Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Saules zeme pamodināta

Druva
23:00
14.07.2008
9
200807142329162733

Visos laikos Dziesmu un Deju svētki ir rakstījuši un raksta Latvijas vēsturi. “Šie svētki ir, lai vienotu mūsu tautu nākotnē,” tā, ievadot XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku noslēguma koncertu ”Latvija – saules zeme”, sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers. „Mēs gribam, arī lai Latvija būtu saliedēta un vienota, tāpēc ik pēc pieciem gadiem satiekamies šeit, Dziesmu un Deju svētkos, lai saplūstu vienā balsī, lai kopā veidotu deju rakstu, lai sajustu katrs savus sirds pukstus, sitoties vienā ritmā. Lai, sadodoties rokās, radītu un sajustu nacionālās pašapziņas un tautas tradīciju gaisotni. Lai dziļi ieelpotu viens otra prieku, cerību un ticību, lai līdz nākamajiem Dziesmu svētkiem būtu atbildīgi par savu tēvu zemi,” sacīja Valsts prezidents.

Sestdien bija atrautas vaļā visas slūžas. Četras stundas pirms noslēgums koncerta arī Mežaparka estrādei pārbrāzās lietus vilnis un pērkona dārdi. Pielija estrādes centrālais laukums un orķestra bedre, koncerta sākums aizkavējās. Bet cilvēku straumes no vismazākajām viensētām Latvijas laukos un Rīgas ielām satecēja kopā Mežaparkā. Un nebija svarīgi, kas esi – prezidents vai zemnieks, pilsētnieks vai laucinieks, dziedātājs vai koklētājs, Mežaparkā ikviens bija mazmaza daļiņa lielās kopības, kā tas punktiņš šīgada Dziesmu svētku simbolā.

12 tūkstoši koristu no 250 koriem piepildīja estrādi. Smaidīgi, grezni savos goda tērpos. Krāsaini un lepni, vai katrs pamanāms ar tikai sev raksturīgo. Īsta tautastērpu un vainadziņu parāde. Arī sievai gados šī bija reize, kad likt galvā meitu rotu. Tādu, kāda pašai patīk. No rudzupuķēm, smilgām, rudzu vārpām, rozītēm vai kliņģerītēm un pīpenēm, bērzu zariem vai ozollapām… Kā vainadziņš un smaids sejā pārvērš cilvēku! Un vēl dziesma!

Tas bija koncerts, kur sirds pukstēja citādāk, nekā ierasts, kur asaras mijās ar laimību, kur, arī pašam negribot, kāds nepārvarams spēks lika dziedāt līdzi. Kā lūgšanas, kā buršanas, kā bēdas, kuras pārvērš priekā, kā gaismas stars, kas savieno zemi un jūru ar debesīm, izskan dziesmas. Mārtiņa Brauna ”Saule, Pērkons, Daugava” kopkoris un klausītāji pieprasīja atkārtot, tāpat Raimonda Paula ”Manai dzimtenei” un Jāzepa Vītola ”Gaismas pils”. Tām skanot, klausītāji stāvēja kājās. Mežaparka tumsā ”Gaismas pils”, tūkstošu dziedāta, iemirdzējās kā maza, spoža zvaigznīte un pārvērtās gaismā. Dziesma ir un paliek mūsu tautas gara spēks un vienotība.

”Pūt, vējiņi” visos laikos bijusi Dziesmu svētku neoficiālā himna. Tā izskan, un no Mežaparka tiek aiznests Dziesmu svētku karogs. Aiznests, lai pēc pieciem gadiem atkal plīvotu dziesmu varā. Neiekļaujoties scenārijā, atskan visu dziedātā ”Dievs, svētī Latviju!”… Dziesmas saulei, Latvijas zemei un tautai, savu brīnumdarbu paveikušas.

Ja arī svētku rīkotāji nebūtu paredzējuši, koristi tāpat pēc koncerta būtu dziedājuši. Tāpēc, ka nekur negribas iet, steigties. Gribas dziedāt. Kopā. Un tā līdz pieciem rītā. Gan Mežaparka estrādē, gan pie televizora ekrāniem Latvijā dziedāja, viena diriģenta rokas vadīti. Koristi arī mājās brauca dziedādami un modinādami miglā paslēpušās govis pļavās, sveicinādami rīta sauli un rasā mazgādami kājas…

Dziesmu svētki dzīvos. Sirdīs. Un cerībās, ka būs arī pēc pieciem gadiem….

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
11
1

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
109
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
123
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
39
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
132
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
23
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
44
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
31
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
30
3
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi