No Rīgas uz Ukrainu aizvadītās nedēļas nogalē ceļā devās palīdzības busiņš, kurā raunēniešu sarūpētais. Pagasta ļaudis ziedot, iesaistīties aizsargtīklu pīšanā rosina Sandra Liberte.
“Raunēnieši interesējās, kā palīdzēt. Man izveidojusies sadarbība ar biedrību “SOS palīdzība Ukrainas armijai”. Uzzinu, kas visvairāk nepieciešams, un aicinu ziedot un arī pīt aizsargtīklus,” pastāsta Sandra.
Aizsargtīklu pīšanā aktīvi iesaistījās pagasta seniori. “Allaž esam gatavi darīt, mums ir laiks. Materiālus vāca katrs mājās, tīrīja skapjus, audumi tika griezti strēmelēs, katram bija, ko darīt,” stāsta pensionāru kluba “Laikam līdzi” vadītāja Inese Pulkstene. Uz Ukrainu tika aizsūtīti pieci tīkli. Lielākie 6,5 x 7 metri.
Tīkli tapa Raunas kultūras centra zālē uz skatuves. Sandra pastāsta, ka mēģinājusi siet tīklus mājās, bet tas ir ļoti sarežģīti. Viņa sūtījumam pievienojusi desmit pašas izgatavotās kikimoras. Tie ir maskēšanās kostīmi, kas ļauj vienlaikus ātri kustēties, paliekot neredzamiem. “Skatījos internetā, gan kā pareizi pīt tīklus, gan kā izgatavot kikimoras,” atklāj Sandra.
Raunēnieši ziedoja Ukrainas karavīriem tik nepieciešamo. “Ziedojumu kravai biedrība atbrauca pakaļ. Tā tiks nogādāta Avdijevkā, Pokrovskas Kara hospitālī. Tas ir tuvākais frontes līnijai. Uz turieni no tuvējā frontes sektora sūta ievainotos karavīrus stāvokļa stabilizēšanai, neatliekamu operāciju veikšanai, lai tālāk sūtītu uz hospitāļiem dziļākā aizmugurē,” paskaidro Sandra. Raunēniešu sagādātie mazgāšanas līdzekļi, higiēnas preces, termoveļa, gultas veļa, tēja, kafija, dažādi gaļas konservi, medus, guļammaisi, pārsienamie materiāli ļoti noderēs. Izdevies arī sagādāt ļoti noderīgo kvarca lampu.
Protams, sūtījumā bija arī adītas zeķes, ierakumu sveces.
“Raunēnieši ir ļoti atsaucīgi, izprot situāciju, ir līdzcietīgi. Daudzi sadarbojas ar citām labdarības organizācijām – ziedo naudu, lej sveces, ada zeķes,” uzsver Sandra. Palīdzības gādāšanā iesaistījās arī Raunas luteriskās draudzes diakonija centrs. Jau kara pirmajās dienās tas iesaistījās ziedojumu vākšanā. “Ko varam, ziedojam, atbalstām Sandras iniciatīvu, palīdzam organizatoriski,” bilst centra vadītāja Anita Lubūze. Sandra uzsver, ka biedrība par katru saņemto ziedojumu kravu atskaitās, kur un pie kā tā nonākusi, un tas ir ļoti būtiski.
“Turpinām iesākto,” uzsver raunēniete. “Tiek meklēti tīkli, nokrāsot audumus zaļos, brūnos toņos nemaz nav ļoti viegli. Tie, ko nupat aizsūtīja, bija lielākoties netīri baltā krāsā, kā jau ziemā.”
S.Liberte uzsver, ka katrs var iesaistīties un palīdzēt Ukrainai. Kaut vai ziedojot tējas paciņu, tā sasildot vismaz 20 karavīrus. Biedrībā “SOS palīdzība Ukrainas armijai” Sandra ir brīvprātīgā, Rauna kļuvusi par pirmo atbalsta punktu Vidzemē, un ziedotāji no tuvākās apkārtnes un pilsētām var vērsties pie Sandras Libertes, lai sarunātu ziedojumu nodošanu.
“Nedrīkstam pieļaut, ka līdzīga situācija kā Ukrainā izveidojas Latvijā. Palīdzot ukraiņiem, palīdzam sev,” atgādina raunēniete un piebilst, ka informācija ir pieejama, ko un kā darīt. Sandras tēvs ir ukrainis, un Ukrainā ir daudzi radinieki. Jau no 2014.gada ģimene Latvijā dzīvo līdzi tam, kas notiek kara plosītajā valstī.
Komentāri