Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Satiekas tautas namā

Sarmīte Feldmane
00:00
09.11.2015
5
Img 2755 1

Mārsnēnu tautas nams kā allaž pagasta ļaudīm svarīgos notikumos bija cilvēku pilns. Šajā reizē visi bija sanākuši, lai svinētu šī nama 80.jubileju. Vidējā un vecākā paaudze gan aizvien turas pie tradīcijas – tas ir mūsu kultūras nams. Satiekoties var ļauties atmiņām un priecāties, ko prot jaunā paaudze.

Tautas namā darbojas pieci amatiermākslas kolektīvi – teātris, dāmu deju grupa, sieviešu vokālais ansamblis, līnijdeju grupa, bērnu ansamblis un deju kolektīvs, kā arī klavierspēles pulciņš. Jubilejas koncertā uzstājās visi pašdarbnieki.

“Sieviešu ansamblim būs jau 18 gadi, tik ilgi arī te strādāju. Pirms tam gan šajā namā biju vairākkārt, jo pats strādāju kolhozā,” pastāsta ansambļa vadītājs Juris Krūze.

Bagāts atmiņu klāsts ir Rūtai Frikmanei, viņa Mārsnēnu kultūras namu vadījusi no 1970.gada līdz 1996.gadam. “Ilgus gadus rajonā tas bija teicama kultūras darba nams. Namā bija daudz pašdarbnieku, un pasākumos zāle allaž bija pilna. Lai gan mārsnēnieši bija aktīvi, viņi katrs bija jāuzrunā, jāuzaicina, lai atnāk uz pasākumu. Tas, ka izliktas afišas, nebija nekas. Darbs bija ļoti grūts, laiku neviens neskaitīja. Nevienam tolaik to darbu nenovēlēju, algas bija mazas, bet bija gandarījums par cilvēkiem, kuri te jutās labi. Un šajā namā tā bija vienmēr,” atmiņās kavējas Rūta Frikmane. Mārsnēniete Antoņina Bogomazova pagastā dzīvo 25 gadus, viņa uzsver, ka tautas namā regulāri apmeklē visus pasākumus. “Es taču te dzīvoju, te varu satikt cilvēkus. Nāku uz visiem pasākumiem, nu vienīgi uz diskotēkām ne. Bet kārtīgi izdancoties man patīk. Mums ir tik skaista zāle, prieks te būt,” domās dalās Antoņina un piebilst, ka vien žēl, ka jaunās paaudzes maz. Taču tie, kuri dzīvo Mārsnēnos, aktīvi iesaistās pašdarbībā un apmeklē pasākumus.

Mārsnēniešus svētku reizē sveica Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa. Viņa dāvāja trīs puķu statīvus ar simbolisku nozīmi. Vienā podā aug pipari, otrajā garšvielas, trešajā – ziedi. “Lai būtu svētki, jāiegulda liels un smags darbs. Svētkos ir garšu sajūta, ziedu smarža un klāt vēl kāds pipariņš, bet visam pamatā – smags darbs kā šis metāla statīvs,” vēlot radošu garu un bagātu kultūras dzīvi arī turpmāk, sacīja novada vadītāja. “Druvai” viņa atzina, ka Mārsnēnos vienmēr ir ļoti sirsnīgi pasākumi. Atšķirībā no citiem tautas vai kultūras namiem te jūtama skatītāju un klausītāju attieksme pret tiem, kuri ir uz skatuves. Zāle visu uzmanību velta tiem, kuri uzstājas.

“Gribējām nosvinēt jubileju, atgādināt, ka mūsu tautas namam ir sena vēsture. Ballējām līdz rītam,” pēc svētkiem sacīja tautas nama vadītāja Vita Vilumsone un atzina, ka nama vēsturē vēl daudz pētāma, bet tas jādara, lai paliktu nākamajām paaudzēm.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
16

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
47

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
57

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
68
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
29
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi