Raunas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis informēja, ka Raunas pilsdrupu saglabāšanai izstrādāti divi projekti – sastatņu izbūve pils torņa daļai, lai tās varētu izmantot mūru nostiprināšanai, restaurācijai un arī kā tūristu skatu laukumu. Virs sastatnēm paredzēts izbūvēt jumtu, kas mūrus pasargātu no lietus. Otrs projekts – atjaunot kāpnes, kas ved no Raunas centra uz pili.
„Seminārā piedalījās projektu īstenošanas galvenie speciālisti, projektētāji, kā arī darbu veicēji. Mērķis bija pārrunāt, kam darbu gaitā jāpievērš lielākā uzmanība. Speciālisti salāgo pils vēsturisko saglabāšanu ar mūsdienīgajām celtniecības iespējām. Projektu realizēšanas laiks ir samērā īss. Darbi jāpabeidz līdz 1. jūlijam. Toties restauratori un arheologi pilī strādās visu vasaru. Pašlaik pilī notiek
sagatavošanas pasākumi. Šis seminārs ir pirmsākums galveno darbu uzsākšanai. Uzskatu, ka svarīgākais uzdevums ir saglabāt to, kas no Raunas pils vēl palicis,” teica A. Neimanis.
Raunas pils konservācijas projekta autore, arhitekte Ināra Caunīte
pils saglabāšanā strādā kopš 2003. gada. „Pirms trim gadiem kopā ar valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Cēsu rajona galveno valsts inspektori Daci Ķibildu apsekojām pilsdrupas un novērtējām, kuras te ir bīstamākās vietas. Izstrādājām pilsdrupu saglabāšanas koncepciju. Kopā ar mums apsekošanā piedalījās arī valsts kultūras pieminekļu inspekcijas vecākais eksperts, būvinženieris Andrejs Barbars. Kaļķu java, kas satur mūrus, ir brīnišķīgs materiāls, bet tai ir viena nelaime – ja būvei nav jumta, java sāk irt. Līdz 1. jūlijam tiks uzbūvēts tornītis, kā arī iekšpusē izveidotas sastatnes. Tās paredzētas, ne tikai drupu konservācijas darbiem, bet arī apmeklētājiem, lai apmierinātu viņu vēlmi pakāpties un ieraudzīt Raunu no augšas. Darbam izdevies piesaistīt čehu restauratoru Milošu Gavendu. Te strādās arī Linda Krāģe,
viena no Latvijas labākajām speciālistēm seno javu un apmetumu izpētes jomā. Raunas pils ir izcila ar to, ka tajā nav notikušas nekādas pārbūves un restaurācija. Tādēļ te saglabājusies bagātīga informācija par seno būvniecību,” atzina I. Caunīte. Viņa sastapusies ar attieksmi, ka cilvēki mēdz uzskatīt, ka seno piļu restaurācija ir tikai lieka naudas izšķiešana: „Mana visciešākā pārliecība, ka mūsu senči, kas šajā vietā dzīvoja, pili arī cēluši. Tāpēc vien mūsu pienākums ir to saglabāt kā vēsturisku informāciju.” Viņa informēja, ka pils pilnībā netiks restaurēta tādēļ, ka nav ziņu par tās veidolu kopumā. Tā tiks saglabāta drupu stāvoklī, bet padarīta droša interesentiem. Semināra laikā arhitekts Ilgonis Stukmanis piedāvāja raunēniešiem pieredzes apmaiņā sadarboties ar Kokneses pils saglabātājiem, jo izpētīts, ka tās ir arhitektoniski līdzīgas. I. Caunīte ieteica, ka pie Raunas pils varētu būt informācija tūristiem, ka Koknesē atrodas līdzīgs senās arhitektūras veidojums.
A. Neimanis uzskata, ka pēc pilsdrupu nostiprināšanas skolēni te varētu nākt mācīties vēsturi brīvā dabā. Raunas pagasta kultūrvēstures pieminekļu pārvaldnieks Valdis Platais: „Pērn jau esam diezgan pastrādājuši, bet, īstenojot pilsdrupu glābšanas programmu, nācies dzirdēt aizrādījumus par iejaukšanos Raunas kultūrvēsturiskajā vidē. Piemēram, kādēļ vajag saglabāt pili drupu stāvoklī, bet ne to atjaunot? Uzskatu, ka izstrādātā koncepcija neizjauc Raunas vēsturiskā centra vizuālā tēla veidošanu un esošā saglabāšanu. Varu apgalvot, ka viss notiek tā, kā tam jābūt.”
Komentāri