Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Sadarbība ar Krieviju Vidzemes ekonomikai varētu atnest projektus 50 miljonu latu vērtībā

Druva
08:51
07.06.2011
17

Sadarbība ar Krieviju, Latvijas-Krievijas pārrobežu projekti, tuvāko gadu laikā Vidzemes ekonomikai varētu atnest ieguldījumus 50 miljonu latu vērtībā, informēja sabiedrisko attiecību konsultants Jānis Riņķis.

Riņķis sacīja, ka tā prognozējot Sanktpēterburgas valsts ekonomikas un servisa universitātes (SVESU) pārstāvji, kas sākuši kopīgu starptautisku biznesa kontaktu veidošanas programmu ar Latvijas uzņēmējiem.

Par projekta galveno mērķi kļuvusi ideja likt pamatus ciešai sadarbībai starp Vidzemes reģionu un Krievijas pierobežas pilsētu Veļikije Luki.

Kopš uzlabojušās abu valstu politiskās attiecības, arī Latvijas uzņēmēji ir saskatījuši lielu perspektīvu sadarbībā ar Krievijas partneriem no Pleskavas apgabala. Kopīgiem spēkiem tapis pārrobežu projekts biznesa attīstības pakalpojumu veicināšanai Pleskavas un Vidzemes reģionos (“Qualitative Cross-Border Business Development Services in Pskov and Vidzeme Regions”), kas, pēc tā sācēju prognozēm, varētu atnest Vidzemes reģionam vismaz 50 miljonus latu.

“Tas, kas šajā sadarbības projektā varētu interesēt Latvijas uzņēmējus, ir milzīgais ražošanas potenciāls salīdzinoši netālu no valsts robežas. Pilsētā Veļikije Luki un tās apkārtnē sakoncentrēta turpat vai visa lielākā Pleskavas apgabala rūpniecība un tiek veikta ne tikai dažādu izejvielu ieguve, bet arī to pārstrāde,” stāsta ekonomisko zinātņu kandidāts un SVESU attīstības projektu vadītājs Maksims Spasovs.

Spasovs norāda, ka pilsētas industriālajā daļā bāzējas smagā rūpniecība un mašīnbūve, elektrotehnisko iekārtu ražošana, darbojas vieglā tekstilrūpniecība un šūšanas fabrikas, kā arī tiek ražoti būvmateriāli un ceļu būves iekārtas. Toties lauksaimniecībā nodarbināti tikai 0,4 % iedzīvotāju. Turpretī Vidzeme ir bagāta ar lauksaimniecības produkciju un atrodas Eiropas Savienības pierobežā. Tas savukārt varētu interesēt Krievijas uzņēmējus un kalpot par labu pamatu kopīgām biznesa interesēm.

Kā viens no partneriem projekta veidošanā iesaistījies Cēsu Biznesa inkubators “Magnus”. Savukārt no Krievijas puses par partneri kļuvusi Sanktpēterburgas valsts ekonomikas un servisa universitāte (SVESU), kas guvusi Veļikije Luki pilsētas domes atbalstu.

Kad projekts tiks realizēts, taps divi jauni biznesa inkubatori, no kuriem viens atradīsies Alūksnē, bet otrs – pilsētā Veļikije Luki. Par dalību projektā izrāda interesi arī uzņēmēji no Igaunijas pierobežas. Tāpēc abos inkubatoros arī paredzēts rīkot dažādas apmācības, pārrobežu seminārus, informatīvas kampaņas, kā arī veikt citas darbības, kas veicinās visu trīs valstu reģionu sadarbību.

Projekta realizētāji tādā veidā cer radīt sava veida kontaktu “biržu”, kur gan Pleskavas apgabala, gan arī Vidzemes reģiona uzņēmēji varētu viegli sameklēt sev partnerus pārrobežu sadarbībai. “Paredzēts, ka programma orientēs abu valstu jaunos uzņēmējus uz pārrobežu tirgiem un attīstīs specifisku metožu ieviešanu uzņēmējdarbības atbalsta centros. Tas nozīmē, ka inkubatori kļūs par tādu kā placdarmu arī jaunu pārrobežu biznesa atbalsta instrumentu un ideju realizēšanai,” skaidro Spasovs.

Zinātņu kandidāts norāda, ka par īpaši inovatīvu projekts uzskatāms Krievijas kontekstā, kur tā ietvaros tiks sekmēta uzņēmēju, inovāciju un augstskolu mijiedarbība – no biznesa idejas līdz tās īstenošanai. Latvijas pusei šis projekts ir nozīmīgs, jo sekmēs jaunu uzņēmumu attīstību Vidzemē, it īpaši to, kuriem ir interese par biznesa projektu uzsākšanu Krievijā vai sadarbībā ar to. Jau tagad uzņēmēji no abiem reģioniem kontaktējas savā starpā, lai apmanītos ar idejām. Piemēram, ir ieceres par jauna ekoloģiska siltumizolācijas materiāla ražošana no kūdras, MDF (skaidu plate mēbelēm) rūpnīcas izveidi, tiek meklēti partneri Latvijā jauniem dizaina projektiem un mēbeļu ražošanai, Igaunijas uzņēmēji vēlas ieviest ražošanā jaunu elektroķīmiskās metalizācijas tehnoloģiju hromēšanā un apzeltīšanā. Pagaidām pietrūkst oficiālu vietu un institūciju, kur pušu sadarbība varētu veidoties savstarpējas uzticības gaisotnē.

Uzņēmēju viedokļi dalās par prognozēm saistībā ar tuvāko sadarbības gadu reālajiem finansiālajiem apjomiem. Tos ir grūti prognozēt šajā projekta stadijā, tomēr visas iesaistītās puses saprot partnerreģionu sadarbības milzīgo ekonomisko potenciālu. Tāpēc daži uzņēmēji jau tagad paši saviem spēkiem sākuši veidot attiecības un meklēt partnerus kā Latvijas, tā Krievijas pusē.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
33

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
43

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
49

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
187

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
448
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
47

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
21
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
24
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi