Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Satiksimies pie Sīmanīša!

Sarmīte Feldmane
00:00
19.06.2024
137
Simanis 1

Haralda Sīmaņa devumam. Maija parkā atklāta skulptūra “Dziesminieks”. FOTO: Sarmīte Feldmane

Vairāki simti cēsnieku un tālumnieku piepildīja Cēsu Maija parku. Viņi pazina Haraldu Sīmani, viņiem patīk viņa dziesmas. Kāds ar viņu dzīvojis kaimiņos, cits kopā mācījies, vēl cits muzicējis vai ciemojies pie viņa kādas baznīcas tornī, varbūt, garām skrienot, tikai sasveicinājies. Ha­ralds Sīmanis ir cēsnieks. Te veidojusies viņa personība, piedzīvota mīlestība, atrasts savs ceļš dzīvē un mūzikā.

“Latviešu dziesminieku leģenda – mūziķis, kurš ar savu izpausmi stāvējis cilvēces ētikas kodeksa sardzē. Viņa radošā ceļa sākums saistās ar Cēsu Sv. Jāņa baznīcas jumta atjaunošanu, tās ērģeļu spēles iedvesmotu apgūšanu. Tīrradnis. Dziesmu autors. Dziedonis. Ģitārists. Ērģelnieks. Neskaitā­mu Latvijas baznīcu jumtu jumiķis,” šie dziedātājas Ievas Akurateres vārdi ierakstīti piemiņas skulptūrā “Dziesmi­nieks”, kas tagad Maija parkā atgādina par Haraldu Sīmani.

Skulptūru veidojis tēlnieks Ģirts Burvis. Viņš skulptūras atklāšanā uzsvēra, ka piemineklī ir ielikta H.Sīmaņa dziesmu pārlaicīgā, aizraujošā un reizē varenā sajūta. Kad Ģ.Burvis bija praksē pie cēsnieka, tēlnieka Kārļa Jansona, savu reizi tur iegriezies arī dziesminieks. Dziesmas, sarunas palikušas atmiņā. Māksli­nieka radītais “Dziesminieks”, izmantojot mūsdienīgā nerūsošā tērauda materiāla gaisīgumu un skicēm radnieciskā “metāla origami” stila vieglumu, uzrunā garāmgājējus, aicina piestāt.

Skulptūra tapusi lielākoties par ziedojumiem. Par piemiņas vietas veidošanu gādāja Austras biedrība un Cēsu paš­valdība.    Arī novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova atgādināja, ka Haralds Sīmanis un Cēsis ir nedalāmi. “Mūzika un paveiktie darbi, personība ir vērtība kultūras mantojumā.    Cēsis ir par vienu    kultūras telpu bagātākas,” uzsvēra I.Suija-Markova.

Muzicēja Latvijā pazīstami dziesminieki un Austrasbērni, H.Sīmaņa draugi. Dzirdot, kā noslēgumā atskan Haralda dziedātais “Ezers”, ne vienam vien acīs sariesās asaras, uzplaiksnīja atmiņas. “Kad Sīmaņa komanda atjaunoja Sv.Jāņa baznīcas jumtu, pusdienlaikā lavījos baznīcā, jo zināju, ka Haralds spēlēs ērģeles. Fascinēja viņa balss. Kaut, kā jau padomju laikā, iet baznīcā nebija pieņemts. Tad viņu satiku kādā pasākumā Izstāžu namā, kurā piedalījos, un Haralds dziedāja. Pēc tam viņš otrā stāva istabā spēlēja un dziedāja. Tas bija kas tāds, kas palicis atmiņā. Bijām sveši, bet jutāmies kā savējie,” atmiņās kavējas cēsniece Lauma Daugiša un atklāj, ka H.Sīmaņa dziesmas klausās regulāri, jo tādas balss nav nevienam. “Un “Ezeru” neviens tā nespēj izpildīt, atklāt dziesmas dvēseli,” uzsver cēsniece un piebilst, ka Haralds kā sava ceļa gājējs arī saviem tautiešiem ir pierādījis, ka ejot un darot var daudz sasniegt.

Cēsniece Rasma Kerliņa atceras, kā 1973., 1974.gadā    Rīgas ielā kādā dzīvoklī salasījās draugu pulciņš un dziedāja dziesmas, kuras nebija pieņemts dziedāt. ”Mans vīrs bija Haralda klases biedrs, abi sēdēja vienā solā un kā jau puikas kaitināja skolotājus. Haraldu interesēja mūzika, arī viņa tēvs bija muzikāls. Aivars un Haralds visu mūžu viens otru neaizmirsa,” pastāsta Rasma un piebilst, ka gandrīz blakus tagad ir Aivara Kerliņa veidotie kausi pretī vecajai alus darītavai un skulptūra Haraldam. Alīda Grīnfelde atklāj, ka Haralda balss vienmēr saviļņojusi un , lai kuro reizi dzird    “Ezeru”, vienaldzīgs nevar palikt.     

Valentīna un Gundars Dolmaņi savās Jaunpiebalgas “Lielkrūzēs” daudzkārt uzņēmuši dziesminiekus, starp viņiem arī Haraldu. “Īstāku cilvēku nepazīstu,” saka Valentīna, bet Gundars uzsver: “Vienmēr patīkams, tolerants, bez ambīcijām, pieejams, atsaucīgs.” Valentīna atceras, ka savulaik dziesminieku aicinājusi uz tautskolu. Kopā ar vides žurnālisti runājuši par vides jautājumiem, Haralds dziedāja. “Viņš bija pašpietiekams, par savām sāpēm nepauda pasaulei. Nevarējām iedomāties, cik pieticīgi viņš dzīvoja. Kad nodega mājiņa, brīnījos, cik maza bija sabiedrības atsaucība, lai palīdzētu. Kad viņa vairs nav, saprotam, ka pietrūkst. Un tas ir šis brīdis. Viņa devumu vēl neapzināmies. Nav svarīgi, cik dziesma ir gara, svarīgi, cik tā saturīga,” pārdomās dalās jaunpiebaldzēniete. Guntars    uzsver, ka pēc katras tikšanās ar Haraldu palikusi tīra sajūta. “Lielkrūžu” ezers skumst pēc Haralda.

Novērtējot skulptūru “Dziesminieks”, H.Sīmaņa dēls Sandijs Sīmanis atzīst: “Labi, ka tā ir metālā, nevis akmenī, kā pierasts. Gan jau tēvam patiktu. Kaut spēlēju dažādus instrumentus, neesmu ne dziedātājs, ne mūziķis, bet jumiķis,” saka Sandijs un atklāj, ka ģimenē visiem vistuvākā ir    Haralda dziesma “Man skauž”, kurai daudz versiju. Koncertos bieži to dziedāja pēdējo.

H.Sīmanis tagad aicina saņemties drosmi un darīt, dziedāt, iet ceļu, kas katram ir savs.    Ik soli atkāpjoties vai paejot tuvāk, skulptūra izskatās citāda. Tā tikpat mainīga saulainās un pelēkās dienās. Kā jau dziesminieks, komponists, ērģelnieks, jumiķis vai vienkārši talantīgs un jauks cilvēks Haralds Sīmanis. “Maija parkā, no ielas redzamā vietā, kur var piesēst un padomāt, kāds var arī muzicēt. Domāju, ka kultūras darbinieki nepalaidīs garām iespēju te rīkot brīvdabas pasākumus, tādus bez pompozitātes un izspēles, bet vienkāršus, kāds bija pats Haralds,” uzskata Guna Rukšāne.    Bet kādā sarunā izskanēja: “Tad nākamsestdien tiekamies pie Sīmanīša!” Šī vieta var kļūt par jaunu kultūrvietu, kur satikties, muzicēt un klausīties mūziku.

Diemžēl ne viens vien cēsnieks pēc skulptūras atklāšanas brīža palika neziņā, kāpēc gan paši cēsnieki tik maz bija aicināti iesaistīties, jo visu izdarīt uzņēmās Austras biedrība.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
53

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi