Jāatgādina, ka Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā. Tā piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē un veic arī citus uzdevumus, piemēram, piedalās valsts aizsardzības dienesta karavīru apmācīšanā, iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus, piedalās avāriju, ugunsgrēku un citu ārkārtas situāciju seku likvidēšanā, sniedz atbalstu institūcijām sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, piedalās bezvēsts pazudušu cilvēku meklēšanā un tamlīdzīgi. Papildu tam Zemessardzes Kiberaizsardzības un elektromagnētiskās karadarbības bataljons atbalsta informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanu.

Ar atbildību par savu valsti

Motivācija, kā cilvēki nonāk līdz tam, ka vēlas iestāties Zemessardzē, ir katram citāda, atzīst Zemessardzes 27. kājnieku bataljona operatīvās daļas vecākā speciāliste Inese Miltiņa, kura ikdienā nodarbojas arī ar rekrutēšanas jautājumiem bataljonā.

Viņa kopā ar Zemessar­dzes 27. kājnieku bataljona civilmilitārās sadarbības speci­ālisti Solveigu Leitlandi “Dru­vai” pastāstīja vairāk par pieteikšanos dienēt Zemessardzē, par to, vai un kā Latvijas iedzīvotāju interese par stāšanos šajā Nacionālo bruņoto spēku struktūrā mainījās, sākoties Krievijas izraisītajam pilna mēroga karam Ukrainā, un vēlāk.

Vispirms jāapgūst pamati

Uzsākot dienestu, zemessargs apgūst pamatapmācību: ieroču mācību, pirmo medicīnisko palīdzību, militāros sakarus, topogrāfiju, ierindas mācību, reglamentus, lauka kaujas iemaņas, izdzīvošanu un nodaļas-vada līmeņa taktiku. Pēc pamatapmācības apgūšanas zemessargs iekļaujas savā vienībā, kur pilnveido iegūtās zināšanas un apgūst jaunas prasmes.

Zemessardzē notiek gan individuālā, gan kolektīvā apmācība, var apgūt arī dažādas speci­alitātes: sakarnieks, snaiperis, izlūks, prettanku ieroča operators, karavīrs-glābējs, ložmetējnieks, militārā transporta autovadītājs, militārais inženieris, radiostaciju operators un citas. Papildu iepriekš minētajam zemessargiem ir iespēja apgūt, piemēram, izdzīvošanu ziemā, taktisko šaušanu, kauju apbūvētā vietā. Tiem, kam ir mazāk brīvā laika, bet ir vēlme apgūt militārās iemaņas, iesaka rezervistu pamatapmācību, bet tie, kas var un vēlas sevi pilnveidot militārajā jomā, tiek gaidīti Zemes­sardzē. Dienests Zemessardzē ļauj izmantot arī civilajā dzīvē gūto profesionālo pieredzi, tāpēc līdzdarboties Valsts aizsardzības spēju stiprināšanā aicināti visdažādāko profesiju pārstāvji: IT speciālisti, pavāri, šoferi un citi.

Pirmais solis – pieteikšanās

2022.gadā daudzus šokēja Krievijas iebrukums Ukrainā un vēlme aizsargāt savu valsti palielināja motivāciju stāties Zemessardzē, norāda I. Miltiņa. Tagad karadarbība citviet pasaulē vairs neesot lielākais iemesls, kas mudina iesaistīties Zemessardzē. Tomēr tas saglabājas kā viens no būtiskākajiem aspektiem, kas rosina Latvijas iedzīvotājus izvēlēties apgūt militārās pamatiemaņas, lai nepieciešamības gadījumā varētu pilnvērtīgāk aizstāvēt gan savu ģimeni, gan valsti.

