Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Roķīgi romantiskā grupa “Pipari”

Iveta Rozentāle
06:13
23.02.2025
480
Kafe Pipari (3)

GRUPA “PIPARI”. Pirmajā rindā (no kreisās) Kārlis Neiburgs, Rihards Vītols un Angels Rikardo Kvinoni, otrajā rindā (no kreisās) Gundars Lusts, Markuss Šīmanis un Zigmunds Kundziņš. FOTO: no albuma

Grupa “Pipari” mēneša sākumā priecēja klausītājus Kaivē, bet 22.februārī muzicēs lielajā ballē atjaunotajā Ieriķu stacijā. Viņu lustīgā dziesma “Dikti gribas” šobrīd skan arī “Latvijas sirdsdziesmā”.

Šogad grupa atzīmē savas pastāvēšanas piecu gadu jubileju. Tajā apvienojušies mūziķi no dažādām Latvijas pusēm, un pērn grupai pievienojies venecuēlietis Angels Rikardo Kvinoni, kurš jau vairākus gadus dzīvo Latvijā. “Piparu” dibinātājs un dalībnieks, Nītaures kultūras nama vadītājs Rihards Vītols pastāstīja par savu sapni dibināt grupu un “Piparu” vēlmi nepalikt tikai vienā mūzikas žanrā.

-Kas veido jūsu grupu?

-Mēs ietveram ļoti plašu ģeo­grāfiju. Es, Rihards Vītols, grupā esmu vokāls un ģitārists, bet ikdienā esmu Nītaures kultūras nama vadītājs. Taustiņinst­rume­ntālists un trompetists Gundars Lusts ir no Cēsīm, soloģistārists un dziedātājs Kārlis Neiburgs ir absolvējis Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolu. Basģitārists Zigmunds Kundziņš ir no Inčukalna, bungas spēlē Markuss Šīmanis, viņš ir no Dobeles novada Lielbērzes. Un, protams, venecuēlietis Angels Rikardo Kvi­noni. Ar viņu satikāmies pagājušajā gadā, to man ieteica draugi. Viņš grupu vēl vairāk bagātina, jo ir ar vērā ņemamu pieredzi, dzimtenē bijis viens no rokorķestra dibinātājiem un vadītājiem, arī mūziķis grupā “Sim Floyd” ar spēcīgu, starptautisku pieredzi. Tā kā arvien turpinām augt.

Laiku pa laikam uzstājamies arī kopā ar dziedošajiem aktieriem. Tā 8. martā Mālpilī mums būs teatrāli dziesmota satikšanās ar aktieri Edgaru Pujātu koncertā “Septītajās debesīs”, atgādinot, ka ikviena vīrieša dzīvē visnozīmīgākā loma iedalīta tieši sievietei.

-Kā grupa radās?

-Dibināt grupu bija mans sens sapnis no studiju laikiem. Bet tas jau bija stipri noputējis manu sapņu plauktiņā.

Tomēr dzīve iegrozījās tā, ka 2018. gadā bijušie grupas “Vējš” dalībnieki mani pieaicināja jaunā muzikālā projektā, lai varētu spēlēt ballēs. 2020. gadā grupai piedāvāju ar savu radīto dziesmu “Pirmais rīts” piedalīties “Lat­vijas sirdsdziesmā”. Lai gan mūsu ceļi tūlīt pēc startēšanas sirdsdziesmā pašķīrās, man savas grupas nākotnes vīzija bija skaidra tieši šī kopējā projekta rezultātā.

Un, tā kā bija jau apsolīts spēlēt vairākas balles, bet mēs ar Gundaru bijām palikuši bez grupas, būvējām visu no jauna. Mums bija tikai instrumenti, pat mikrofons bija sākumā aizlienēts. Ļoti drīz jau pievienojās Zigmunds Kundziņš (bass) un Māris Ivanovs (bungas), un pirmās balles tika nospēlētas jau šādā sastāvā. Tad pievienojās Kārlis. Savukārt 2023. gadā mums pievienojās Markuss un pagājušajā gadā – Angels Rikardo Kvinoni.

-Kāpēc nosaukums “Pi­pari”?

-Grupas nosaukums radās nejauši – no daudziem jo daudziem variantiem tas tobrīd visvairāk dalībniekus uzrunāja. Pats gan sākumā nebiju pārliecināts, ka tas ir piemērotākais, bet, kad kopā spēlējām, radījām dziesmas, bija sajūta, ka zvaigznes sastājušās tieši šim nosaukumam. Tas ļoti labi mūs raksturoja – gan tāpēc, ka paši esam dažādi, gan arī mūsu dziesmas ir ne tikai saldas, bet arī pietiekami asas. Kā aktieris Ainārs Ančevskis, ar ko arī esam kopā uzstājušies, sacīja – pārstāvam roķīgi romantiski nenopietno žanru. Es tam klāt pieliktu, ka roķīgi romantiski nenopietni nopietno žanru, jo mums ir gan nenopietnas, gan nopietnas dziesmas. Tā Valentīna dienā vai Sieviešu dienā spēlējam gan grupas oriģināldziesmas, gan Latvijas iemīļotu grupu repertu­āru un arī romantiskos pasaules hitus. Tad esam romantiskie pipari. Bet parasti ballēs vairāk esam asie pipari. Katram brīdim ir savs vēstījums, ko nesam.

-Salīdzinot pirmo un šo dziesmu, kas tagad ir “Latvijas sirdsdziesmas” aptaujā, vai tās ir līdzīgas vai tomēr atšķirīgas?

-Autors abām esmu es, droši vien rokraksts ir līdzīgs. Tomēr stils ir atšķirīgs: pirmā bija tāds kantrī roks, šī – regejs. Tāpēc stila un žanru ziņā noteikti atšķiras, bet dvēsele tā pati.

-Pagājušajā gadā izdevāt arī pirmo “Piparu” albumu.

-Jā, “Mirklis neparasts”. Ulbrokā bija atklāšanas pasākums, kurā vadītājs bija Ainārs Ančevskis, kā viesis bija aicināts Jānis Paukštello ar dēlu. Tāds nosaukums tieši tāpēc, ka albumā ir ne tikai šlāgermūzika, bet arī roka mūzika, tāpat ir lēnas, dvēseliskas dziesmas. Un albuma izdošana arī ir neparasts mirklis.

-Kāpēc jums ir svarīgi spēlēt dažādus žanrus?

-Mēs, jau sanākot kopā, norunājām, ka nepaliksim tikai vienā žanrā. Un tas ir arī mans iekšējais protests, jo ballēs cilvēki vēlas dejot pie dažādas mūzikas, ne tikai viena žanra. Es tādā ziņā esmu netipisks mūziķis, jo man pašam vienmēr ir paticis dejot. Un zinu, ja ballē ir viena veida mūzika, ir garlaicīgi – vari nodejot piecas dejas, bet ko pēc tam? Tas būtu kā ēst sausus kartupeļus, tiem vajag arī mērcīti klāt, lai garšīgāk. Un tā nav garlaicīgi ne mūsu klausītājiem, ne mums pašiem. Turklāt uzskatu, ka tāda žanru dalīšana vispār ir nevajadzīga. Varam nospēlēt Čikāgas piecīšu “Taurenīti” un tūlīt arī kaut ko no jaunās, modernās mūzikas.
Dvēsele ir dažāda un krāsaina – vienā brīdī ir skumji, tad jau priecīgi un jautri, pēc laiciņa dusmīgi.

Emocijas aptver plašu spektru. Un ceru, ka mūsu klausītājiem tieši tas ir interesanti, ka nesēžam vienā lauciņā un rāmītī. Ballēs skatāmies, kāds ir dejotāju noskaņojums. Ja vairāk prasās šlāgeris, spēlējam to, ja kas asāks – varam spēlēt ko roķīgāku. Tāpēc var gadīties, ka cilvēks, atnākot uz vienu mūsu balli, dzirdēs mūs pavisam citādus nekā nākamajā reizē.

-Mūziķiem jau galvenais ir tieši klausītājs.

-Kas gan ir mūziķis bez klausītāja! Neviens negrib būt circenītis aizkrāsnē. Ar klausītāju notiek emocionāla apmaiņa. Ir milzīgs prieks, kad redzam, ka cilvēki izbauda mūsu mūziku, reizēm balles laikā pāris apstājas dejā un klausās kā koncertu, gadās – meitenes no sirds apraudas. Tie ir emocionāli brīži, tad saproti, ka esi sasniedzis klausītāja dvēseli. Tas arī ir būtiskākais. Mūzika ir dvēseles spogulis un reizē mūsu komunikācijas veids, ar ko vēlamies sasniegt cilvēku sirdis.

-Mūziķi uzstājas dažādās vietās. Bet vai līdz šim esat uzstājušies stacijā?

-Stacijā vēl neesam muzicējuši, tā būs pirmā reize, forša pieredze. Un reizē arī izaicinājums, jo staciju ēkās parasti ir augsti griesti un milzīga atbalss. Tas būs labs izaicinājums, ar ko tikt galā.

Vienīgi telpa tur ir maza, fiziski visa grupa neietilpsim, tāpēc no sešiem dalībniekiem būsim trīs, tā teikt, puspipari. Esam jau tādā sastāvā objektīvu iemeslu dēļ muzicējuši, un, lai gan ir dziesmas, ko bez dzīvās ritma sekcijas neizpildām, zinām, ka mūsu mūzikas garšu tas nemazina, skan labi, un sniegums ir brīnišķīgs. Būs aizraujošs pasākums!

    Komentāri

    Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

    10:05
    17.12.2025
    5

    Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

    Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

    00:00
    17.12.2025
    40

    Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

    Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

    00:00
    16.12.2025
    56

    Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

    Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

    00:00
    15.12.2025
    41

    Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

    Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

    00:00
    14.12.2025
    121

    Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

    Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

    00:00
    13.12.2025
    104

    Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

    Tautas balss

    Egle rada prieku

    09:57
    17.12.2025
    4
    Cēsniece L. raksta:

    “Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

    Klientus necenšas piesaistīt

    15:11
    13.12.2025
    31
    Lasītāja I. raksta:

    “Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

    Latvijas preces - dārgas

    15:11
    13.12.2025
    29
    Seniore M. raksta:

    “Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

    Ko mainīs likuma maiņa

    11:58
    07.12.2025
    43
    1
    Lasītāja A. raksta:

    “Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

    Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

    11:57
    06.12.2025
    44
    1
    Vecmāmiņa raksta:

    “Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

    Sludinājumi