Dzērbenē un Drustos vasaras nometnē satikās 30 Latvijas kultūras vēstnieki.
“Esam neformāla kustība, kurā iesaistījušies vairāk nekā 300 vietējo kopienu kultūras līderi – gan latvieši, gan mazākumtautību pārstāvji. Strādājam dažādās profesijās, esam gan kultūras, gan kultūras un mākslas izglītības iestāžu darbinieki, gan jauniešu kustību un nevalstisko organizāciju un māksliniecisko kolektīvu līderi no visas Latvijas,” stāsta neformālās kustības vadītāja Lauma Celma un uzsver, ka kultūras vēstnieki ir tie, kuri rosina sabiedrisko dzīvi savās dzīvesvietās.
Latvijas kultūras vēstnieku kustības sākums meklējams 2012.gadā. Toreiz kultūras ministre ideju noskatīja Lielbritānijā, kur aktīvi darbojas vietējo kopienu līderi. Lai atbalstītu darbīgos cilvēkus, palīdzētu rast jaunas ierosmes kultūras dzīves bagātināšanai, ministrija piedāvāja interesentiem kļūt par kultūras vēstniekiem. Katru gadu konkursa kārtībā kustībā tiek uzņemti jauni dalībnieki.
“Tikšanās rīkojam kādā daudziem ne tik pazīstamā vietā Latvijā. Vispirms jau, lai tās iepazītu,” stāsta L.Celma un piebilst, ka kultūras vēstniece Ērika Māldere ir dzērbeniete un vēstniekiem ir tradīcija braukt citam pie cita, jo tā labāk iegūt jaunas pieredzes.
“Cēsis būs Latvijas kultūras galvaspilsēta. Kam gan, ja ne mums jādod savs pienesums, jāpalīdz ar idejām, iespējams, arī kādas īstenošanu,” atklāj L.Celma un uzsver, ka tikšanās reizes kultūras vēstniekiem nav tikai pieredzes apmaiņa, arī mācības. Šovasar nometnes dalībnieki vairāk uzzināja par mākslīgo intelektu un tā izmantošanu, uzklausīja speciālista viedokli par stresu un izdegšanu, par vietējās identitātes veidošanu, bet Latvijas kultūras vēstnieku kustības dibinātāja, Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde informēja par digitālā laikmeta izaicinājumiem un zaļo kursu, Jauno Eiropas Bauhaus. Kultūras vēstnieki iepazina Dzērbeni un Drustus, darbojās radošajā darbnīcā pie Ērikas Mālderes, pabija Auļukalnā.
Radoša un interesanta kultūras vēstniekiem bija tikšanas ar Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieku Ati Egliņu – Eglīti. Viņš pastāstīja, kā novadā izveidota kultūras nozares pārvaldība, kas iecerēts Latvijas kultūras galvaspilsētas gadā. “Kultūra var risināt saistītas lietas sabiedrībā, vidē, kur dzīvojam.Vairums aktivitāšu tiks nodotas īstenošanai sabiedrībai – organizācijām, vietējām kopienām, kuras projektu konkursos var piesaistīt finansējumu ideju īstenošanai. Pašvaldība gadā rīkos četrus, piecus lielos pasākumus,” atklāja A.Egliņš – Eglītis un atgādināja, ka līdz šim pašvaldības reģionos lielākoties domājušas par kultūras infrastruktūru, nevis cilvēkiem.
“Pierasts, ka kultūra ir tur, kur ir kultūras nami. Aizvien populārākas kļūst kultūrtelpas – vietas, kur tiek rīkoti pasākumi. Ir jāskatās plašāk, ārpus kultūras namiem,” uzsvēra Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks un mudināja kultūras vēstniekus paspēlēties ar idejām, izteikt priekšlikumus, kādus pasākumus varētu rīkot pašvaldības sēžu zālē, grants karjerā, tomātu siltumnīcā, mežā, govju fermā vai pilskalnā. Idejas bija gana oriģinālas. Piemēram, šoseja var būt mākslas un mūzikas vide, var rīkot pasākumus, kas saistās ar auto. Pašvaldības sēžu zālē var uzstāties standup mākslinieki un paši pašvaldības darbinieki iesaistīties, grants karjers būtu vieta gaismas perfomancēm, te var rādīt jaudīgo tehniku un tās radīto mūziku. Siltumnīcā ir iespējams rīkot radošās darbnīcas, diskusijas, kā mazināt siltumnīcas efektu, bet govju kūtī- gumijnieku modes skati.
“Kultūras piedāvājuma pārsātinājumā ir jāmeklē kas atšķirīgs.Redzam, cik daudz ir ideju. Vietējās kopienas, organizācijas tās var īstenot Cēsu novadā,” rosināja A.Egliņš – Eglītis.
Cēsu teātra režisore, Stāmerienas pils vadītāja Edīte Siļķēna sešus gadus ir kultūras vēstniece. “Cik iznāk laiks, iesaistos. Tikšanās reizēs varu uzlādēt baterijas, dalīties, uzzināt, kā strādā citi. Vēstnieku kustība – tie ir kontakti. Esam no dažādām nozarēm, ikdienā katrs darbojamies savā lokā, riņķojam un nezinām, ko dara citi, kas notiek citās jomās, iestādēs. Ir svarīgi iekāpt citā kultūras atzarā, tur vari kaut ko paņemt, pielikt klāt un tālāk jau dot citiem,” pārdomās dalījās E.Siļķēna un arī uzsvēra, ka vērtīgi ir iepazīt dažādas Latvijas vietas, to pulsu. Tikšanās dažādās vietās, lai kā nebūtu, bet Dzērbenē nebiju bijusi, neatklātais. Māksliniece Ērika Māldere kultūras vēstniekiem pievienojusies Latvijas simtgades gadā, jo toreiz tika īpaši aicināti mākslinieki, kurus interesē vietējās vietas iedzīvināšana. “Kur aizbraucu, man atveras vārti, jo pretī ir pazīstami cilvēki, kuri ir aktīvi, kuri dara. Tā ir bagātināšanās. Esmu iepazinusi domu biedrus Somijā, izveidojušies kontakti, sadarbība, plānojam kopīgus projektus,” pastāstīja dzērbeniete un uzsvēra, ka ir gandarīta, ka pieder neformālai kustībai, pozitīvi dullu cilvēku apvienībai, kuri nesēž un negaužas, bet dara un dod sabiedrībai.
Komentāri