Kad cilvēks apņēmies pieteikties dienestam Zemessardzē, tad sākas grūtākais posms. Tieši tā I. Miltiņa raksturo procesu vēl pirms reālas iestāšanās Zemes­sardzē, jo tad ir jāsakārto un jāaizpilda būtisks dokumentu kopums. “Šajā procesā parasti jau redz pirmās pazīmes, cik ļoti kandidāts patiešām ir apņēmies un gatavs daļu savas dzīves veltīt Zemessardzei,” teic operatīvās daļas vecākā speciāliste, paskaidrojot, ka aptuveni pieci procenti pretendentu atkrīt jau šajā posmā. Daļai kandidātu izkristalizējoties apjausma, ka motivācija nemaz tik liela nav, tāpat kā reālās iespējas izbrīvēt šim procesam gana daudz laika no savas ikdienas dzīves. Kad dokumenti ir aizpildīti un pirmais solis iestāšanās procesā veikts, notiek pirmā tikšanās ar Zemessardzes pārstāvi klātienē, pēc tam sākas otrs pārbaudījums un nākamā dokumentu kārta – jāiziet medicīnas komisija. Arī šajā procesā vēl kāds var atkrist, bet atbirums te jau ir ļoti mazs, atzīst Inese, uzsverot, ka šis tomēr nav profesionālais dienests. Ar to tad arī pirmais lielais posms esot pieveikts, pēc tam sākas otrs nozīmīgais periods – pamatapmācība.

“Lai cilvēks varētu būt pilnvērtīgs Zemessardzes dalībnieks, viņam jāiegūst ikviena karavīra un zemessarga pamatzināšanas,” pastāsta I. Miltiņa, piebilstot, ka, lai šo posmu paveiktu, atkal jau jāpiestrādā pie sava laika saplānošanas un veltīšanas šim procesam.

“Pamatapmācību var veikt divos veidos: darot to nedēļas nogalēs, vai arī veltot tam uzreiz trīs nedēļas,” papildina Solveiga Leitlande. Viņa pati izvēlējusies pamatapmācībai veltīt trīs nedēļas un atzīst, ka šis variants šķitis ļoti piemērots, īpaši izceļot iespēju vistiešākajā veidā piedzīvot armijas dzīvi, būt kopā ar saviem biedriem un izjust komandas garu un vienotību. “Tajā brīdī Zemessardzes kandidāti arī sāk tā pa īstam saprast, kas viņus sagaida. Sākam prasīt disciplīnu un kārtību, sākam ieviest savus militāros noteikumus. Gadās, ka civilpersonai, kas ikdienā ir liels priekšnieks, nemaz nav viegli pieņemt, ka ir uzreiz jāklausa. Ja es saku, ka gaismai ir jābūt pulksten desmitos izslēgtai, tad tā arī ir jābūt,” vairāk par jauno Zemessardzes kandidātu adaptēšanos militārajā ikdienā atklāj operatīvās daļas vecākā speciāliste. Esot gan pieredzēta arī pretēja reakcija no kandidāta, ikdienā augsta līmeņa vadītāja, viņš Zemes­sar­dzē tieši izbauda iespēju nebūt par atbildīgo, kam jāpieņem lēmumi. Tiesa, speciāliste atzīst, ka pamatā ar disciplīnu problēmu neesot, un uzteic instruktoru prasmi strādāt ar cilvēkiem, visu procesu nozīmi izskaidrojot un pamatojot.

“Pamatapmācības posmā parādās arī tas, ka cilvēka fiziskās spējas ne vienmēr iet kopā ar to, ko viņš grib,” uzsver Inese Miltiņa. Cilvēki mēdz savas spējas pārvērtēt. Ļoti gribas mērķi īstenot, un pašam šķiet, ka ar lielu vēlmi to izdosies paveikt, tomēr dažkārt gudrība slēpjas atbildīgā savu spēju izvērtēšanā. Dažkārt kandidātiem arī šķiet, ka dalība Zemessardzē viņus disciplinēs un liks uzlabot fiziskās spējas. “Tomēr cilvēkiem arī jāapzinās, ja ir vāja fiziskā forma, darbojoties Zemes­sardzē, viņi kļūst par apgrūtinājumu saviem dienesta biedriem,” secina I. Miltiņa, papildinot, ka viena lieta ir paļauties uz citu palīdzību pamatapmācības laikā, bet daudz sarežģītāk tas ir jau turpmākajā darbībā Zemes­sardzē. “Ļoti augstu novērtēju, ja cilvēks atbildīgi atzīst, ka tomēr nav gatavs turpināt, tad mēs izrunājamies, piemeklējot šajā gadījumā piemērotāko risinājumu,” atzīst speciāliste.

