Sanākt kopā un sazaigot

Priekuliete Zaiga Cīrule jau vairākus gadus piedalās interesantā notikumā – Latvijas Zaigu salidojumā.

“Par Zaigu salidojumu uzzināju nejauši, vārds pa vārdam, caur paziņām, strādājot bērnudārzā. Pirmais mans Zaigu salidojums bija 2011.gadā. Kopā ar vārdamāsām esmu jau trīspadsmit gadus,” atklāj Z.Cīrule un pastāsta par savu pirmo tikšanās reizi ar vārdamāsām. “Izkāpu no automašīnas un devos sasveicināties. Bija amizanta situācija, jo saku, ka esmu Zaiga, bet sieviete man pretī – labdien, es arī esmu Zaiga! Tā nu sapratām, ka vienai otru jāsauc uzvārdos – Cīrulīte, Ābelīte, Tillerīte un citas.”

Šajā vasarā salidojumu organizēja Zaiga Cīrule, tam dots nosaukums “ Zaigas zaigo 2024”, un tas norisinājās tepat Cēsu pusē, Liepā. “Šī gada salidojums bija plānots Ventspilī kovboju stilā, bet Ventspils Zaiga, kura gribēja mūs uzņemt, piedzīvoja veselības problēmas, tāpēc pasākumu nācās pārplānot. Kādu brīdi pat bija risks, ka tas nenotiks. Bet kopā ar vīru, braucot uz Valmieru, pa ceļam iedomājāmies iebraukt Liepā, Maizes mājā, pajautāju, vai mūsu plānotais datums ir pieejams. Un – bija! Tad ievilkām dziļi elpu un nolēmām šogad uzņemties pasākuma rīkošanu Liepā, iesaistot meitu, znotu un Maizes mājas saimnieces. Pasūtīju lielu kūku, kuru izcepa Ērika Anmane, znots sagatavoja metāla medaljoniņus, un izmantojām Maizes mājas piedāvāto pilno programmu ar pusdienām un maizes cepšanu. Ierasti gan mēs uz Zaigu salidojumu dodamies ar pašu sarūpētiem groziņiem,” pastāsta Zaiga.

“Bija ļoti skaists pasākums. Visas Zaigas teica, ka tas bija lielisks, ieturēts latviskā garā!” Pēc pasēdēšanas pie gardumiem, tortes gabala, sirsnīgām sarunām un ikgadējās kopīgās sadziedāšanās, Zaigas, kas viesojās Cēsu pusē, devās ekskursijā uz Lielo Ellīti, kas arī daudzām bija atklājums.

Ideja par Zaigu salidojumu radusies 2007.gadā, kad kuldīdzniece Zaiga Ribaka portālā www.draugiem.lv sākusi sarakstīties ar vārdamāsām. Tā kopīgiem spēkiem organizēta pirmā satikšanās, uz kuru ieradās trīspadsmit Zaigas. Z.Cīrule, jautāta, vai katru gadu dalībnieču skaits ir nemainīgs, teic, ka ikvienai var gadīties kāda cita lieta un iemesls, kāpēc netiek. “Regulāru saziņu uzturam aptuveni 45. Šogad bija plānots, ka salidojumā būsim 27 Zaigas, bet bijām vien 20. Kam nu pievīla veselība, kam – loģistika, kam cits iemesls. Katrai, kas netika, aizsūtījām kūkas gabaliņu un mazo medaljonu.”

Gadu gaitā tiekoties, Zaigas nākušas pie atziņas, ka viņu vārds ir rets. Spriedušas, kas Zaigām kopīgs – tas, ka visas ir aktīvas, uzņēmīgas un izdarīgas. “Izskata ziņā gan esam ļoti, ļoti atšķirīgas, bet raksturā ir kaut kas stipri līdzīgs mums visām,” domās par Zaigu vienojošo elementu dalās Z.Cīrule.

Zaigām ir sava lielā reģistra grāmata, kur ik gadu tiek ierakstīti atmiņu teksti un vēlējumi, kā arī uzskaitīts, cik Zaigu salidojumā bijis. Pēc ceturtās kopā nākšanas Zaigas izlēmušas, ka ik gadu pasākumam vajag tematiku – savas krāsas apģērbu vai ko īpašu, kas visām būtu vienots. Vienu gadu tā bijusi puķu tēma, citu – rudzupuķu vainadziņš galvā, vēl citu – tautiska stila apģērbs.

Arī tas vienmēr ierakstīts gada­grāmatā. Īpašs lepnums arī par to, ka kopš 2014. gada Zaigām ir sava himna, ko noteikti dzied katra pasākuma izskaņā.

Pirmos gadus salidojums allaž noticis tieši 9.jūlijā, Zaigu vārdadienā, bet tad katrai nācies atbildēt uz sveicēju zvaniem, veltīt brīdi telefona sarunām, tāpēc pasākumu nolēmušas pārcelt uz citu dienu – pirms vai pēc- ar domu, lai kalendārā ierakstīto dienu katra var nosvinēt ar saviem tuvajiem.

“Ik gadu pēc tikšanās ir tā, ka atvadoties sakām, cik ļoti gaidām nākamo gadu! Katra tikšanās ir patiešām gaišs, pozitīvs notikums, tas ir ļoti īpašs pasākums mums visām,” teic Z.Cīrule. “Visas Zaigas vieno draudzīgums, vēlme palīdzēt. Esam tādas ļoti atvērtas palīdzēt, izlīdzēt, padalīties, cik vien katras spēkos. Starp mums ir daudz pedagogu. Pagājušajā gadā mums pievienojās arī viena maza Zaiga, kurai bija pieci gadiņi. Tā kā Zaigu vārds arvien dzīvo!”