Sākas gatavošanās skolai

Ģimenēm jāiegādājas tikai skolēnam individuāli vajadzīgais

Lai gan vēl nemana ģimeņu ar bērniem drūzmēšanos tirdzniecības vietu kancelejas preču nodalījumos, gaisā jau virmo jaunā mācību gada gaidas. Tajās ir arī neziņa, ko gaidāmajā mācību gadā skolēnam praktiski vajadzēs. Savukārt veikalnieki neslēpj interesi ieraudzīt, vai jaunievedums — trīs eiro muitas nodoklis precēm, kas iegādātas internetveikalos ārpus Eiropas Savie­nības, — atstās iespaidu uz tā sauktajiem mazajiem pirkumiem un pieprasījums vietējos veikalos palielināsies.

“Druva” paviesojās visos Cēsu specializētajos veikalos, kur ģimenes mēdz iegādāties skolas preces. Tirgotāji atzina, ka lielākoties šie pirkumi tiekot veikti pēdējās augusta dienās vai pat kādu laiciņu pēc 1. septembra, tikai grāmatnīcas “Globuss” vadītāja Dana Sunepa pastāstīja, ka augusta pirmajā nedēļā katru dienu vismaz vienu mugursomu skolai nopērkot.

Mācību piederumu iegāde saruksi pirms dažiem gadiem, kad skolēnu vecāki izteica publisku neapmierinātību ar to, ka skolas prasa ģimenēm nodrošināt ļoti daudz dažādu mācību līdzekļu, to apstiprināja teju visās tirdzniecības vietās. Kancelejas preču veikala “Mel­va” pārdevēja Dina Ga­ran­ča atzina, ka visvairāk sarucis pieprasījums pēc zīmēšanas un mājturības jeb dizaina nodarbībām vajadzīgā, jo šiem mācību priekšmetiem piederumi ir jānodrošina skolām. Tos tomēr mēdzot iegādāties mākslas skolas un dažādu pulciņu vajadzībām. Skolas somas un penāļus gan pērkot, apliecināja arī veikala “Freko” vadītāja Gunta Avota.

Zvaigznes grāmatu nama vadītāja Lidija Plakane atzina, ka pēdējos gadus vairs nevarot precīzi prognozēt, ko īsti vairāk vajadzēs skolas sākumam, un mēdzot gadīties, ka augusta beigās vai septembra sākumā bērni vai vecāki izpirkuši konkrēta formāta klades vai kādu citu piederumu. Taču, aizrunājoties par pārmaiņām, L. Plakanei šķiet, ka palielinās pārdoto mācību grāmatu apjoms, tās iegādājas ģimenes, kuru bērni mācās attālināti.

Iepirkšanās drudzis skolas vajadzībām nav sācies, bet tirgus izpētes centra “Norstat Latvija” vasaras vidū veiktā aptauja liecina, ka vairākums vecāku — aptuveni 64% — rēķinās, ka bērna sagatavošanai mācībām nāksies iztērēt no 100 līdz pat 500 eiro un vēl vairāk. Mazāk nekā trešdaļa vecāku — tikai 29% — paļaujas uz iepriekšējo gadu lietu izmantošanu. Izglītības iestādes gan vairs no vecākiem nepieprasa itin neko, tikai bērnam individuāli nepieciešamo, kā rakstāmpiederumus, burtnīcas un klades, somu, sporta tērpu. Jāsecina, ka tērēšanās tieši pirms jaunā mācību gada sākuma ir vairāk pieradums vai individuāla nepieciešamība, piemēram, pa vasaru izaugušajam bērnam vajag jaunas drēbes un apavus vai mainīgajai redzei piemērotas brilles.

Arī Cēsu 2. pamatskolas direktore Ija Brammane apliecina, ka nepieciešamo lietu saraksts sarucis un iestāde visus pārējo izglītošanās procesam nodrošina. Tagad reizumis daži vecāki ar neizpratni jautājot, vai tiešām nevajag kaut ko vēl nopirkt mācībām. Tomēr direktore atzīst, ka, viņasprāt, izdevumus tāpat, visvairāk daudzbērnu ģimenēm, nākas rūpīgi pārdomāt.

