas kāpņutelpā 20.decembra vakarā, Šneidere tiesā nevarēja paskaidrot, jo cietusī viņu neesot pasaukusi, pretējā gadījumā apsūdzētā būtu savu Mopsi iedzinusi iekšā.
Turpretim sakostā kaimiņiene liecināja, ka kliegusi kāpņutelpā, kad Mopsis uzbrucis. Tai sestdienas vakarā viņa nākusi mājās ar savu mazo, veco un neredzīgo kranci, pa nama ārdurvīm iegājusi koplietojamajā gaitenī un pamanījusi brīvsolī palaisto kaimiņienes suni, kurš meties virsū cietušās krancim, sācis uz to rūkt un ķert ar zobiem. Cietusī no bailēm nostājusies durvīs un kliegusi Mopsim, lai tas iet ārā, bet Mopsis, skrienot cietušajai virsū, ieķēries ar zobiem viņas kreisās kājas apakšstilbā un iekodis.
Koduma vieta ļoti stipri sāpējusi. Sākumā cietusī nolēmusi kāju apsaitēt, bet, ieejot dzīvoklī, viņai palicis slikti. Sieviete saļimusi krēslā, un viņas dēls izsaucis ātro medicīnisko palīdzību. Vēlāk brūce slimnīcā sašūta, bet pēc tam vairākas nedēļas tā neesot varējusi īsti labi sadzīt.
Cietusī norādīja, ka šī nav bijusi pirmā reize, kad kaimiņienes suns palaists koplietojamajās telpās, un nav arī bijusi pirmā reize, kad dzīvnieks mēģinājis kādam uzbrukt. Cietusī jau neskaitāmas reizes esot teikusi kaimiņienei, ka suņus nedrīkst laist kāpņutelpā un ārā bez pieskatīšanas, bet tas viss parasti beidzies vien ar skandāliem un lamāšanos. Vienmēr jau apsūdzētās suns nav dusmīgs, bet kā gan to paredzēt, pirmās instances tiesā žēlojās cietusī.
Uzklausot virkni liecinieku un pārbaudot lietā esošos pierādījumus, Siguldas tiesa nolēma atzīt Šneideri par vainīgu celtajā apsūdzībā un piesprieda viņai trīs mēnešu cietumsodu, kā arī piedzina no suņa saimnieces 200 latu morālā kaitējuma kompensāciju par labu sakostajai kaimiņienei, kura gan bija lūgusi piedzīt 500 latu morālā kaitējuma kompensāciju. Apsūdzētā tika apcietināta tiesas zālē.
Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa šā gada 13.aprīlī pirmās instances tiesas spriedumu atstāja negrozītu, tomēr arī apgabaltiesas nolēmumu Šneideres advokāte vēlāk pārsūdzēja. LETA
Komentāri