Svētdiena, 30. marts
Vārda dienas: Nanija, Ilgmārs

Roķīgi romantiskā grupa “Pipari”

Iveta Rozentāle
06:13
23.02.2025
128
Kafe Pipari (3)

GRUPA “PIPARI”. Pirmajā rindā (no kreisās) Kārlis Neiburgs, Rihards Vītols un Angels Rikardo Kvinoni, otrajā rindā (no kreisās) Gundars Lusts, Markuss Šīmanis un Zigmunds Kundziņš. FOTO: no albuma

Grupa “Pipari” mēneša sākumā priecēja klausītājus Kaivē, bet 22.februārī muzicēs lielajā ballē atjaunotajā Ieriķu stacijā. Viņu lustīgā dziesma “Dikti gribas” šobrīd skan arī “Latvijas sirdsdziesmā”.

Šogad grupa atzīmē savas pastāvēšanas piecu gadu jubileju. Tajā apvienojušies mūziķi no dažādām Latvijas pusēm, un pērn grupai pievienojies venecuēlietis Angels Rikardo Kvinoni, kurš jau vairākus gadus dzīvo Latvijā. “Piparu” dibinātājs un dalībnieks, Nītaures kultūras nama vadītājs Rihards Vītols pastāstīja par savu sapni dibināt grupu un “Piparu” vēlmi nepalikt tikai vienā mūzikas žanrā.

-Kas veido jūsu grupu?

-Mēs ietveram ļoti plašu ģeo­grāfiju. Es, Rihards Vītols, grupā esmu vokāls un ģitārists, bet ikdienā esmu Nītaures kultūras nama vadītājs. Taustiņinst­rume­ntālists un trompetists Gundars Lusts ir no Cēsīm, soloģistārists un dziedātājs Kārlis Neiburgs ir absolvējis Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolu. Basģitārists Zigmunds Kundziņš ir no Inčukalna, bungas spēlē Markuss Šīmanis, viņš ir no Dobeles novada Lielbērzes. Un, protams, venecuēlietis Angels Rikardo Kvi­noni. Ar viņu satikāmies pagājušajā gadā, to man ieteica draugi. Viņš grupu vēl vairāk bagātina, jo ir ar vērā ņemamu pieredzi, dzimtenē bijis viens no rokorķestra dibinātājiem un vadītājiem, arī mūziķis grupā “Sim Floyd” ar spēcīgu, starptautisku pieredzi. Tā kā arvien turpinām augt.

Laiku pa laikam uzstājamies arī kopā ar dziedošajiem aktieriem. Tā 8. martā Mālpilī mums būs teatrāli dziesmota satikšanās ar aktieri Edgaru Pujātu koncertā “Septītajās debesīs”, atgādinot, ka ikviena vīrieša dzīvē visnozīmīgākā loma iedalīta tieši sievietei.

-Kā grupa radās?

-Dibināt grupu bija mans sens sapnis no studiju laikiem. Bet tas jau bija stipri noputējis manu sapņu plauktiņā.

Tomēr dzīve iegrozījās tā, ka 2018. gadā bijušie grupas “Vējš” dalībnieki mani pieaicināja jaunā muzikālā projektā, lai varētu spēlēt ballēs. 2020. gadā grupai piedāvāju ar savu radīto dziesmu “Pirmais rīts” piedalīties “Lat­vijas sirdsdziesmā”. Lai gan mūsu ceļi tūlīt pēc startēšanas sirdsdziesmā pašķīrās, man savas grupas nākotnes vīzija bija skaidra tieši šī kopējā projekta rezultātā.

Un, tā kā bija jau apsolīts spēlēt vairākas balles, bet mēs ar Gundaru bijām palikuši bez grupas, būvējām visu no jauna. Mums bija tikai instrumenti, pat mikrofons bija sākumā aizlienēts. Ļoti drīz jau pievienojās Zigmunds Kundziņš (bass) un Māris Ivanovs (bungas), un pirmās balles tika nospēlētas jau šādā sastāvā. Tad pievienojās Kārlis. Savukārt 2023. gadā mums pievienojās Markuss un pagājušajā gadā – Angels Rikardo Kvinoni.

-Kāpēc nosaukums “Pi­pari”?

