Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Saules un ēnas saspēle dzīves norisēs un svētkos

Iveta Rozentāle
00:00
22.06.2024
58
Marsneni Svetki Foto Sintija Cerpina (2)

Taureņu ieskauti. Amatiermākslas kolektīvi, taureņu ieskauti, priecēja svētku apmeklētājus ar dziesmām, dejām un teātri. FOTO: Sintija Cērpiņa

Mārsnēnos Priekuļu apvienības svētkos “MārsnĒNAS – GaismĒNAS” zumēja kā bišu stropā – dienā centrā uzstājās mākslinieciskie kolektīvi, notika radošās darbnīcas, apvienības pagastu amatierteātru izrādes.

Svētkus šogad rotāja moto: “Ja ir ēna, tad kaut kur ir arī Saule.” Saule ir arī Priekuļu apvienības logo zīme, tā simbolizē gaismu un siltumu, bet ēna veldzē un atvēsina, un abas parādības ir cieši saistītas. Svētku mākslinieciskā vadītāja Inga Cipe sacīja, ka tieši vietvārds vedināja uz vārdu spēli svētku nosaukumā: “Lai gan mums visiem patīk saulains laiks, tīrā saules svelmē mēs arī nevaram izturēt, tāpēc visi reizēm meklējam ēnu.” Savukārt Prie­kuļu apvienības pārvaldes vadītāja Evita Šīrante teic: “Lai notiktu svētki vai jebkuri ikdienas darbi, daudz pieliktā darba paliek ēnā, bet darba augļi – izcelti sau­lītē. Vēl vakar kolēģi bija ļoti satraukti, jo visu laiku lija, bet sacīju, ka labiem cilvēkiem vienmēr ir labi laikapstākļi, tāpēc būs mums arī šodien. Un ir.”

Svētku vakara daļā īpašs nakts notikums bija naktstauriņu izrāde, kur katrs pēc tam varēja atzīmēt, kurus tauriņus ieraudzījis. Mārsnēnu apkaime ir bagāta ar mitrājiem un ir viena no lielākajām tauriņa – purva samteņa – mājvietām. Ikviens bija aicināts nest uz svētkiem taureņa attēlu vai figūru, lai rotātu tautas nama dārzu, bērniem sejiņas rotāja ar taurenīšiem – zīmējumiem un uzlīmēm. Par ziedojumiem varēja iegādāties rokdarbnieču pagatavotos taurenīšus, savukārt viņas par saziedoto iegādāsies dziju, lai adītu zeķes Mārsnēnu pansionāta iemītniekiem. Vakarā īpaša bija programmas daļa, kur ikviens interaktīvajās lapās varēja sekot līdzi, kurus taurenīšus šovakar ieraudzījuši.

Rosinot izpratni par dabas sau­dzējošu dzīvesveidu, kā arī atgādinot, ka zem katra auga veidojas ēna, kas ir brīnišķīga vieta kukaiņiem, dzīvajai radībai, ikviens no zaļās dobes, kur bija piparmētru, paprikas un puķu stādi, varēja kādu dēstu ielikt podiņā un ņemt līdzi, tā aiznesot mājās svētku ideju un sajūtu.

Mārsnēnu Tautas nama vadītāja Sandija Pētersone “Druvai” dalījās redzējumā: “Mārsnēnos vis­aktīvākie ir pašdarbnieku kolektīvu dalībnieki, viņi veido darbīgāko, lielāko kopienas daļu, tāpēc uzskatu, ka svētkos bija ļoti svarīgi viņiem dot iespēju parādīt sevi. Ir cilvēki, kuri piedalās visur, dzied, tad pārvelk brunčus un dejo, šie cilvēki vēlas būt kopā, tāpēc bija svarīgi radīt iespēju sevi izpaust, nevis rīkot svētkus, aicinot viesmāksliniekus. Šodien nav, kur mašīnu nolikt, svētki ir lieliski apmeklēti. Tā varam arī tiem, kuri parasti kūtrāk iznāk no mājas, parādīt, ka pasākumi ir kvalitatīvi. Nākamreiz jau viņi zinās, ko sagaidīt, un viņus būs vieglāk vedināt uz pasākumiem pagastā. Esmu priecīga par šodienu un komentāriem, ir patīkami redzēt, ka cilvēki ir priecīgi, smaidīgi. Lai justos labi, cilvēkam jābūt saskaņā ar sevi, draugiem, apkārtni, tāpēc tematiski arī visu pieskaņojām, lai radītu atbilstošu svētku sajūtu.”

