Tas, ka Vecpiebalgas pusē sievas ir čaklas adītājas, nevienam nav noslēpums, arī tas, ka piebaldzēnietes aizvien vēlas iemācīties kaut ko jaunu, adot jakas, zeķes, cimdus. Viņas lepojas un aizrauj līdzi tuvus un tālus kaimiņus.
Arī šoziem, piesaistot projektu finansējumu, adītgribētājas satiekas nodarbībās “Latvieša rakstainais cimds”, kuras vada studijas “Irbi” vadītāja Baiba Pilāne. “Adītāju loks aizvien palielinās. Rudenī interesi izrādīja teju 40 adītājas no apkārtējiem pagastiem un arī novadiem. Mācāmies, un ir tik daudz, ko gribētos pamēģināt,” stāsta Vecpiebalgas audēju kopas dalībniece, projekta koordinatore Benita Zvejniece un piebilst, lai gan projektā paredzētās nodarbības beigušās, adītājas turpinās satikties un pavasarī iecerēta raibu cimdu izstāde.
Adītājas piepilda kultūras nama mazo zāli, cita citai rāda, ko noadījušas, prasa padomu. “Mācījāmies čiekuriņa rakstu, līdz īkšķim tiku, tālāk nesanāk, ir kāda nianse, ko neizprotu, jāprasa vadītājai,” pastāsta vaivēniete Guna Muceniece un piebilst, ka adījusi visdažādākos cimdus, bet katrā ir aizvien kaut kas jauns – vai nu raksts, vai valnītis.
B.Zvejniece pastāsta, ka Vecpievalgas pusē čiekuriņa rakstu sauc par pendērrakstu. Iemācījušās adīt kādus septiņus variantus. Pēdējā nodarbībā tapa dubultie cimdi, kuriem iekšpusē ir bārkstis, bet ārpusē raksts.
Vija Cerusa un Raita Stepāne atbraukušas no Jaunpiebalgas. “Adīt jau mākam, bet gribas atsvaidzināt prasmes, kaut vai pendērīšus bērnībā pratu, bija aizmirsies,” pastāsta Vija, bet Raita atklāj, ka katrā nodarbībā tiek apgūts kaut sīkums, kas pieredzei noder. “It kā zinu un protu, bet nekad visu. Nodarbībās var gūt tik daudz iedvesmas. Ziemu vienmēr ļoti gaidu, tad var adīt, un ziema ir tik krāsaina,” teic Raita.
Inga Čama ir no Trikātas. “Rudens un ziema ir laiks, kad gribas adīt un arī iemācīties ko jaunu. Kad meitas bija mazas, viss apģērbs bija manis adīts. Viņas tagad pašas ada,” stāsta Inga un uzsver, ka adītājas vienmēr atklāj kaut ko jaunu.
Vadītāja Baiba Pilāne katrai izskaidro, atklāj dažādus cimdu adīšanas noslēpumus. Tas, ko grūtāk uzreiz saprast, tiek nofilmēts ar skaidrojumiem, un mājās var mācīties. “Ikreiz kāda jauna pieredze, zināšanas un satikšanās, tas vieno adītājas. Un, protams, radošums un vēlēšanās darīt to, kas sirdij tuvs,” saka B.Zvejniece.
Komentāri