Ceturtdiena, 3. aprīlis
Vārda dienas: Irmgarde

Saule kalnā, sliktais sadedzis

Sarmīte Feldmane
00:00
23.12.2024
65
1
Kekatas

Gatavi pārmaiņām. Folkloras deju kopas “Dandari” dalībnieki tūlīt ķersies klāt bluķim, lai to vilktu kalnā. FOTO: Sarmīte Feldmane

Kad diena pa minūtei vien pārvar nakti, ir Ziemas saul­grieži. Ceļu uz tiem latvisko tradīciju kopēji sāk ar Bluķa vakaru. Tā simbolam bluķim vienalga, cik tas smags vai mazs, atdodam veco, to, kas sevi izsmēlis, ko negribam ņemt līdzi jaunajā Saules gadā.

Bluķa vakars allaž ir priecīgs rituāls notikums, kas pulcē dažādas paaudzes. Nedēļas nogalē gan folkloras kopas, gan draugu un domubiedru kopas nāks kopā, lai skaļi raidītu prom veco un pavērtu ceļu jaunajam. Par Bluķa vakaru ir daudz ticējumu. Daži uzskata, ka bluķī attēlota saule, kuru      velkot augšup, mudina gaismu atgriezties, citi, ka izvelkot bluķi pa malu malām, no tām tiek savāktas likstas un nelaimes, kuras pēcāk iznīdē sadedzinot.

“Patlaban dabā ir miers, viss apstājies, putni aizlidojuši, daudzi dzīvnieki ziemas miegā, lauki atpūšas, lai atkal mostos. Un arī Saulei ir jādara tāpat, lai gaisma nebūtu tikai īsāko dienas daļu,” atgādina folkloras kopas “Liepa” vadītāja Ieva Kalniņa.

Liepēnieši gatavojas Bluķa vakaram Cēsīs un grib pierībināt pilsētu.  “Top maskas, katrs izvēlas, lai tajā justos svešāds, neatpazīstams un brīvs. Maska ļauj iejusties lomā, jo katram izraudzītam tēlam ir sava uzvedība, uzdevums. Lācis nekustēsies kā Zirgs, Čigāniete nedarīs to, ko Garā sieva. Ķekatnieku pulkā noteikti jābūt Kazai un Vilkam (gaisma un tumsa), tāpat Nāvei, lai ir, ar ko uzdancot un būtu sveiks un vesels visu gadu,” atklāj I.Kalniņa un piebilst, ka svarīgi ir ne tikai vilkt bluķi, arī iet rotaļās, dancot, cienāties. “Arī zīlēt. Kas visvairāk cilvēkus interesē? Protams, mīlestība, un par to tad arī    grib zināt. Lejot laimes, ir vēlme redzēt, kas būs, vai daudz naudas, ceļojums vai mīlestība. Taču ir arī citi zīlēšanas veidi ar noslēpumainiem rituāliem, lai ieskatītos nākotnē,” atklāj folkloras zinātāja. 

I.Kalniņa vērtē, ka pēdējos gados interese par latviskajām gadskārtu tradīcijām palielinās. Jaunas ģimenes ar bērniem apmeklē pasākumus, vēlas iemācīties. “Ir cilvēku loks, kuri ikdienā nav saistīti ar folkloras kopām, bet vēlas apgūt tradīcijas un tās kopt ģimenēs, draugu pulkā. Folkloras kopas ir kā skolotāji, kuri izskaidro, tā pārnesot tradīciju citiem. Esam atvērti, katrs var pārliecināties, cik tas vienkārši un ka var gūt prieku,” teic “Liepas” vadītāja.

Viņa arī pauž pārliecību, ka  laik­apstākļi Bluķa vakaru nevar iztraucēt, tikai kājās jāvelk gumijas zābaki. “Protams, gribas, lai ir mīksts sniedziņš un zariņi mirdz sudrabā, bet, kā ir, tā ir, bluķi taču var pavilkt arī pa dubļiem,” pārliecināta I.Kalniņa.

Atceroties dažādus Bluķa vakarus, “Liepas” vadītājai spilgtā atmiņā pandēmijas laiks, kad nedrīkstēja pulcēties. “Nevarēju mājās nosēdēt, aizgāju Cēsīs uz Seno rotu kalvi, iekurināju ēzē uguni, izraudzījos lielāku pagali, apvilku ēkai apkārt un sadedzināju. Izdziedāju dziesmas, neviena nebija, bet man bija svarīgi tradīciju nepārtraukt,” atklāj folkloras zinātāja.

Aizvadītajā sestdienā Ārai­šu ezerpilī bija uzsnidzis sniegs. Vējš gan nerimās gaudot. Deju folkloras kopa “Dandari” kopā  ar  apmeklētājiem ieskandināja ezera apkārtni.

“Jau vairākus gadus braucam uz Bluķa vakaru Āraišos. Te vienmēr ir jauki, nav daudz cilvēku, bērni var visur piedalīties,” “Druvai” pastāstīja Sigita Kaltiņa no Mālpils un uzsvēra, ka viņai ir svarīgi, lai bērni zina un piedalās latviskās tradīcijās. “Mājās, kad sabrauc radi, dēls un meita ir tie, kuri visus sauc ārā vilkt bluķi, stāsta un rāda, kas, kad un kā jādara,” gandarīta stāsta Sigita.

Pirmoreiz Bluķa vakarā Āraišos piedalījās Agnese un Liene no Cēsīm. “Šķita interesanti. Ir dažādi Ziemassvētku pasākumi, bet,  kā rīkoties Blu­ķa vakarā, nezinām,” pastāstīja Liene, bet Agnese piebilda, ka šoreiz atbraukušas bez maskām, nākamgad noteikti tās būs.

Āraišos jaunais Saules gads var sākties. Āraišu arheoloģiskā parka vadītāja Eva Koljera vērtēja, ka kārtējais gadskārtu pasākums apmeklētājiem devis gandarījumu, visi jutušies labi. “Taču pārdomas raisa apmeklētāju skaits. Trīs desmiti tomēr ir maz. Iespējams tāpēc, ka bija darba diena, arī laik­apstākļi nebija patīkami,” pārdomās dalījās E.Kol­jera un piebilda, ka gada nogalē notiek ļoti daudz sarīkojumu, koncertu.

Šīs nedēļas nogalē gan vērts ieskatīties pasākumu kalendāros, tajos neapšaubāmi ir arī Bluķa vakari.

Komentāri

  • Adel saka:

    Gribu izteikt avizei druva komplimentu par latviesu svetku gadskartu tradiciju popularizesanu…jo muusu sencu dziveszina ir latvietibas kods.. folklora ir musu sakuma sakums..musu sencu gudribas laade dzives filisofija..bagatiba latvuesu identitate . un pamats.tas ir kulturas kodols. kuru hedriksram pazaydet….jo tauta dzivo tik ilgi cik tas kultura..ziemas saulgriezi ir klat..un bluka vakars.kad gribas sadedzinat visu slikto kas ar mums noticis…lai saule atgriezas un gauima dabaa un cilvekos..un tumsa laiks beidzies..caur ziemsvetku dziesminu caur svecisu liesminu… caur samrainiem pupoliem caur lieldienu suupolem caur tevi caur mani mes ejam klisi klusi uz pavasara pusi.

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Labākais sociālais darbinieks – Baiba Āboliņa

    00:00
    03.04.2025
    4

    Baiba Āboliņa, Cēsu novada Sociālā dienesta sociālā darbiniece darbam ar ģimeni un bērniem, nacionālajā konkursā “Gada balva sociālajā darbā 2024” atzīta par “Labāko sociālo darbinieku sociālajā dienestā 2024”. Baiba Āboliņa jau vairāk nekā 20 gadus strādā sociālajā jomā un ir kļuvusi par iedvesmojošu piemēru citiem. Cēsu novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Vita Pleševnika “Druvai” atzina: […]

