Saistībā ar plūdiem ir virkne jautājumu, kurus ilgstoši nevar atrisināt, rīkotajā diskusijā par ārkārtējām situācijām Latvijā atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis.
Kā vienu piemēru viņš minēja tiesiski neatrisināto jautājumu ar publiskajiem ūdeņiem. “Piemēram, varētu Līvānu novada domes priekšsēdētājam prasīt, ko viņš izdarījis, lai Dubnas upi iztīrītu, vai izvācis samestās gumijas riepas utt. Viņš teiks, ka nedrīkst to darīt, jo Dubnas upe pieder valstij, un pašvaldība to nevar apsaimniekot,” skaidroja Lieljuksis.
Jāpiebilst, ka Līvānus pavasaros parasti apdraud divas upes – Daugava un Dubna.
Neatrisināts ir arī jautājums par hidrobūvēm. Proti, ja ir hidrobūve, dambis, kas netiek izmantots komercdarbībai, nekādu prasību nav, bet, ja dambi pārrauj, sekas var būt dažādas, skaidroja Lieljuksis.
Viņš teica, ka to uzņēmās risināt Vides ministrija, bet redzams, ka “diemžēl neiet uz priekšu”.
Līdzīgi kā pagājušajā gadā, arī par nākamajiem plūdiem iecerēts gatavot informatīvo ziņojumu valdībai, kā notika darbi, kas konstatēts, kas jāmaina un ko kurš darīs. Pagājušie plūdi izmaksājuši vairāk nekā miljonu latu, teica Lieljuksis. Līdzekļi bija vajadzīgi ceļu atjaunošanai un līdzīgiem darbiem.
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce diskusijā pozitīvi novērtēja preventīvo rīcību, gatavojoties plūdiem. No EM puses ar riskiem saistītas hidroelektrostacijas (HES), un “Latvenergo” veic visu trīs lielo HES apsekošanu, savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai uzdots izvērtēt situāciju ar mazajām HES. “Regulatoram ir zināmas riska zonas, tas veic apsekojumu, kādā tehniskā stāvoklī ir stacijas. Katram ir savi uzdevumi,” teica Pūce.
Patlaban valstī notiek gatavošanās pavasara plūdiem, kas saskaņā ar pašreizējām prognozēm varētu būt vēl apjomīgāki nekā pagājušajā gadā. Vairākām valsts institūcijām jāveic preventīvie un reaģēšanas pasākumi, lai sagatavotos plūdiem.
NOZARE.LV
Komentāri