Pie tautas nama notika māksliniecisko kolektīvu no Mārsnē­niem, Liepas un Priekuļiem koncerts, turpat netālu bija aktivitātes ģimenei: radošās darbnīcas, sportiskās aktivitātes, jauniešu organizētās aktivitātes, tikšanās ar policijas runci Rūdi un bebru Bru­no, ugunsdzēsējiem, spēļu elektromobiļu un džipu trases, suņu paraugdemonstrējumi, piepūšamās atrakcijas un putu ballīte, kas pulcēja visus svētkos esošos bērnus.

Mārsnēnu pagastnama iekšpagalmā bija teātra skatuve, kur izrādes rādīja Liepas skolēnu teātris “Pigornieki”, Veselavas “Kur­lās vardes”, Mārsnēnu Tautas nama teātris un Liepas Kultūras nama “Krams”. Mārsnēnu teātris rādīja pirmizrādi “Kazlauckus savu darbu prot” pēc Edvarda Vulfa joku lugas motīviem.

Svētkus baudīja arī tuvāko pagastu un pilsētu iedzīvotāji. Gundega ar kungu bija atbraukuši no Priekuļiem, viņa pastāstīja: “Man ļoti patīk svētki, kas vieno. Ir labi, ka vismaz reizi gadā cilvēki sanāk kopā un jūtas vienoti.” Maija Vilne bija atbraukusi no Liepas: “Cenšos braukt uz Priekuļu apvienības svētkiem. Man visvairāk patīk dejotāji, jo pati esmu dejojusi, dejošana rada svētku sajūtu. Arī svētku tēma ir brīnišķīgi piemērota pirmsjāņu laikam, kad viss zied.”

Laura Supe ar divgadīgo meitiņu Anci bija atbraukušas no Valmieras: “Ieskatījos internetā, kas šodien notiek. Man šķita, ka šis varētu būt labs pasākums, kuru apmeklēt kopā ar mazu bērnu. Atbraucām, jo nav jau tālu – vien 20 minūtes ceļā. Gan lieliem, gan maziem patika daudzie dejotāji, meitai interesēja arī policisti un ugunsdzēsēji. Un taurenīši uzbūra brīnišķīgu svētku atmosfēru, redzams, ka visur rokas pieliktas, lai pasākums būtu izdevies.”

Pasākuma dalībniekus un apmeklētājus svētku reizē sveica arī Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova. “Druvai” viņa sacīja: “Kārlim Ulmanim ir skaists teiciens: “Pagriez savu seju pret sauli un gaismu, tad ēnas ir aiz muguras! Ej savu dzīves ceļu tā, lai ēnas tevi nespiež!” Un tā mums arī vajadzētu dzīvot, vairāk meklēt gaismu – gan privātajā, gan profesionālajā dzīvē. Prie­cājos, ka Priekuļu apvienības svētkos bija ļoti priecīgs un gaišs noskaņojums un ēnas tika meklētas tikai brīžos, lai paslēptos no karstajiem saules stariem. Novēlu ikvienam šo sajūtu saglabāt pēc iespējas ilgāk!”