Solveiga Leitlande papildina, ka arī Zemessardzē ir dažādas profesijas, kur nepieciešamas atšķirīgas prasmes, un, attīstoties tehnoloģijām, pieprasīti kļūst arī speciālisti ar specifiskām zināšanām, kaut, piemēram, bezpilotu lidaparātu piloti. Tomēr jebkurā no šiem amatiem pamatu pamatos ir jāspēj izturēt zināmu fizisko slodzi, tāpēc pamat­apmācība ir obligāts nosacījums, stājoties Zemessardzē.

S. Leitlande arī izstāsta par Zemessardzes atbalstītājiem. Ir cilvēki, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nevar iestāties Zemessardzē – vai nu medicīniski, biznesa vai vecuma apsvērumi – , taču viņi ir gatavi krīzes situācijā atbalstīt Zemessardzi ar sava uzņēmuma resursiem, ar savām zināšanām un tamlīdzīgi. Var teikt, ka Zemessardzes atbalstītāji ir cilvēki, kuri grib palīdzēt Latvijas aizsardzībai, bet nav zemessargi klasiskajā nozīmē. Piemēram, viņi varētu palīdzēt mobilizācijas punktos, loģistikā, koordinācijā ar civilajām institūcijām, infrastruktūras darbos vai citos praktiskos uzdevumos. Ne visi sargā Latviju ar ieroci rokās, daļa sargā ar savu profesiju, prasmēm, tehniku. Tieši šādi cilvēki var kļūt par Zemessardzes atbalstītājiem. Lai pieteiktos, jāaizpilda anketa Zemessardzes mājaslapā. Šī programma paredz arī citas nianses, piemēram, Zemessar­dzē varētu uzņemt arī tos pilsoņus, kuri pilda dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmās, pašvaldības policijā, īpaši ņemot vērā, ka attiecīgajās nozarēs izdienas pensionēšanās vecums ir 50 gadi, bet Zemessardzē dienestu var turpināt līdz 65 gadiem. At­balstītāju sistēmas ieviešanai gan vēl nepieciešamas izmaiņas valsts normatīvajos aktos.

“Tomēr mēs kā bataljons vienmēr priecājamies, ja ar mums sazinās uzņēmēji, kuriem ir autotransports, traktori, angāri, jebkādi resursi, kas militāra apdraudējuma gadījumā var noderēt bruņotajiem spēkiem. Latvijas aizsardzība ir visas sabiedrības kopēja atbildība,” uzsver S. Leitlande.

Pēc pamatapmācības gan kandidātu atbirums ir ļoti mazs. “Ja viņi ir apņēmušies un nokļuvuši tik tālu, tad parasti arī turpina darboties Zemessardzē,” secina operatīvās daļas vecākā speci­āliste Inese Miltiņa, paskaidrojot, ka pēc tam jaunie zemessargi nonāk savās vienībās, kur ar viņiem tālāk strādā rotu komandieri. Abas speciālistes atzīst, ka ir tikai cilvēcīgi, ja pēc laika iestājas zināma rutīna un intensīvie papildpienākumi Zemes­sardzē cilvēkiem rada nogurumu. Tomēr Zemessardzes pamatā ir disciplīna un prasme nepazaudēt fokusu. Viņas uzsver, ka iemaņu uzturēšana nav tikai formāls pienākums. Piedaloties mācībās tikai dažas reizes gadā, iegūtās prasmes vājinās vai pazūd, militārās zināšanas bez regulāra treniņa izplēn līdzīgi kā jebkura cita profesionālā iemaņa.