-Grupas nosaukums radās nejauši – no daudziem jo daudziem variantiem tas tobrīd visvairāk dalībniekus uzrunāja. Pats gan sākumā nebiju pārliecināts, ka tas ir piemērotākais, bet, kad kopā spēlējām, radījām dziesmas, bija sajūta, ka zvaigznes sastājušās tieši šim nosaukumam. Tas ļoti labi mūs raksturoja – gan tāpēc, ka paši esam dažādi, gan arī mūsu dziesmas ir ne tikai saldas, bet arī pietiekami asas. Kā aktieris Ainārs Ančevskis, ar ko arī esam kopā uzstājušies, sacīja – pārstāvam roķīgi romantiski nenopietno žanru. Es tam klāt pieliktu, ka roķīgi romantiski nenopietni nopietno žanru, jo mums ir gan nenopietnas, gan nopietnas dziesmas. Tā Valentīna dienā vai Sieviešu dienā spēlējam gan grupas oriģināldziesmas, gan Latvijas iemīļotu grupu repertu­āru un arī romantiskos pasaules hitus. Tad esam romantiskie pipari. Bet parasti ballēs vairāk esam asie pipari. Katram brīdim ir savs vēstījums, ko nesam.

-Salīdzinot pirmo un šo dziesmu, kas tagad ir “Latvijas sirdsdziesmas” aptaujā, vai tās ir līdzīgas vai tomēr atšķirīgas?

-Autors abām esmu es, droši vien rokraksts ir līdzīgs. Tomēr stils ir atšķirīgs: pirmā bija tāds kantrī roks, šī – regejs. Tāpēc stila un žanru ziņā noteikti atšķiras, bet dvēsele tā pati.

-Pagājušajā gadā izdevāt arī pirmo “Piparu” albumu.

-Jā, “Mirklis neparasts”. Ulbrokā bija atklāšanas pasākums, kurā vadītājs bija Ainārs Ančevskis, kā viesis bija aicināts Jānis Paukštello ar dēlu. Tāds nosaukums tieši tāpēc, ka albumā ir ne tikai šlāgermūzika, bet arī roka mūzika, tāpat ir lēnas, dvēseliskas dziesmas. Un albuma izdošana arī ir neparasts mirklis.

-Kāpēc jums ir svarīgi spēlēt dažādus žanrus?

-Mēs, jau sanākot kopā, norunājām, ka nepaliksim tikai vienā žanrā. Un tas ir arī mans iekšējais protests, jo ballēs cilvēki vēlas dejot pie dažādas mūzikas, ne tikai viena žanra. Es tādā ziņā esmu netipisks mūziķis, jo man pašam vienmēr ir paticis dejot. Un zinu, ja ballē ir viena veida mūzika, ir garlaicīgi – vari nodejot piecas dejas, bet ko pēc tam? Tas būtu kā ēst sausus kartupeļus, tiem vajag arī mērcīti klāt, lai garšīgāk. Un tā nav garlaicīgi ne mūsu klausītājiem, ne mums pašiem. Turklāt uzskatu, ka tāda žanru dalīšana vispār ir nevajadzīga. Varam nospēlēt Čikāgas piecīšu “Taurenīti” un tūlīt arī kaut ko no jaunās, modernās mūzikas.
Dvēsele ir dažāda un krāsaina – vienā brīdī ir skumji, tad jau priecīgi un jautri, pēc laiciņa dusmīgi.

Emocijas aptver plašu spektru. Un ceru, ka mūsu klausītājiem tieši tas ir interesanti, ka nesēžam vienā lauciņā un rāmītī. Ballēs skatāmies, kāds ir dejotāju noskaņojums. Ja vairāk prasās šlāgeris, spēlējam to, ja kas asāks – varam spēlēt ko roķīgāku. Tāpēc var gadīties, ka cilvēks, atnākot uz vienu mūsu balli, dzirdēs mūs pavisam citādus nekā nākamajā reizē.

-Mūziķiem jau galvenais ir tieši klausītājs.

-Kas gan ir mūziķis bez klausītāja! Neviens negrib būt circenītis aizkrāsnē. Ar klausītāju notiek emocionāla apmaiņa. Ir milzīgs prieks, kad redzam, ka cilvēki izbauda mūsu mūziku, reizēm balles laikā pāris apstājas dejā un klausās kā koncertu, gadās – meitenes no sirds apraudas. Tie ir emocionāli brīži, tad saproti, ka esi sasniedzis klausītāja dvēseli. Tas arī ir būtiskākais. Mūzika ir dvēseles spogulis un reizē mūsu komunikācijas veids, ar ko vēlamies sasniegt cilvēku sirdis.

-Mūziķi uzstājas dažādās vietās. Bet vai līdz šim esat uzstājušies stacijā?

-Stacijā vēl neesam muzicējuši, tā būs pirmā reize, forša pieredze. Un reizē arī izaicinājums, jo staciju ēkās parasti ir augsti griesti un milzīga atbalss. Tas būs labs izaicinājums, ar ko tikt galā.