Vakara daļā Klabes birzītē vakara koncertu ieskandināja bigbends “Cēsis”, kā arī “Rīmdari”, Viktors Zemgals un Beāte Meldere, uzstājās brāļi Puncuļi ar grupu un DJ SidzisKO.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Āraisim ir noslēpumi. Arheologi tos atklāj

00:00
03.07.2024
7

Divas dienas Āraišu ezerā lietuviešu zemūdens arheoloģes, Klaipēdas universitātes pētnieces Elenas Pranckenaites vadībā pētīja iespējamo būvju atliekas. Pēdējo reizi šāda izpēte notika pirms 30 gadiem, 1994.gada vasarā. Toreiz nirējs Voldemārs Rains zem ezera dūņu slāņa konstatēja koka žoga paliekas.   “Zemūdens arheologi veica visa ezera skenēšanu ar 3D sān­skata sonāru, ekrānā uzreiz bija redzams, kas atrodas […]

Vētra atcēla kapu svētkus Cēsu Meža kapos

13:18
02.07.2024
235

Par to, ka šīs nedēļas nogalē plānotie kapu svētki Meža kapos nenotiks, Cēsu novada dome vēstīja jau otrdienas, 2.jūlija rītā. Pašvaldība arī ziņoja, ka kapsētas sakopšanā strādā vietvaras darbinieki, bet tiek meklēts ārpakalpojuma sniedzējs. Pirmdienas, 1.jūlija pēcpusdienā, vēja brāzmas pamatīgi postīja Cēsu Mežu kapu jaunāko apbedījumu kalniņu un tai pretim esošo vecākās kapsētas daļu. Lauztas […]

Par laupīšanu grupā policija Valmierā aiztur divus vīriešus

09:10
02.07.2024
27

Aizvadītajā piektdienā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas par laupīšanu grupā Valmierā aizturēja divus vīriešus, kuri, pielietojot vardarbību, aplaupīja kādu vīrieti. Par notikušo sākts kriminālprocess, izmeklēšana kriminālprocesā turpinās. Aizvadītajā piektdienā, 28.jūnijā, ap pulksten 16.17 Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas saņēma izsaukumu uz Strazdu ielu, Valmierā, kur, pielietojot vardarbību, tika aplaupīts […]

Lauksaimniecībā jaunas šķirnes, metodes un tehnoloģijas

00:00
02.07.2024
50

Saimniekošana laukos attīstās, zinātnieki rada jaunas augstražīgas šķirnes, tiek izstrādātas jaunas tehnoloģijas, zemnieki apgūst un izmanto jaunas pieredzes. Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) augkopības konsultanti no visas Latvijas apmeklēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centru, zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcas Cēsīs, “Kalna Smīdes 1” Drabešu pagastā un “Eicēnus” Straupes pagastā. “Reizi gadā braucam uz […]

Dabas spēki parāda savu varenību

17:00
01.07.2024
148

1.jūlija, pirmdienas, vējš, kas kopā ar lietu brāzās pāri Cēsīm, postījis meža audzes Lenču ielas pašā galā, Meža kapu tuvumā, un tālāk Ērgļu klints apkaimē. Lauztas priedes, ar visām saknēm izgāzti bērzi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests raiti strādāja, lai likvidētu postījumus un atbrīvotu ceļu automašīnām. Cēsu novada pašvaldība ziņo, ka vētra lielākos postījumus nodarījusi […]

Cīņu rekonstrukcija – ne tikai izrāde

00:00
01.07.2024
38

Šauteņu ložu sprakšķus un lielgabalu dunoņu Cēsīs, Pirtsupītes gravā, sestdien skatītāji uztvēra ar aizrautību, bet pirms simtu pieciem gadiem tie pilsētai un apkaimei nesa šausmas un bailes. Cēsu kauju rekonstrukcija izspēlēja plašāku notikumu atainojumu, ne konkrētu epizodi latviešu un igauņu cīņās pret landesvēru un Dzelzs divīziju. Te bija gan pilsētnieku mierīgās dzīves ainiņas, ko pārtrauc […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi