Saimniecībai nav dziļurbuma, ūdeni ņem no Līčupes: “Pēc ūdens ar traktoru braucam uz upi, sapildām mucās. Tas prasa daudz laika. Citus gadus uz upi braucu reizi trijās dienās, tagad šad tad pat dienā divreiz. Dienā pārvedu aptuveni divas tonnas ūdens. Tiklīdz ūdens izdzerts, skatos, kā ar brīvo laiku, lai atkal var braukt pakaļ… siens jau arī jāvāc.”
Ūdens Līčupē pamazām izsīkst, pēc tam, kad V. Dārznieks piepilda mucas, krājumi upē jūtami samazinoties. “Briesmīgi būs, ja Līčupē izsīks ūdens. Tad braukšu vēl tālāk, uz Raunas upi,” nosaka V. Dārznieks.
“Rempu” saimnieks saka, ka ar barības krājumiem nav problēmu, lopi tiekot baroti ar šī gada sienu: “Visu tīrumu skābsiena pat nenovācām, jau šķita, ka pietiks. Ja pietrūks, braukšu kaut kur citur meklēt. Ar
savām platībām vēl neesmu ticis galā, pagaidām uz citām nebraucu. Tagad jau no zemes īpašniekiem ir piedāvājumi, lai tīrumus nopļauj. Govis arī ganībās staigā, kaut ko jau tur var dabūt, bet nekā diža vairs nav. Atāla jau laikam šogad nebūs.” Kā ar krājumiem ziemai? “Cik būs, tik vāks. Es domāju, ka sienu savāks. Ar krājumiem problēmu nevajadzētu būt. Zaļbarība jau arī ir. Sevišķi bēdīgi nebūs,” tā V. Dārznieks.
Zāle gan
izdegusi, pakalnītes kailas: “Mazā zālīte ziemā izsala, uz tīruma vairs nav tik lielas zaļās masas. Vienīgi jaunajiem zālājiem. Citas pļavas pa gabalu izskatās bagātas, bet, pārbraucot ar pļaujmašīnu, vālu gandrīz nemaz neredz.”
Saimnieks stāsta, ka karstā laika dēļ kritušies arī izslaukumi: “Govis daudz mazāk dod piena. Kad visas nebija atnesušās, divās dienās par 50 litriem nokritās. Kad atnesās, izslaukums izlīdzinājās, kāds bija pirms krituma.”
“Rempu” zemnieku saimniecībā pavisam 75 govis, 17 slaucamās, 20 mazie teļi, pārējie – buļļi un zīdītājgovis.
Kopumā V. Dārznieks šo vasaru raksturo kā daudz sliktāku nekā citos gados: “Lieks laika patēriņš ar ūdens sagādi, govīm arī grūtāk tās gribētu kaut ko svaigu
ieēst. Bet nav. Nebūtu ūdens problēmu, siena vākšana tā neaizkavētos, un siena laiks jau tuvotos beigām. Esmu paveicis vairāk nekā pusi, bet vēl darba pietiek. Ārprātīgi karstais laiks arī aizkavējis, nevarēju strādāt
tīrumā – traktorā vēl varēja turēt, bet roku darbus veicu pa nakti, kad vēsāks.” Taču zemnieks karstajā laikā saskata arī ko pozitīvu: “Tagad labs siena laiks. Nekāda cita labuma gan nav.”
Arī kaimiņiem, kā stāsta V. Dārznieks, ir līdzīga situācija kā “Rempos”. “Kaimiņa lopiem citus gadus pietika ar ganībām, tagad zaļos ruļļus ved klāt. Arī citur līdzīgi kā man – meklē ūdeni. Cik esmu dzirdējis, citās vietās akās vairs nav ūdens,” pārdomā V. Dārznieks.
Kā veicies šogad saimniecībā? “Ciešami,” atbild zemnieks, neieslīgstot sīkumos. “Reizēm gribas mest plinti krūmos un beigt šādas joku padarīšanas.” Un tas ne jau sausuma dēļ. „Uznāk jau melnie. Bet ko citu darīs? Citur arī uznāks tie paši melnie. Jācīnās ir,” secina V. Dārznieks. Tomēr zemnieku saimniecība nākotnē attīstīsies: “Ir iecere audzēt tikai zīdītājgovis. Tad mazāk darba, mazāk kreņķu. Materiālā bāze arī vienkāršāka. Ziemā zīdītājas vairāk uzturas ārā. Pietiek ar nojumēm, bet zīdītājgovis pat to pārsvarā negrib.”
Bet par karsto un sauso laiku V. Dārznieks nosaka: “Ja ziema bija kārtīgi auksta, vasarai jābūt kārtīgi karstai.”
Sausais laiks sagādājis rūpes arī citur rajonā. Veselavas pagasta pašvaldība gādā, lai uz “Ķikuriem” lopiem ūdens tiktu piegādāts ar ugunsdzēsēju mašīnu.
Komentāri