Sabiedriskās kārtības pamats – policijas profesionalitāte un sabiedrības līdzdalība

Vidzeme, kur Valsts policija diennaktī reģistrē vidēji ap 70 notikumiem, jau vairākus gadus ir drošākais Latvijas novads. Tā Vidzemes mediju žurnālistiem aizvadītajā nedēļā teica Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko.

Pagājušajā ceturtdienā (24.10.) Valmierā notika preses konference, kurā Vidzemes reģiona pārvaldes vadība iepazīstināja žurnālistus ar aktuālajām norisēm un    tendencēm reģistrētajos notikumos, kā arī šī gada deviņu mēnešu statistikas analīzi. Imants Mitrošenko arī pateicās iedzīvotājiem par aktīvo iesaisti sabiedriskās kārtības uzturēšanā, zvanot un informējot par pamanītām aizdomīgām darbībām, dzērājšoferiem, citiem pārkāpumiem. Sek­mīgi darbojas vienotais zvanu centrs 112, kur operatori uzklausa ziņojumus par visiem ārkārtas notikumiem un tos atbilstoši nodod    Neatliekamās medicīniskās palīdzības, Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vai Valsts policijas pārstāvjiem. Tas nodrošina ātrāku informācijas apriti starp atbildīgajiem dienestiem un operatīvu reakciju.

Pirms diviem gadiem veikta policijas struktūras reforma. Vid­zemes reģiona pārvaldē tagad ir Kārtības policijas birojs, Kri­minālpolicijas birojs un trīs iecirkņi: Rietumvidzemes, Dienvid­vid­zemes, kurā ietilpst    arī Cēsu novads, un Ziemeļvidzemes. Jau­nā struktūra nodrošina policijas pieejamību un operatīvas reaģēšanas iespējas visā reģionā. Aktuāla problēma ir nepietiekamais darbinieku skaits. Kopumā pārvaldē trūkst vairāk nekā 70 policistu. Imants Mitrošenko izteica cerību, ka politiķu solījumi nākamajā gadā paaugstināt algas kārtības sargiem piepildīsies un tas motivēs jauniešus izvēlēties šo daudzšķautņaino profesiju, kurā nepieciešamas vispusīgas zināšanas, prasmes un arī laba fiziskā sagatavotība. Iepriecinošs pavērsiens iezīmējies jau šogad, darbu pārvaldē sākuši vai gatavojas sākt astoņi jauni policisti.

Detalizēti par Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas darba rezultātiem šī gada deviņos mēnešos stāstīja  Kārtības policijas biroja priekšnieks Dmitrijs Kohanovs. Šogad reģistrēti vairāk nekā 20 tūkstoši notikumu. Tostarp 123 pašnāvības un 371 paziņojums par bezvēsts prombūtni. Izrādās, pazudušo meklēšanai ir sezonāls raksturs, proti, sākoties ogu un sēņu laikam, cilvēki, īpaši seniori, mežā apmaldās, ir jāorganizē    meklēšana. Savukārt jauniešu vidē biežāk sastopami tā sauktie štata klejotāji, kuriem ik pa laikam rodas vēlme pamest dzīves un mācību vietas, lai dotos dēkās.

Administratīvo pārkāpumu procesos pieņemti vairāk nekā 33 tūkstoši lēmumu par soda piemērošanu. Pārliecinoši lielākā daļa no tiem ir sodi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Biežāk piemēroto administratīvo sodu grupā ir arī bērnu tiesību aizsardzības likuma pārkāpumi, tabakas, alkohola, narkotisko, psiho­tropo vielu, zāļu aprites likuma pārkāpumi.

Par autotransporta vadīšanu reibumā šogad aizturēti 714 vadītāji, no tiem 261 gadījumā ierosināts kriminālprocess. Lai arī sodi ir bargi un paredz arī transporta līdzekļa konfiskāciju vai tā vērtības atlīdzināšanu, joprojām, īpaši brīvdienās, policijas darbinieki aiztur ne vienu vien dzērājšoferi. Nereti tas notiek, pateicoties vērīgu iedzīvotāju sniegtai informācijai. Sabiedrībā ir    neiecietība pret iereibušiem braucējiem, kuri pamatoti dēvējami par potenciāliem slepkavām. Vidējā dzērājšofera iezīmes: ap 30 gadiem, bez tiesībām, brauc ar dažu simtu eiro vērtu automašīnu bez tehniskās apskates.

Šogad Vidzemē reģistrēti nepilni trīs tūkstoši satiksmes negadījumi un tajos cietuši 250 cilvēki. Satiksmes negadījumos šogad 12 cilvēki gājuši bojā. Traģiskākā avārija notika šoruden Lizumā, kad jauna, autovadītāja apliecību vēl nesaņēmuša braucēja stūrēta automašīna    lielā ātrumā    ietriecās kokā, dzēšot četru jaunu cilvēku dzīvības.

Kārtības policijas darba aktu­alitāte ir arī vardarbības novēršana un lēmumu par varmākas nošķiršanu no tuviniekiem pieņemšana, un pagaidu aizsardzības nodrošināšana cietušajiem. Šogad pieņemts 131 lēmums par nošķiršanu, 180 par pagaidu aizsardzību un sākti 103 kriminālprocesi par tiesas lēmuma nepildīšanu. Fizis­kās un emocionālās vardarbības izpausmes ir dažādas. Nav tā, ka tikai sievas sūdzas par agresīviem vīriem, mēdz būt arī otrādi. Nākas arī nošķirt no bērniem agresīvus vecākus. Izpratne par vardarbību un tās izpausmēm sabiedrībā palielinās, un arī šo likumpārkāpumu atklāšanā un novēršanā liela nozīme ir sabiedrības iesaistei.

Policijas prevencijas darbs pamatā fokusēts uz to, lai mazinātu joprojām ļoti izplatīto krāpniecību, vardarbību, zādzības. Tāpat svarīga ir jauniešu izglītošana par atkarības izraisošajām vielām un postu, ko tās rada.