Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Satikās notikumos pirms 20 gadiem

Sarmīte Feldmane
23:00
19.10.2023
49
Kaives Teatrus 1

Lai arī vēls rudens un pierasts, ka par “Skroderdienām Silmačos” atceras un tās spēlē ap Jāņiem, kaivēniešiem bija savs iemesls.

“Man Sanita Karpa atsūtīja videorullīti, kurā nofilmēti fragmenti no Kaives teātra izrādes. Tā bijusi vai nu 2003., vai 2004.gadā, par to vēl jāpārliecinās. Tad arī radās ideja, ka vajadzētu bijušajiem aktieriem satikties, noskatīties ierakstu un pakavēties atmiņās,” stāsta    Kaives tautas nama vadītāja Agnese Caunīte – Bērziņa un piebilst, ka par to, ka ir tāds ieraksts, kaivēnieši nezinājuši.

Toreizējā kultūras darbiniece un režisore Alda Riža atceras, ka parks bija aizaudzis, ejot pa taciņu uz ezeru, dadži ķērās apģērbā. “Estrādes vēl nebija. Redzam, cik viss vienkārši, aizskatuve norobežota ar lina audumu, kas uzvilkts uz bērza koka rāmjiem. Skatītāji turpat tuvumā, kam nav vietas uz soliem,    sēž piekalnē. Šķiet, aktieri ir tuvāki skatītājiem, viss vienkāršāk un mīļāk nekā tagad ar tehnoloģijām nodrošinātajās estrādēs,” pārdomās dalās A.Caunīte – Bērziņa.

Alda atceras, ka iestudējums bijis liels izaicinājums. “Kur dabūjām lina audumu, neatceros, bet tam spīdēja cauri, tas šķita nieks. Katrs iesaistījās, ko varēja, darīja. Rekvizīti tika sanesti no mājām,” stāsta režisore. Vairāki atceras, kā Ērika Buraka, kura spēlēja Tomuļu māti, gādājusi, lai    visi rekvizīti ir vietā, lai katrs noliek, kur paredzēts. Andris Veispāls daudz laika veltījis dekorāciju izgatavošanai.

Elīna Doniņa, kurai tad bija gadi astoņi un viņa tēloja Toniju, atceras, ka viss noticis ļoti lēni, bijis ilgi jāgaida, līdz varēs iet uz skatuves. Pičuka izrādē nebija, jo nevarēja nevienu pierunāt spēlēt, tad atrada risinājumu – viņš aizbraucis    ārzemju komandējumā.    Jānis Riža pēc izrādes fragmentu noskatīšanās smej: “Kad pēru Pindacīšu, uzliku viņu uz bluķīša, tam nebija jāapgāžas, bet abi bijām zemē, visi smējās.” Jānis Ošs atklāj, ka krāsns dūmiem izmantota dūmu svece, bet sprādziens bijis starta pistoles šāviens.
Elita Doniņa uzsver, ka    mēģinājumos pavadītais laiks, tas, kā mācījušies tekstu, bijis ļoti interesants un to, ka visi sēž ap garo galdu, aizmirst nevar.  “Jaunie puiši Kārlēns un Rūdis  Māra Krūmiņa un Salvja Čimoka izpildījumā bija ļoti forši,” saka A.Caunīte – Bērziņa un piebilst, ka diemžēl ne visi aktieri varēja ierasties uz pasākumu, toties uz izrādes fragmentu kopā skatīšanos ar interesi atnākuši kaimiņi.

Tautas nama vadītāja pauž pārliecību, ka “Skroderdienas Silma­čos” bijusi Kaives teātra vērienīgākā izrāde. Pēc tās pagastā ne viens vien teicis:  “Tāda izrāde iestudēta, bet nav, kur lāgā spēlēt”. Tad 2005.gadā ezera krastā uzcēla estrādi.

“Nav jau “Skroderdienas” vienīgā izrāde, spēlējām arī “No saldenās pudeles”, ar ko braucām uz Dikļiem,” atgādina Jānis Ošs, un visi atceras, kā kādā teātru pasākumā    stikla kalnam izmantojuši pretsalnu plēvi,pēcāk teikts, ka tā    pret klasiku nevar izturēties.

Atmiņas par nospēlētām izrādēm pagastā, kaimiņos – tā reizē ir nostalģija par to, kā bija, bet A.Caunīte – Bērziņa uzsver: “Kaivē aizvien spēlē teātri. Dramaturģe un režisore Baiba Jukņeviča uzrakstījusi un iestudē jaunu lugu.”

Kad satiekas teātrnieki, bez lustēm neiztikt, tika gan atsvaidzināta atmiņa par “Skroderdienu” varoņu teikto, gan nācās attēlot lugas varoņus tā, lai citi var uzminēt, kā arī nodziedāta kāda dziesma no izrādes.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
15

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
44

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
58

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
76

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
51

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
27

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
17
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
32
33
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi