Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Saules un ēnas saspēle dzīves norisēs un svētkos

Iveta Rozentāle
00:00
22.06.2024
75
Marsneni Svetki Foto Sintija Cerpina (2)

Taureņu ieskauti. Amatiermākslas kolektīvi, taureņu ieskauti, priecēja svētku apmeklētājus ar dziesmām, dejām un teātri. FOTO: Sintija Cērpiņa

Mārsnēnos Priekuļu apvienības svētkos “MārsnĒNAS – GaismĒNAS” zumēja kā bišu stropā – dienā centrā uzstājās mākslinieciskie kolektīvi, notika radošās darbnīcas, apvienības pagastu amatierteātru izrādes.

Svētkus šogad rotāja moto: “Ja ir ēna, tad kaut kur ir arī Saule.” Saule ir arī Priekuļu apvienības logo zīme, tā simbolizē gaismu un siltumu, bet ēna veldzē un atvēsina, un abas parādības ir cieši saistītas. Svētku mākslinieciskā vadītāja Inga Cipe sacīja, ka tieši vietvārds vedināja uz vārdu spēli svētku nosaukumā: “Lai gan mums visiem patīk saulains laiks, tīrā saules svelmē mēs arī nevaram izturēt, tāpēc visi reizēm meklējam ēnu.” Savukārt Prie­kuļu apvienības pārvaldes vadītāja Evita Šīrante teic: “Lai notiktu svētki vai jebkuri ikdienas darbi, daudz pieliktā darba paliek ēnā, bet darba augļi – izcelti sau­lītē. Vēl vakar kolēģi bija ļoti satraukti, jo visu laiku lija, bet sacīju, ka labiem cilvēkiem vienmēr ir labi laikapstākļi, tāpēc būs mums arī šodien. Un ir.”

Svētku vakara daļā īpašs nakts notikums bija naktstauriņu izrāde, kur katrs pēc tam varēja atzīmēt, kurus tauriņus ieraudzījis. Mārsnēnu apkaime ir bagāta ar mitrājiem un ir viena no lielākajām tauriņa – purva samteņa – mājvietām. Ikviens bija aicināts nest uz svētkiem taureņa attēlu vai figūru, lai rotātu tautas nama dārzu, bērniem sejiņas rotāja ar taurenīšiem – zīmējumiem un uzlīmēm. Par ziedojumiem varēja iegādāties rokdarbnieču pagatavotos taurenīšus, savukārt viņas par saziedoto iegādāsies dziju, lai adītu zeķes Mārsnēnu pansionāta iemītniekiem. Vakarā īpaša bija programmas daļa, kur ikviens interaktīvajās lapās varēja sekot līdzi, kurus taurenīšus šovakar ieraudzījuši.

Rosinot izpratni par dabas sau­dzējošu dzīvesveidu, kā arī atgādinot, ka zem katra auga veidojas ēna, kas ir brīnišķīga vieta kukaiņiem, dzīvajai radībai, ikviens no zaļās dobes, kur bija piparmētru, paprikas un puķu stādi, varēja kādu dēstu ielikt podiņā un ņemt līdzi, tā aiznesot mājās svētku ideju un sajūtu.

Mārsnēnu Tautas nama vadītāja Sandija Pētersone “Druvai” dalījās redzējumā: “Mārsnēnos vis­aktīvākie ir pašdarbnieku kolektīvu dalībnieki, viņi veido darbīgāko, lielāko kopienas daļu, tāpēc uzskatu, ka svētkos bija ļoti svarīgi viņiem dot iespēju parādīt sevi. Ir cilvēki, kuri piedalās visur, dzied, tad pārvelk brunčus un dejo, šie cilvēki vēlas būt kopā, tāpēc bija svarīgi radīt iespēju sevi izpaust, nevis rīkot svētkus, aicinot viesmāksliniekus. Šodien nav, kur mašīnu nolikt, svētki ir lieliski apmeklēti. Tā varam arī tiem, kuri parasti kūtrāk iznāk no mājas, parādīt, ka pasākumi ir kvalitatīvi. Nākamreiz jau viņi zinās, ko sagaidīt, un viņus būs vieglāk vedināt uz pasākumiem pagastā. Esmu priecīga par šodienu un komentāriem, ir patīkami redzēt, ka cilvēki ir priecīgi, smaidīgi. Lai justos labi, cilvēkam jābūt saskaņā ar sevi, draugiem, apkārtni, tāpēc tematiski arī visu pieskaņojām, lai radītu atbilstošu svētku sajūtu.”