Liepas pamatskolas direktore Anžela Kovaļova vērtē, ka vecāki šķiet apmierināti, ka nu, gatavojot bērnu skolai, vairs nav jāveic lieli mācību materiālu pirkumi. Piemēram, rokdarbos, ja vien bērns nevēlas savus veidojumus ņemt uz mājām, skolotājs pēc darba novērtēšanas tos atkal izjauc un pēcāk pērlītes vai citus materiālus izmanto turpmāk.

“Druvas” uzrunātie skolēnu vecāki vajadzīgos pirkumus un izdevumus skolai vērtēja dažādi, taču kopējā noskaņa sliecas uz taupīšanu, lai gan tiek atzīts, ka ir neizbēgamie apstākļi, kad bērna gatavība skolai tomēr prasa zināmus līdzekļus. Topošās pirmklasnieces Frīdas un jaunā proģimnāzista Gustava mamma Zita Liparte stāsta, ka šoreiz visvairāk būs jātērē drēbēm un apaviem. “Arī bērnu izmēru apavi nav lēti, bet mani mierina doma — kad uz brīdi saspringstam, tad vismaz kādu laiku ir miers, ka viss vajadzīgais ir,” saka mamma. Viņa pastāsta, ka arī skolas formas iegāde meitai prasījusi ap 70 eiro, taču izdevumu līdzsvaram vismaz mugursomas bērniem ir no iepriekšējiem gadiem.

Trīs topošo sestklasnieku vecāki apstiprināja, ka bērnu gatavošana skolai vairs nav saspringts laiks. Alekša Kuzņecova mamma Kristīne saka, ka tad, kad bērns vēl bijis mazākajās klasēs, vēl uztraukusies, vai būs viss vajadzīgais, pirkumus plānojusi. Viņa arī uzteic Cēsu 1. pamatskolas pedagogus, kuri jau vairākus gadus bērnus aicinājuši turpināt izmantot iepriekšējo gadu pierakstus, tāpēc pat klades un burtnīcas nav tik bieži jāpērk. Apģērbu un apavus Kristīne cenšoties gādāt jau visas vasaras garumā, tāpēc skolas sākumā neesot lielu tēriņu. Arī Toma mamma Ruta Auzāne teic, ka iepirkšanos vairs nesaistot ar skolas gada sākumu. Jebko — sākot no apģērba, apaviem, somas vai citiem piederumiem — pērkot vien tad, kad reāli vajagot. Līdzīgi saka Undīnes mamma Dace Rība-Baltiņa, stāstot, ka visa gada garumā sekojot līdzi, vai meita izaug no sporta tērpa un šīs lietas iepērkot, kad veikali piedāvā atlaides. Pat klades un burtnīcas meitai pērkot vien tad, kad skaidri zināms, kur un kādu vajagot. Vienīgi lieli izdevumi saistāmi ar briļļu iegādi, jaunas izmaksājot aptuveni 300 eiro, bet sporta stundās skolniece izmanto kontaktlēcas, ar tām aktīvajās nodarbībās ir ērtāk.

Arī devītklasnieces Tīnas Lošinas mamma Linda neslēpj, ka gatavošanās mācību gada sākumam vairs neesot saspringta. Meita pati atrod, kas nepieciešams — vai tā ir jauna soma, apģērbs vai kāds kancelejas piederums. “Ar savu, mammas — padomju laika bērna — prātu gan vēl nēsātu to, kas ir gana labs un der,” smejot teic Linda, vienlaikus atzīstot — bērna sajūta par jaunu posmu dzīvē pieprasa kaut ko mainīt arī savā tēlā. “To ietekmē sabiedrības viedoklis, bet tas ir saprotami un pat skaisti,” teic mamma, piebilstot, ka vecāki cenšas pieņemt bērna vēlmes un kaut ko no tām realizēt. Ik gadu gan ar bērniem tiekot izrunāts, kas ir aktuālākais tieši šim jaunajam sākumam un ko varētu paturēt no iepriekšējā mācību gada. L. Lošina pieļauj, ka augustā šiem izdevumiem varētu iztērēt līdz 250 eiro.