Pagājušajā gadā Cēsu rajona tiesā izskatītas 295 krimināllietas, 692 civillietas, kā arī 911 administratīvie materiāli. Par administratīvajiem pārkāpumiem sodīti 177 vainīgie.
Nodarīto tiesā nožēlo visi
Cēsu rajona tiesas priekšsēdētājs Juris Kāvis atzīst, ka iepriekšējais gads ne ar ko īpašu nav atšķīries no citiem. Darba tiesai netrūkst, bet nevar arī apgalvot, ka ik gadu noziedzība rajonā augtu. Pagājušā gada statistikas dati ir līdzīgi ar 2006. gadu.
Taču tiesas priekšsēdētājs atzīst, ka izskatīts daudz krimināllietu, kurās iesaistīti jaunieši. Pie tam alkohols un noziegums ļoti daudzos gadījumos iet roku rokā.
“Par dažāda rakstura smagu miesas bojājumu izdarīšanu pagājušajā gadā saņemtas septiņas krimināllietas, par uzturlīdzekļu nemaksāšanu – deviņas, par dažāda veida zādzībām – 46, laupīšanu – astoņas, krāpšanu – trīs, huligānismu – 30, par ieroču un munīcijas neatļautu glabāšanu un nēsāšanu – piecas krimināllietas. Kas saistītas ar transportu– braukšana dzērumā, atteikšanās no pārbaužu veikšanas, braukšanas bez tiesībām un negadījumi – 119 krimināllietas. No tām 15 gadījumos ir dzērumā izraisīti negadīju-mi ar miesas bojājumu iegūšanu vai cietušo nāvi,” stāsta J. Kāvis un piebilst, ka 30 krimināllietas saņemtas par nepilngadīgo nodarījumiem.
Jautāts, vai visi, kuri sēžas uz tiesas sola, nožēlo nodarīto, J. Kāvis saka: “Nožēlo jau visi, bet nereti sodāmība liecina, ka tas cilvēkam ir jau otrais, trešais vai pat desmitais izdarītais pārkāpums. Nesen Krievijas televīzijā bija raidījums, kurā rādīja 57 gadus vecu vīrieti. Viņš sava mūža laikā vairāk nekā 40 gadus pavadījis nebrīvē. Tagad, kad viņam atkal kārtējais apcietinājums iet uz beigām, jautā, vai viņš vēlas atbrīvoties. Vīrietis atbild, ka ne. Cietumā viņš strādā par sanitāru, ir paēdis, ir kur apmesties… Atzina, ka darīs visu, lai atgrieztos atpakaļ, jo ārpasaules dzīvei neesot spējīgs pielāgoties. Runājot par mūsu ikdienu, iespējams, kādam gadās līdzīgi.
Mēs atbrīvojam pirmstermiņa nosacītos puikas, un tad vislabāk redzams, ka daudziem no viņiem nav vispār kur iet. Vecāku vai radu nav. Iztikas līdzekļu arī nav. Kurš no viņiem iedzīvojas šajā vidē un spēj pielāgoties? Bet patiesībā jau jāsaka – tiesa neatspoguļo noziedzības līmeni rajonā, to atspoguļo policijas statistika.”
Runājot par dzērājšoferiem, J. Kāvis stāsta, ka to ir daudz. Pie tam ir kungi, kuri gada laikā vien par sēšanos pie stūres alkohola reibumā sodīti desmit reizes.
“Viņi nepārtraukti uz ielas parādās alkohola reibumā, un policija viņus regulāri aiztur. Ir viens vīrs, kuram vienam pašam gada laikā administratīvie sodi uzlikti tuvu pie tūkstoš latiem. No pensijas kaut kā pats apmaksā. Bet otra kategorija ir jaunieši, kuri bieži vien brauc dzērumā vai bez autovadītāja tiesībām. Un tādu ir daudz. Tas nozīmē, ka viņiem viss ir vienalga,” spriež J.Kāvis. Parādās vīriešu gļēvums
Pagājušajā gadā Cēsu rajona tiesā izskatītas 156 uzturlīdzekļu piedziņas lietas.
