Draudzīgā aicinājuma fonda balvu “Par mūža ieguldījumu izglītībā” šogad saņēma 21 izcils Latvijas pedagogs, arī četri no Cēsu novada.
Otro gadu Draudzīgā aicinājuma fonds saka paldies pedagogiem, kuri savam darbam atdevuši daudzus desmitus gadu, tas nomainījis ikgadējo skolu reitinga balvu tradīciju.
Uzrunājot balvu saņēmējus, fonda dibinātājs un vadītājs Jānis Endele teica: “Esiet droši, jūsu mūžs nav bijis velts. Varbūt tas bijis grūts, bet jūsu darbs redzams bijušajos skolēnos, kuri dzīvē daudz sasnieguši. Katrā bērnā ir kāds talants, vienam vairāk padodas sports, citam matemātika. Ir svarīgi, lai skolotājs atrod, kas kurā bērnā ir – literāts, ķīmiķis, matemātiķis vai sportists-, un to palīdz attīstīt.”
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, uzrunājot apbalvotos, uzsvēra pedagoga nozīmi: “Ir dažādi kritēriji, pēc kuriem vērtē skolas, bet, manuprāt, ir tikai viens atslēgas moments, kas iezīmē , vai bērnam tiks iedotas vajadzīgās zināšanas, un tas ir – skolotājs. Skolotājs, kurš ar savu profesionalitāti, ieinteresētību, zināšanām dod un vairo zināšanas. Senie grieķi teikuši, ka skolēns ir nevis trauks, kas jāpiepilda, bet lāpa, kas jāaizdedz. Labs skolotājs ir tas, kurš ierauga bērnā, jaunietī tās lietas, kas viņu aizdedzinās un aizvedīs dzīvē pretī tam, ko viņš vislabāk mācēs darīt!”
Balvu pasniegšanas ceremonijā piedalījās arī vairākas bijušās nozares ministres: Baiba Rivža, Ina Druviete, Tatjana Koķe. Visi apbalvotie pedagogi saņēma īpašu diplomu, piemiņas grāmatu un mākslinieka Arvīda Endziņa veidotu “Pūci” – Draudzīgā aicinājuma fonda simbolu.
Balvu “Par mūža ieguldījumu izglītībā” saņēma arī Gunta Bērziņa, Cēsu Valsts ģimnāzijas ilggadēja direktore, latviešu valodas un literatūras skolotāja. Viņas vadībā ģimnāzija izveidojusies par prestižu izglītības iestādi, kuras absolventi gaidīti ikvienā Latvijas augstskolā, kā arī sekmīgi studē ārvalstīs, tika sacīts pieteikumā un pausts, ka G. Bērziņas mīlestība ir Cēsu Valsts ģimnāzija, kurā nostrādāts viss darba mūžs.
G. Bērziņa “Druvai” atzina, ka tas tiešām bijis viņas sirdsdarbs: “Taču gribu uzsvērt, ka skolā galvenais ir skolotājs un direktors bez laba skolotāja kolektīvā neko izdarīt nevar. Katrs skolotājs ir pelnījis paldies! Man, vadot skolu, vienmēr svarīgi bija celt tās prestižu, bet to var izdarīt tikai kopā ar labiem, talantīgiem skolotājiem.”
Balvu saņēma arī Biruta Boze – Straupes pamatskolas matemātikas skolotāja, kura savā skolā nostrādājusi gandrīz 50 gadus. Tika uzsvērts, ka skolotāja vienlīdz lielu uzmanību pievērsusi visiem skolēniem: gan tiem, kuriem neveicās matemātikas labirintos, gan tiem, kuri šajos labirintos jutās kā mājās.
Apbalvoto vidū arī Marija Supe – Vecpiebalgas vidusskolas ilggadēja direktore, vēstures skolotāja. No pedagoga darbā nostrādātajiem 44 gadiem 31 gadu atdevusi
Vecpiebalgas vidusskolas izaugsmei un Latvijas izglītības politikas veidošanai.
Viņa neslēpa, ka, lai arī pagājuši jau 12 gadi, kopš nestrādā skolā, nav pagājusi gandrīz neviena diena, kad domas nebūtu par skolu, jo tur aizvadīts viss mūžs: “Dievs man iedevis mīlestību uz pedagoģiju un bērniem, man iešana uz skolu vienmēr bija svētki. Joprojām atceros to sajūtu, kad, ienākot skolā, nodomāju, cik labi, ka nāku uz darbu! Es mīlēju šo darbu, un man liekas, arī darbs mani mīlēja! Mums bija abpusēja saskaņa, bet nenožēloju arī to, ka aizgāju pensijā, jo arī pensijas laikam ir savas privilēģijas. Var veidot dialogu ar sevi, un rodas domas, ka to vai citu varēja izdarīt citādi, un ir žēl, ka tolaik šādas domas neienāca prātā.”
Pasākuma izskaņā bija īpašs pārsteiguma brīdis Jānim Endelem, jo īpaša “Pūce” par ieguldījumu izcilības stiprināšanā Latvijas izglītībā un Draudzīgā aicinājuma idejas uzturēšanu tika pasniegta arī viņam. Par to bija parūpējušies fonda valdes locekļi, bijusī Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Dace Eglīte un Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas direktors Guntis Vasiļevskis, kurš savulaik mācījies pie J. Endeles matemātikas novirziena klasē. Viņš citēja Jura Rubeņa teikto, ka visa pasaules griežas ap trim vārdiem – patiesums, mīlestība un drosme: “Šie vārdi visu laiku griezušies ap Jāni Endeli. Ir teiciens, ka labs skolotājs labi iemāca, bet izcils – iedvesmo. Es gribu teikt, ka lielāka daļa viņa skolēnu ir iedvesmoti ar to absolūto patiesuma mieru un mīlestību pret matemātiku un valsti – Latviju. Esmu lepns, ka mācījos pie Jāņa Endeles. Viņš bija starp Augstākās Padomes deputātiem, kas balsoja par Latvijas neatkarību brīdī, kad vēl nekas nebija skaidrs. Viņam pietika patiesuma, mīlestības un drosmes, ko nodot nākamajai paaudzei.”
Komentāri