Sausums šovasar dara bažīgus visus lauksaimniekus. Ja graudaudzētāji, apzinoties, ka raža būs mazāka, tomēr zina, ka iekūlums būs, tad lopkopējiem, kam jāgādā lopiem ziemas barība, atliek vien cerēt, ka rudens būs garš un saaugs atāls.
“Kas ir, to pļaujam. Puse barības sagādāta, bet tāpēc, ka nopļauti graudaugi. Tiem tāpat ražas nekādas nebūtu. Vakar pabeidzām pļaut otrreiz,” stāsta Stalbes pagasta SIA “Vienotnes” valdes priekšsēdētājs Normunds Ruķis un piebilst, kad citās vasarās sniedza pļaušanas pakalpojumu, daudzi gribēja, lai zāli sasmalcina, tagad tā tiek satīta ruļļos ziemai. N.Ruķis atzīst, ka braukāšana pa lauku liela, bet ieguvums mazs. Govīm jau no Jāņiem tiek barota gaidāmajai ziemai sagādātā barība, jo pērnās krājumu nav.
“Vienotnēs” slaucamo govju ganāmpulkā ir ap 250 lopu. “Redzēs, cik no ziemai sagādātās barības tie noēdīs vasarā. Visi gaidām lietu, bet vairāk par rasu nav. Tagad ceram uz rudeni, ka zāle saaugs un būs, ko pļaut,” saka lauksaimnieks un atklāj, ka rudenī būs jāveic ganāmpulka inventarizācija un jādomā, cik lopu likvidēt, jo par to, ka varētu pirkt sienu vai skābsienu, nav pat runa.
Jaunpiebalgas pagasta “Vecķūģu” saimniecībā ir 70 piena govju ganāmpulks. Saimniece Mārīte Karpa pastāsta, ka ganības izkaltušas, zāle mazvērtīga, slaukšanu reizēs piena devējām piebaro sienu.
“Nopļauts ir, bet savākts maz. Laime, ka ir pietiekami daudz pagājušajā vasarā sagatavotās barības. Kad piedzīvoti bada gadi, gribas rezervi turēt. Ir arī skābsiens, bet nevar zināt, kāda būs tā kvalitāte, cik ruļļi gada laikā pabojāti,” pastāsta M.Karpa un atgādina, kāda bija 2002.gada vasara, kad arī bija liels sausums, zeme sasprēgājusi, nebija govīm, ko ēst, deva sienu, bet rudenī uznāca lieti un zāle saauga, atlika tikai pļaut.
“Katrs gads citāds. Vēlais, aukstais pavasaris arī atstāja iespaidu. Tiem, kuri noecēja laukus, lai izlīdzinātu kurmju un mežacūku rakumus, tīrumi vairāk cietuši, jo uznāca sals, zāle apsala, tad sausums. Zemniekam jārēķinās, ka var būt saule, lietus. Bet zemnieki jau ir izturīgi,” pārdomās dalās jaunpiebaldzēniete. Viņa vērtē, ka šogad nav, ko domāt, ka tiks uz priekšu, galvenais ir noturēties, lai nav jāmazina ganāmpulks. M.Karpa dzirdējusi, ka ne viens vien kaimiņš, kuram mazāks ganāmpulks, nopietni apsver tā likvidēšanu.
“Galvenais izturību un optimismu, tad kā vienmēr visas likstas pāries pāri. Ne pirmoreiz tāds pārbaudījums,” saka zemniece.
Zaubes pagasta saimniecības “Atēnas” ganāmpulkā ir ap 300 nobarojamo lopu. “Pat nezinām, ko iesākt, jo pat trešā daļa barības ziemai nav sagatavota,” saka saimnieks Valdis Lācis un pastāsta, ka zālājus sākts pļaut jau jūnija pirmajās dienās, domājot, ka saaugs attāls. “Kur pērn satinām 200 rituļus, šovasar labi ja 30. Ziemai vajag trīs tūkstošus ruļļu, vēl nav pat tūkstotis. Ziemas kvieši satīti ruļļos, vārpas bija mazas, patukšas,” stāsta saimnieks. “Kad bija lietaina vasara, nebija viegli, bet kādi bija vāli. Arī ganībās lopiem nav, ko ēst, uz kādu svara pieaugumu var cerēt,” saka V.Lācis un atgādina, ka rudenī pārdot lopus nav izdevīgi, parasti realizē gada beigās. Taču, lai tik ilgi turētu, vajadzīga barība. Par ganāmpulka samazināšanu saimnieks nedomā, arī teļi netiek pārdoti, bet audzēti. “Atēnas” ir bioloģiskā saimniecība, un zaubēnietis lēš, ka graudi noteikti būs jāpērk un tie nebūs lēti.