Vienīgi telpa tur ir maza, fiziski visa grupa neietilpsim, tāpēc no sešiem dalībniekiem būsim trīs, tā teikt, puspipari. Esam jau tādā sastāvā objektīvu iemeslu dēļ muzicējuši, un, lai gan ir dziesmas, ko bez dzīvās ritma sekcijas neizpildām, zinām, ka mūsu mūzikas garšu tas nemazina, skan labi, un sniegums ir brīnišķīgs. Būs aizraujošs pasākums!

    Komentāri

    Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Vakanču gadatirgū atrod darbu un strādājošos

    00:00
    30.03.2025
    42

    Par Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA)  vakanču gadatirgu bija liela interese. To apmeklēja vairāk nekā simts darba meklētāju, savukārt vakances piedāvāja astoņi dažādu nozaru uzņēmēji un iestādes. “Durvis vērām vēl pirms desmitiem, jo stāvēja gara rinda,” stāsta NVA Cēsu filiāles vadītāja Ilona Rute un uzsver, ka darba meklētāji novērtē iespēju satikt darba devējus, parunāties par darba […]

    Pašvaldības policijas inspektori izglābj grimstošas automašīnas vadītāju

    00:00
    29.03.2025
    96

    Dramatisks negadījums trešdien, 26. martā, Cēsīs norisinājās Raiņa ielas apkaimē. Pateicoties novada Paš­valdības policijas inspektoru Guntara Irbes un Edgara Špaca zibenīgajai reakcijai un pašaizliedzībai, izdevās izglābt Du­binskas dīķī iekritušas un grimstošas automašīnas vadītāju. Pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts pastāstīja: “Automašīnas vadītāja no Raiņa ielas iebrauca Dārz­niecības ielā, pretēji satiksmes kustībai šajā vienvirziena ielā. Sapratusi kļūdu, […]

    Bīstamā infekcija arī mūspusē

    21:18
    28.03.2025
    135

    Bīstamā E.coli infekcija bērniem konstatēta arī Cēsu novadā. Cēsu klīnikā ar šo toksīnu producējošo zarnu nūjiņas izraisītu slimību jeb E.coli infekciju šonedēļ ārstējās divi bērnudārza vecuma bērni, pastāstīja klīnikas pārstāve Dace Valnere. “Viens bērns trešdien pārvests uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, viņa stāvoklis ir smags. Otrs bērns turpina ārstēties Cēsu klīnikā ar pašlaik vidēji smagu […]

    Bizness aug līdzi bērniem

    00:00
    28.03.2025
    129

    Ar zīmolu “Meistariņš” cēsnieki, Ozoliņu ģimene, piedāvā attīstošas rotaļlietas bērniem Cēsnieki Madara un Mārtiņš Ozoliņi pirms astoņiem gadiem uzsāka savu biznesu ar zīmolu “Meistariņš”, to uzsākot ar aktivitāšu dēļu izgatavošanu mazuļiem. Tagad top arī gaismas galdi, 18 vēstuļu grāmata, kā arī sniedz pakalpojumu – Ceļojošo gaismu un sajūtu namiņu jaunākā vecuma bērniem, kur viņi var […]

    Valdziņš pie valdziņa, un raksts gatavs

    00:00
    27.03.2025
    67

    Vairāk nekā simts cimdu no Rietumvidzemes, Ziemeļvidzemes, Austrumvidzemes stāsta par adīšanas tradīcijām novados Izstāžu zālē “Velves” Jaunpiebalgā uzziedējis krāšņs cimdu dārzs. Skatītāju acis priecē rakstainie adījumi, katrs uzplaucis kā zieds. Tie izstādē nav izkārtoti, kā pierasts, pa pāriem, bet apskatāmi pa vienam un no visām pusēm. Izstāde “Vidzemes rakstainie cimdi” atklāj un parāda vienu no […]

    25.marts dzīvo represēto atmiņās

    00:00
    26.03.2025
    53

    Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

    Tautas balss

    Smiltis pieputina visu apkārtni

    14:00
    27.03.2025
    19
    Garāmgājēja raksta:

    “Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

    Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

    14:00
    27.03.2025
    31
    21
    Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

    “Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

    Karogi aizēno laukumu

    13:44
    23.03.2025
    20
    Lasītāja V. raksta:

    “Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

    Varētu labot, bet vieglāk izmest

    13:43
    22.03.2025
    40
    Cēsniece raksta:

    “Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

    Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

    11:42
    20.03.2025
    19
    Skatītāja raksta:

    “Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

    Sludinājumi