    Vecpiebalgas bibliotēka slēgta. Jurģi

    00:00
    02.04.2025
    31

    2.aprīlī Vecpiebalgas bibliotēka sāk pārcelties uz citām telpām. Turpmāk tā ikvienu gaidīs pagast­mājā, kur bibliotēkas vajadzībām pārbūvētas telpas. Rudenī būtu 35 gadi, kopš pagasta bibliotēkas mājvieta bijusi bērnudārza ēkā. “Pirms tam tā atradās aptiekas ēkā, tad pārcēlāmies te,” stāsta bibliotekāre Dzidra Ješkina. Blakus grāmatu krājumam ir lasītava, kur notika gan tikšanās ar rakstniekiem, dzejniekiem, gan […]

    Vai tirgus paliks bez vietējiem zemniekiem un mājražotājiem?

    13:54
    01.04.2025
    70
    1

    No šodienas vairāki uzņēmēji, kas Cēsu tirgū gadiem pārdevuši gaļu un tās produktus, pārtrauc tur tirgoties, “Druvai” pastāstīja zemnieks Jānis Plūme, cēsniekiem labi zināma tirgus gaļas stenda saimnieks. “Līgums par tirdzniecības platības nomu mums bija ar iepriekšējo tirgus administrāciju. 31.martā tas beidzās, bet jauno līgumu, ko iedeva tirgus vadītājs Rihards Eniks, neparakstīšu. Tāpat darīs vēl […]

    Vēlēšanas tuvojas. Sarakstu vēl nav

    13:05
    01.04.2025
    45

    Centrālās vēlēšanu komisijas informācijas sistēmā pamazām krājas partiju kandidātu saraksti gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. No Cēsu novada pagaidām nav reģistrēts neviens. Tāpat Vidzemē ir Smiltenes, Valkas, Madonas,    Saulkrastu un Ogres novadā. Alūksnes    un Gulbenes novadā vēlētāji jau var iepazīties ar divu partiju deputātu kandidātu sarakstiem, Sigul­das novadā ar triju, Valmieras ar vienu. “Visas formalitātes […]

    E.coli infekcija nav apstājusies

    13:01
    01.04.2025
    257

    “Cēsu novadā turpina konstatēt E.coli infekcijas izraisītās saslimšanas,” saka Cēsu klīnikas pārstāve Dace Valnere, ieskicējot aktuālo situāciju stacionārā. “Šorīt Bērnu slimību nodaļā ir viens pacients, kuram apstiprināta E.coli infekcija, bērna veselības stāvoklis ir stabils, bet otrā gadījumā ir aizdomas par saslimšanu, tiek gaidīti analīžu rezultāti. Pēdējās dienās divi pacienti pārvesti uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu […]

    Cik "zaļa" ir industriālo vēja parku ražotā enerģija?

    00:00
    01.04.2025
    137
    3

    Par un pret vēja parkiem – uz sarunu par šo tēmu pagājušā piektdienā Nītaures Kul­tū­ras namā tikās tuvākas un tālākas apkārtnes iedzīvotāji. Zāle bija pārpildīta, un sanākušo noskaņojums nepārprotams – nē vēja parkiem    Skujenes, Zaubes un Nītaures pagastu teritorijā. Janvārī jau “Druvā” rakstījām par    sākotnējo sabiedrisko apspriešanu vēja elektrostaciju    būvniecības iecerei, kas […]

    Tautas balss

    Vecs koks nav jāpārstāda

    14:41
    02.04.2025
    11
    G. raksta:

    “Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

    Smiltis pieputina visu apkārtni

    14:00
    27.03.2025
    24
    Garāmgājēja raksta:

    “Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

    Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

    14:00
    27.03.2025
    39
    11
    Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

    “Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

    Karogi aizēno laukumu

    13:44
    23.03.2025
    24
    1
    Lasītāja V. raksta:

    “Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

    Varētu labot, bet vieglāk izmest

    13:43
    22.03.2025
    41
    Cēsniece raksta:

    “Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

    Sludinājumi