Internetā netrūkst sludinājumu, kur piedāvā pārdot sienu un skābsienu – gan pagājušā gada, gan šīs vasaras. Cenas par rulli no pieciem līdz 30 eiro. Pļaušanai tiek piedāvātas pļavas. Ja citus gadus tās īpašnieks maksāja pļāvējam, šovasar prasa samaksu par nopļauto. Tāpat sludinājumos gana liels govju, telīšu piedāvājums. Vairāki lauksaimnieki atklāti pauduši, ka situācija spiež samazināt ganāmpulkus. Ir tikai jāizlemj, kad to darīt – vai tagad, kad cena vēl kaut cik turas un kaut nedaudz var nopelnīt par izslaukto pienu, vai rudenī, kad tā var būt ļoti zema.
Sausums ir ietekmējis visus lauksaimniekus vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Spānijā un Portugālē, arī Lietuvā, Somijā. Eiropas Komisija 27 dalībvalstīm piešķirs 330 miljonus eiro lauksaimnieku atbalstam, tostarp Latvijai atvēlēti 6,8 miljoni eiro.
Vakar tika sasaukta Krīzes vadības padomes sēde, kurā Zemkopības ministrija aicināja atbalstīt vairākus neatliekamus pasākumus situācijas stabilizēšanai saistībā ar ievērojamiem sausuma un salnu radītajiem zaudējumiem Latvijas lauksaimniekiem.
Iestājoties ilgstošam sausumam, Zemkopības ministrija izveidoja starpinstitūciju darba grupu katastrofas pārvaldības koordinācijai. Darba grupa ir veikusi līdzšinējās situācijas analīzi, ievērojot valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” sniegto informāciju un prognozes, izvērtējusi lauksaimnieku priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecības nozarē, kā arī identificējusi un konceptuāli atbalstījusi neatliekami veicamos pasākumus situācijas stabilizēšanai. Ministrija pauž bažas, ka 2023. gada nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi augkopības un lopkopības nozarēm radīs nopietnas un negatīvas sekas turpmākai saimniecību dzīvotspējai. Šo nozaru kopējo ieņēmumu samazinājums var sasniegt 301 miljonu eiro, ņemot vērā gan lauksaimniecības nozaru izlaides prognozēto samazinājumu, gan arī lopbarības izmaksu ievērojamo pieaugumu 2023. gadā.
Lopkopības saimniecību asociācija aicina ikvienu lauksaimnieku kooperēties un sadarboties siena sagādē, lai nodrošinātu nepieciešamo lopbarību un arī pilnvērtīgu siena krājumu izlietojumu. Tiek norādīts, ka ilgstoša sausuma rezultātā zāles masas zudumi ir milzīgi un zāles lopbarības trūkst visās saimniecībās. “Situācija ir kritiska un neapskaužama – to atzīst lielākā daļa saimniecību,” norāda asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis un skaidro, ka daļa zāles ir izdegusi jau dīgšanas sākumā. “Visa šī situācija diemžēl negatīvi ietekmēs izslaukumus, pieredze rāda, ka vasarā, kad govis tika pie leknās zāles, būtiski paaugstinās gan katras saimniecības izslaukuma rādītāji, gan arī kopējais apjoms valstī. Sinoptiķi sola, ka vietām vasara būs rekordsausa. Tas nozīmē gan siena trūkumu lopu barošanai tagad, gan nākamajās sezonās. Saimniecībās jau saprot, ka nespēs savākt pienācīgus skābbarības krājumus, tas liek apzināties skaudro izšķiršanos, ka būs jāizkauj daļa mājlopu, jo nebūs, ar ko barot, ” viedoklis paudis K.Melnis.
Komentāri