Skanīgi. Koru koncerts “Rotā Dziesma” skan pār pakalniem. FOTO: Sarmīte Feldmane
Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju.
Vai nu dienas gaitā mēģinājumos pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla dēļ “Rotā Dziesma” pulcēja pilnas klausītāju rindas. Vēlāk atnākušie piepildīja uzkalniņu.
Ko dziedāt J.Cimzes jubilejas koncertā, izraudzījās koru diriģenti sadarbībā ar Kristapa Krievkalna instrumentālo ansambli un solistiem Andri Ērgli un Gintu Krievkalnu. “Rotā Dziesma” izskanēja skaistākās 19., 20., 21.gadsimta latviešu kora dziesmas. Bet sākums tāpat kā Dziesmusvētku tradīcijai – Jāņa Cimzes latviešu tautasdziesmu apdares “Rīga dimd”, “Krauklīt’s sēž ozolā’, “Dziedāj, tautu tīrumā”, “Teici, teici, valodiņa”. Atgādinot par latviešu kora kultūras neatņemamu mantojumu, dziedāja Raunas koris, Smiltenes novada kori – “Pakalni”, “Vidzemīte”, “Ape”, “Trapene”- un kaimiņi – “Pie Gaujas”, Līgatnes un Jaunpiebalgas kori. Kas bija Jānis Cimze, ja viņu atceramies 210 gadu jubilejā? Jāņa Cimzes vārdu ar sirsnību pieminam ne tikai Latvijā, arī Igaunijā. Kaimiņi viņu uzskata par savas pedagoģijas sistēmas izveidotāju un nopietnu komponistu. Būdams Vidzemes Skolotāju semināra vadītājs vispirms Valmierā, tad Valkā, viņš izskoloja daudzus nākamos skolotājus. Dzirdot J.Cimzes atziņas, kuras atgādināja koncerta vadītāji – Raunas kultūras centra vadītāja Linda Vecgaile un novada kultūras jomas vadītājs Edgars Raginskis -, ne viens vien atzinīgi piekrita, nogrozīja galvu vai pasmaidīja. Kaut vai : “Nožēlojams ir tas skolotājs, kas tikai tik daudz vien mācījies, cik viņam jāmāca, un ģeķīgs ir tas, kas visu māca, ko viņš zina.” Semināristus J.Cimze iedalīja tādos, kuri ne labi mācās, ne māca; tādos, kuri labi mācās, bet vāji māca; tādos, kuri slikti mācās un labi māca; tādos, kuri labi mācās un labi māca. Pēdējie ir reti putni!” J.Cimze sarakstīja apcerējumu par latviešu skolu grāmatām un izteicās pret latviešu tautas pārvācināšanu, bet tanī pašā laikā atzina, ka nav liekami šķēršļi latviešu inteliģences un mācīto ļaužu ieiešanai vācietībā.”
“Daiļa vairākbalsīga dziedāšana ir viens no spēcīgākajiem tautas izglītības līdzekļiem, tautas sirds, jūtu izdaiļotāja,” raksta J.Cimze un atgādina, ka latviešu tautasdziesmu melodijām ir sava specifika un kolorīts, uzsverot, ka “..latvietis nav ne krievs, ne igaunis, tāpēc latviešu meldiņiem ir savdabība..”. Viņa krājums “Dziesmu rota” bija būtisks nācijas veidošanā, “lai visa tauta varētu vienas dziesmas dziedāt”.
“Dziesmu rotā” uzņemtas 356 tautasdziesmas, lielākoties paša J.Cimzes muzikālajā apdarē. Viņam gan tiek pārmests, ka, īsti neizprazdams latviešu tautas mūzikas īpatnības, dažkārt tām nodarījis pāri. Taču neviens nav noliedzis mūziķa talantu un viņa “Dziesmu rotas” vēsturisko nozīmi. Ne bez pamata tiek teikts – kas Krišjānis Barons ir mūsu dainām, tas Jānis Cimze – mūsu dainu melodijām. Pirmie Dziesmu svētki izvērtās par Jāņa Cimzes veiktā darba vainagojumu. Pirmajos Dziesmu svētkos no 16 atskaņotajām dziesmām deviņas bija Jāņa Cimzes un viņa brāļa Dāvida Cimzes. Līdzīgi bija nākamajos divos Dziesmu svētkos.
J.Cimzes tautasdziesmu apdares iedvesmo un vieno šodien tāpat kā toreiz. Dažkārt izskan, ka tautasdziesmu apdares ir pārāk konservatīvas. Bet koristiem tās patīk, un arī šodienas komponisti iedvesmojas no viņa. Krājas latviešu kora mūzikas zelta fonds. Ja ne Jāņa Cimzes mantojums, nākamo paaudžu komponistu dziesmās nebūtu tik latvisku vaibstu arī 21.gadsimtā. Raunai pāri izskan R.Paula “Atziedi, dvēsele”, J.Lūsēna “Paši skaistākie vārdi” un “Sapnis un mīlestība”, Ē. Ešenvalda “Krustiem zvaigznes debesīs”, R.Tugula “Lec, saulīte”…
Tie bija Dziesmu svētki. Skanīgi, emocijām bagāti. Tāpat kā pirms pieciem gadiem J.Cimzes jubilejā. Novadnieks netiek aizmirsts tāpat kā viņa devums latviešu kora mūzikā.
Komentāri