Saaicinot kaimiņu amatierteātrus, Līgatnes Muzikālais amatieru teātris nosvinēja darbības gada jubileju.
Bet viss sākās ar neticību. “Kad ierosināju, ka Līgatnē jādibina teātris, dzirdēju vien: “Kurš tad nāks?”,” stāsta Līgatnes apvienības kultūras namu vadītāja Dace Krīvena-Valdmane un saka, ka tomēr uzdrošinājusies. Tika meklēts režisors, noteikta pirmā tikšanās.
“Kad zālē ieraudzīju ap 30 cilvēkiem, apmulsu. Tas liecināja, ka līgatnieši bija sailgojušies būt cilvēkos, arī sevi radoši izpaust,” stāsta režisore Kamēlija Straume un piebilst, ka tikai daži objektīvu iemeslu dēļ vairs nav kolektīvā, toties iesaistījušies jauni.
Pirmajā mēģinājumā viņa potenciālajiem aktieriem stāstīja, ka teātris ir sevis iepazīšana caur citiem, ieskatīšanās savās emocijās, dzīves pieredzē, ka nākas mainīt savas robežas un priekšstatus, kas traucē realizēties, rosināja praktiski iesaistīties lomu spēlēs.
Režisorei līdzi bija kokle, visi nodziedāja “Pie Dieviņa gari galdi”, dziesma neatstāja vienaldzīgus, tad arī radās doma, ka Līgatnē varētu būt muzikālais teātris.
Divus vakarus nedēļā vairāk nekā 20 aktieri tiekas līdz pat trīs stundu ilgos mēģinājumos. Kolektīvā darbojas dažādas paaudzes, kopumā vairāk nekā 30 cilvēku. “Esam no 13 līdz 70 gadus jaudīgi cilvēki, kuri ar to, kas kuram svarīgs, sadarbojoties ar citiem, izrādē atrod un parāda savu tēlu,” ar gandarījumu saka režisore un uzsver, ka aktieriem ir spēcīga vēlēšanās mācīties, izzināt, darboties fiziski un psiholoģiski.
Horeogrāfe Dārta Zvanere prot iesaistīt dejās ikvienu, režisore rada izrādes radošo lidojumu. Līgatnes Muzikālā amatieru teātra izrāde “Kurš nozaga krāsas” skatītājus izsit no pelēkās ikdienas, kuru paši veido, un parāda, kā to veidot krāsainu. Iestudējums nospēlēts jau desmit reižu, un zināmas vismaz trīs gaidāmās izrādes. Arī Senioru mājā Skaļupēs.
Neaizmirstams notikums aktieriem bija brauciens ar Alūksnes – Gulbenes bānīti, filmēšanās un fotografēšanās. “Kurš nozaga krāsas” varoņu brauciena ideju izteica fotogrāfe Sintija Cērpiņa, kad noskatījās izrādi Cēsīs pilsētas svētkos. “ Tas bija piedzīvojums un pieredze, kā filmēties, fotografēties, parādīt savu tēlu,” bilst režisore un ar lepnumu teic, ka teātrim ir sava pirmā filma, to veidojis video mākslinieks Aigars Čačka. Tā tāpat kā Sintijas fotogrāfija ir dāvana teātrim jubilejā un liecība Līgatnes vēsturei.
Kad kolektīvs sāka apspriest ideju par gada jubilejas ballīti, vispirms daudziem bija apmulsums, ka kopā ir tikai gadu. “Pēc darba bijām pelnījuši svētkus. Aktieri ierosināja uzaicināt novada amatierteātrus. Esam jaunākie, gribam iepazīstināt ar sevi un iepazīt citus,” stāsta K.Straume. Atbrauca tie, kuri varēja: Kaives amatierteātris “Aka”, Raiskuma “Punkts uz i”, Liepas “Krams”, Nītaures Lauku teātris, Taurenes “Radi”, Skujenes un Mārsnēnu teātri. Līgatnieši vispirms viesus veda ekskursijā pa Līgatni, lai arī kolēģi Laimīgajā zemē gūst iedvesmu.
Jubilejas viesiem pārsteigums, protams, bija filma, svētku norise, kurā tika iesaistīti visi. “Kad dzirdēju viesus sakām, ka tie bija teātra svētki, bija gandarījums,” saka režisore. Jubilejā par kārtīgām dejām gādāja Dj Richy Rich jeb paralimpietis Rihards Snikus un ikvienam bija jāmāk sadalīt spēkus, lai ballē nepagurtu.
Teātrī top jauna izrāde. “Ar tik jaudīgu kolektīvu var daudz izdarīt, mēģinājumos ir ap 95 procentiem aktieru, apbrīnojama ir vēlēšanās būt kolektīvā. Cenšos, lai vakari ir interesanti, lai darbojoties katrs sevī jūt izaugsmi, jo teātris ir laiks sev,” teic režisore Kamēlija Straume un pauž gandarījumu, ka līdz ar teātri Līgatnes radošā kopiena kļūst varošāka.
Līgatnes kultūras namu pasākumu organizatore Indra Ramāne arī darbojas teātrī. Viņa vērtē, ka pasākumos teātris ikvienu programmu bagātina un līgatnieši ar interesi gan apmeklē izrādes, gan seko līdzi teātra darbībai. “Teātris nav tikai aktieri, katrs iesaistās ar savu devumu, atbalstu, lai taptu izrādes, varētu braukt viesizrādēs, lai savā teātrī katrs justos piederīgs,” saka I. Ramāne.
Komentāri