Cēsu rajona tiesas tiesnese Dace Blūma, runājot par izskatītajām civillietām un konkrēti – uzturlīdzekļu piedziņas lietām, saka: “Uzturlīdzekļu piedziņas lietās, manuprāt, vīrieši bieži vien parāda savu gļēvumu un negodprātību, jo bieži viņi vispār nenāk uz tiesas sēdēm. Izvairās skatīties acīs tiesai un bērna mātei. Izgudro visādus argumentus, lai viņiem pēc iespējas mazāk būtu jāmaksā.” Un D. Blūma turpina: “Bet tas, ka atbildētājs negūst pietiekamus ienākumus ar savu darbu, viņu neatbrīvo no pienākuma apgādāt savus bērnus. Tas apstāklis vien, ka bērna tēvam nav pietiekamu līdzekļu bērna apgādāšanai, neatņem tiesai tiesības noteikt uzturlīdzekļu apmēru bērna uzturēšanai pēc tiesas ieskata.”
Tiesnese stāsta, ka vairākumā gadījumu tēvi, no kuriem bērnu mammas piedzen uzturlīdzekļus, ir jauni, fiziski veseli un spēcīgi vīrieši, kam nav nekādu objektīvu šķēršļu vai nepārvaramu apstākļu gūt ienākumus ar savu darbu, lai bērnus apgādātu.
“Bieži vien bērnu tēvi nevar pierādīt, ka būtu centušies gūt lielākus ienākumus, atrodot labāk apmaksātu darbu vai strādājot papilddarbus. Un tikai tas apstāklis vien, ka atbildētāja darba līgumā noteikta minimālā alga, tiesai nav par pamatu noteikt no bērna tēva piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru valstij noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā,” atzīst D.Blūma. Retais atzīst, ka bizness neizdevies
Civillietās pagājušajā gadā izskatītas 14 lietas par īres nemaksāšanu un izlikšanu no dzīvojamām platībām, bet 29 par uzņēmumu maksātnespēju un bankrotēšanu.
Tiesnese Anita Bērziņa stāsta, ka lielākoties uzņēmumi bankrotē nodokļu nemaksāšanas dēļ. Uzņēmumu maksātnespējas un bankrotēšanas lietās VID iesniedzis 18 prasības, deviņas prasības iesnieguši paši uzņēmuma vadītāji, divos gadījumos prasību tiesā iesnieguši piedzinēji jeb kreditori.
“Dažs varbūt izvairās nodokļus maksāt, cits, iespējams, nespēj. Taču pagājušajā gadā bija arī pāris lietas, kad tiesa uzskatīja, ka pieteikumi iesniegti nepamatoti,” stāsta tiesnese un atklāj, ka lielākoties šajās tiesas sēdēs paši uzņēmumu vadītāji nepiedalās, jo ir devušies tālākos ceļos un neviens par viņiem neko nezina.
“Ir uzņēmumu vadītāji, kuri atnāk paši. Stāsta, ka gribējuši uzsākt biznesu, bet tas nav izdevies. Nodod zīmogus, dokumentus arhīvos un bez problēmām sadarbojas ar administratoriem. Tā gadās, bet reti,” stāsta tiesnese.
Fakti: * Administratīvajos sodos pārkāpēji samaksājuši vairāk nekā 80 tūkstošus latu. * Piespriesto naudas sodu lielums ir 91 tūkstotis 450 lati. * Tiesības 2007. gada laikā atņemtas 127 autovadītājiem. * Apcietinājums kā drošības līdzeklis piespriests 105 cilvēkiem, tajā skaitā 10 nepilngadīgajiem. * 42 krimināllietas, kurās noziegums izdarīts grupā. * Šķirta 171 laulība. * Par administratīvajiem pārkāpumiem sodīti 177 cilvēki.
Komentāri