“Kārtojot latviešu literatūras fondu, nācās izvērtēt, ko atstāt, ko ne. Jāņa Raiņa kopoto rakstu sējumi bibliotēkā bija dažādu gada gājumu. Atstājām labāko kopoto rakstu kolekciju, jo telpu grāmatu izvietošanai trūkst. Pie tam, mums ir laba sadarbība ar Cēsu centrālo bibliotēku, kur grāmatas varam pasūtīt,” stāta G. Vilciņa. Pēc fondu inventarizācijas norakstītās grāmatas bez maksas tiek piedāvātas iedzīvotājiem, bet tās, kas neinteresēs nevienu, nodotas makulatūrā.
Tā kā Lenču bibliotēkai nama saimnieks uzteica telpas, tad grāmatas no turienes pamazām pārceļo uz Raiskuma pagasta bibliotēku. Nolemts, ka G. Vilciņa drīzumā sāks veikt arī izbraukuma bibliotekāres pienākumus Lenčos un Kūdumā.
“Ja Lenčos lasītāju bija pamaz, tad Raiskumā kūsā dzīva elpa,” atzīst bibliotekāre. Uzskaitē ir 37 aktīvi lasītāji, bet bibliotēkas apmeklētāju trīs, četras reizes vairāk. Viņa atzīst, ka aktīvākie lasītāji tomēr ir pensionāri. Diemžēl bērni lasa maz. Bibliotēku pārsvarā apmeklē tie jaunieši, kuriem
jāraksta projekti vai diplomdarbi. “Problēma, ka mums nav lasītavas, tādēļ grāmatas un arī avīzes dodam lasīšanai uz mājām. Vairāki cilvēki bibliotēkai ziedo izlasītos žurnālus un avīzes. “Vides Vēstu” redaktore Anitra Tooma -Rijniece
žurnālu regulāri atsūta,” informēja D. Vilciņa.
Viņa novērojusi, ka pašlaik vislasītākā grāmata ir D. Brauna “Da Vinči kods” un pārējie pie mums iznākušie šī autora darbi. Pašvaldība gadā grāmatu iegādei bibliotēkai piešķir 500 latus, bet avīžu pasūtīšanai 250 latus. Pēdējā summa tiek izlietota bibliotēkas apgādei ar laikrakstiem “Druva”, “Diena” un “Latvijas Avīze”.
Komentāri