Pie tautas nama notika māksliniecisko kolektīvu no Mārsnē­niem, Liepas un Priekuļiem koncerts, turpat netālu bija aktivitātes ģimenei: radošās darbnīcas, sportiskās aktivitātes, jauniešu organizētās aktivitātes, tikšanās ar policijas runci Rūdi un bebru Bru­no, ugunsdzēsējiem, spēļu elektromobiļu un džipu trases, suņu paraugdemonstrējumi, piepūšamās atrakcijas un putu ballīte, kas pulcēja visus svētkos esošos bērnus.

Mārsnēnu pagastnama iekšpagalmā bija teātra skatuve, kur izrādes rādīja Liepas skolēnu teātris “Pigornieki”, Veselavas “Kur­lās vardes”, Mārsnēnu Tautas nama teātris un Liepas Kultūras nama “Krams”. Mārsnēnu teātris rādīja pirmizrādi “Kazlauckus savu darbu prot” pēc Edvarda Vulfa joku lugas motīviem.

Svētkus baudīja arī tuvāko pagastu un pilsētu iedzīvotāji. Gundega ar kungu bija atbraukuši no Priekuļiem, viņa pastāstīja: “Man ļoti patīk svētki, kas vieno. Ir labi, ka vismaz reizi gadā cilvēki sanāk kopā un jūtas vienoti.” Maija Vilne bija atbraukusi no Liepas: “Cenšos braukt uz Priekuļu apvienības svētkiem. Man visvairāk patīk dejotāji, jo pati esmu dejojusi, dejošana rada svētku sajūtu. Arī svētku tēma ir brīnišķīgi piemērota pirmsjāņu laikam, kad viss zied.”

Laura Supe ar divgadīgo meitiņu Anci bija atbraukušas no Valmieras: “Ieskatījos internetā, kas šodien notiek. Man šķita, ka šis varētu būt labs pasākums, kuru apmeklēt kopā ar mazu bērnu. Atbraucām, jo nav jau tālu – vien 20 minūtes ceļā. Gan lieliem, gan maziem patika daudzie dejotāji, meitai interesēja arī policisti un ugunsdzēsēji. Un taurenīši uzbūra brīnišķīgu svētku atmosfēru, redzams, ka visur rokas pieliktas, lai pasākums būtu izdevies.”

Pasākuma dalībniekus un apmeklētājus svētku reizē sveica arī Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova. “Druvai” viņa sacīja: “Kārlim Ulmanim ir skaists teiciens: “Pagriez savu seju pret sauli un gaismu, tad ēnas ir aiz muguras! Ej savu dzīves ceļu tā, lai ēnas tevi nespiež!” Un tā mums arī vajadzētu dzīvot, vairāk meklēt gaismu – gan privātajā, gan profesionālajā dzīvē. Prie­cājos, ka Priekuļu apvienības svētkos bija ļoti priecīgs un gaišs noskaņojums un ēnas tika meklētas tikai brīžos, lai paslēptos no karstajiem saules stariem. Novēlu ikvienam šo sajūtu saglabāt pēc iespējas ilgāk!”

Vakara daļā Klabes birzītē vakara koncertu ieskandināja bigbends “Cēsis”, kā arī “Rīmdari”, Viktors Zemgals un Beāte Meldere, uzstājās brāļi Puncuļi ar grupu un DJ SidzisKO.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
25

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
34
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
41

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
135
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
61

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
40
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi