Verners Rudzītis
Šis gads ieies ne tikai Raunas novada vēsturē ar izcilu notikumu. Pēc divu gadu restauratoru un konservācijas darbu speciālistu veikuma apmeklētājiem atklāta pilsdrupu kompleksa pirmā kārta. Tas notika pagājušajā piektdienā.
Diena sākās ar pilsdrupu konservācijas vasaras sezonas noslēguma sesiju. Tajā piedalījās speciālisti, kā arī valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis un Latvijas pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis, kā arī raunēnieši, kuri interesējas par savu pagātni.
Pagasta vecākais Andris Neimanis runāja par kultūras un vēstures pieminekļu apzināšanu un apsaimniekošanu. 50 pieminekļu pavisam, tas pat tik spēcīgai pašvaldībai kā Raunas ne vienmēr pa spēkam. Veikt iecerētos darbus Raunas pilsdrupās iespējams tikai ar valsts budžeta piepalīdzēšanu. Tieši raunēnieši bija iniciatori Latvijas valsts kultūras pieminekļu fonda veidošanai. Ja ik gadu valsts tajā ieskaitītu 3 – 5 miljonus latu, arī Raunas pilsdrupām tiktu sava artava, darbi varētu turpināties, krātos pieredze. Varētu palielināties tūristu plūsma uz Raunu, atbalstu saņemtu tūristus apkalpojošās firmas…
Domāju, ka Rauna ir vienīgais pagasts Latvijā, kur darbā pieņemts savs pieminekļu pārvaldnieks – Valdis Jānis Platais. Tad jau ir iespējams visus pieminekļus apzināt, sekot to saglabāšanai, mērķtiecīgi vadīt pieminekļu konservāciju un atjaunošanu (pagastā ir 15 valsts nozīmes pieminekļi, tādi kā Tanīsa kalns, Raunas baznīca, Staburags). Pagasta kultūras un vēstures pieminekļu restaurācijai, konservācijai, apkopšanai katru gadu nepieciešami 20 – 50 tūkstoši latu.
Juris Dambis runāja par to, ka jebkurā vietā var veidot kvalitatīvu jauno apbūvi, taču nav iespējams nopirkt vēsturi. Tā pagastā vai nu ir, un tad saglabājama, vai arī tās nav. 20. gadsimtā daudzi kultūras un vēstures pieminekļi ir izpostīti. Ne viens vien neatgriezeniski zudis. Tāpēc ar īpašu uzmanību jārūpējas par palikušajiem. Pieminekļi arī pelna naudu, ne vienmēr vietējie iedzīvotāji, pat pašvaldību darbinieki to jūt un apzinās, tāpēc daļa iegūtās naudas jāatdod pieminekļu uzturēšanai.
Andris Jaunsleinis teica, ka līdz šim galvenā uzmanība veltīta tam, lai kultūrvēstures pieminekļus neaizlaistu postā. Ja tiks izveidots valsts kultūras pieminekļu aizsardzības fonds (un tikai retais šaubās, vai to izveidos), varēs veidot un paplašināt stabilu restaurācijas bāzi, tiks uzkrāta pieredze, būs savi speciālisti.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Cēsu rajona inspektore Dace Ķibilda runāja par Raunas pilsdrupās veikto. Viņa uzskata, ka mūru konservācija veicama tādā apjomā, lai varētu nodrošināt pilsdrupu stabilitāti. Un drupām nedrīkst atņemt to romantisko izskatu.
Arhitekts Ilmārs Dirveiks runāja par to, ka pilsdrupās daudz jāpēta, jādomā, jo ir ļoti daudz nezināma. Dīvaini, bet labi saglabājies apmetums. Tas jānostiprina, darbi jāveic uzmanīgi un pamatīgi. Kamīni Raunas pilī bijuši analogi kā Cēsu pilī.
Vēsturniece Guna Vainovska atgādināja, ka pils celtniecība sākta 1262. gadā, kopš 1381. gada pils minēta dokumentos. Livonijas kara laikā 16. gadsimtā pils nav nopostīta kā dažas citas Latvijā, bet cietusi vēlākajos karos.
Arheoloģe Sandra Zirne runāja par te veiktajiem arheologu pētījumiem. Atradumu nav pārāk daudz, taču pētījumi turpināsies pārējā pils daļā.
Tik pamatīga zinātniska saruna par Raunas viduslaiku pili kādreiz un tās saglabāšanas problēmām laikam gan notika pirmoreiz pēdējo 60 – 70 gadu laikā. Droši vien parādīsies zinātniskas publikācijas presē, taps tematiskie izdevumi. Jau nākamgad, domājams, uz Raunu dosies ekskursantu tūkstoši.
Bet piektdienas pievakarē pēc sezonas noslēguma sesijas visi tās dalībnieki devās uz pilskalnu, pulcējās tā piekājē. Augšā pils laukumā jau pulcējās daudzi raunēnieši. Tika pārgriezta lente un pa atjaunotajām kāpnēm visi devās augšā uz pilskalnu. Atjaunotas ne tikai kāpnes, iekārtots arī interesants kāpņu apgaismojums.
Ceļa malā no vidusskolas uz pilskalnu dega sveču liesmiņas. Tā tika iezīmēti nākamo gadu ekskursantu un interesentu tūkstošu divi iespējamie ceļi pie Raunas pagātnes.
Tovakar apmeklētājiem atklāja Raunas viduslaiku pilsdrupu kompleksa pirmo kārtu. Tā ierobežota un nožogota, pagaidām pieejama tikai organizētiem apmeklētājiem. Lielākā daļa tāvakara viesu uzkāpa pilsdrupās iekārtotajā tornī, kas atrodas 27 metru augstumā no pils pamatiem. Šī vieta ir nedaudz augstāka nekā Raunas baznīcas gailis.
Pilsdrupu pirmā kārta atklāta. Nākamā reportāža no šejienes, iespējams, būs nākamgad, kad kāda ekskursantu vai tūristu grupa te tiks iepazīstināta ar vienu no Raunas senvēstures lappusēm.
Komentāri