Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Programma “Tuvplāni” tuvplānā

Mairita Kaņepe
23:00
15.10.2015
5
Valts Puuce 1

Telpā dziestot gaismai un skatuvei izgaismojoties pieklusinātās, intīmās staru niansēs, Vidzemes koncertzāles “Cēsis” lielā zāle it kā sarāvās un kļuva mazāka. Skatuve tuvāk klausītājiem. Cilvēku skatieni koncentrējās uz četriem mikrofoniem, četriem dažādiem krēsliem un lielo flīģeli. Bija gaidīti iznākam viņi – komponists un pianists Valts Pūce ar dēlu, čellistu Valteru Pūci, kā arī dziedātāji – aktrise un vokāliste Dita Lūriņa un Andris Ērglis.
Muzikālais vakars bija iecerēts brīvā un klusinātā gaisotnē, klausoties dziesmas no Valta Pūces agrākajām programmām kopā ar grupu “Marana”, dziesmas no teātra izrādēm “Šveiks”, “Ronja”, “Sapņu pīpe” un pagājušajā sezonā radītiem koncertuzvedumiem “Zeme” un “Rakstītāja”.

“Sameklēju vecas un ne tik vecas dziesmas, kas jau kaut kur skanējušas, dažas patiesībā nav pat nekur skanējušas, bet vienkārši stāv plauktā,” par programmu “Tuvplāni” saka Valts Pūce. Nosaukums radies, kad bijis jāraksturo koncerta saturs. Komponists uzsver, ka tāda programma – intīma un personiska, kas ļauj tuvāk un dziļāk iepazīt katru no četriem māksliniekiem, – var rasties tikai brīdī, kad ikviens no viņiem iepazinis skatuvi un zina, cik skatuve ir prasīga. Sevišķi tas sakāms, ja mākslinieks pat nedomā aizslēpties aiz kāda tēla vai maskas, bet gatavs uz skatuves nākt kā viņš pats. Jā, arī atkailināts savās jūtās un domās. Gatavs dalīties ar klausītājiem tik intīmi, it kā zālē būtu viens vienīgais kā uzticības persona. Valts Pūce teic, ka sagaidījis īsto brīdi, pirms ķēries pie programmas “Tuvplāni”: “Jau sen sapņoju izveidot baudāmu programmu ar minimāliem līdzekļiem, lai ieietu mūzikā pa citām durvīm.”

Valts Pūce ir viens no Latvijas kora mūzikas, muzikālo izrāžu un instrumentālu skaņdarbu autoriem, viens no Dziesmu svētku skaņdarbu autoriem. Arī “Tuvplānu” programma sākās un beidzās ar tālām noskaņām. Šajā vakarā tās bija ar domām par Zemi, par savu tautu, tās jauno paaudzi, kuru Valta Pūces dziesmas ar Igo vārdiem “Zemes rīts”, “Mana zeme” pacēla domu spārnos šovasar Mežaparka Lielajā estrādē, bet tikpat labi bija klausāmas arī tovakar tuvplānā.

Valta Pūces mūzika tovakar koncertā Cēsīs valdzināja ar vienkāršību un reizē spēcīgu saturu. To komponists varējis īstenot, pateicoties vārdu autoriem Aivaram Neibartam, Broņislavai Mārtuževai, Raimondai Vazdikai un jo īpaši Pēterim Brūverim, kura dziesmas no teātra izrādes “Šveiks” jau kļuvušas leģendāras un daža dzīvo neatkarīgi no skaņraža un dzejnieka. Par to, ka komponists un viņa dziesmas ir patstāvīgas esības pilni, apliecināja arī nelielie komentāri. Tos Valts Pūce pie melnā flīģeļa izteica klusinātas sarunas toņos. Taču domas aizplūda tālu pāri rindām. Tām bija spēks un prasme tumsā labi orientēties, sasniedzot katra klausītāja jūtas un domas, noslēpjot no blakus sēdētāja to, kas jānoslēpj, un vienojot klausītājus zālē tad, kad tas bija dziesmā ielikts. Spilgtākie no tā vakara dziesmu stāstiem bija mūzikā ieliktais visai intīmais Raimondas Vazdikas dzejolis “Es nezinu”, ko dziedāja Dita Lūriņa, un sociālais stāsts par Eiropu kā kopējām mājām un domu kopējo kapa vietu, Andrim Ērglim un Valtam Pūcem atskaņojot Pētera Brūvera “Balādi”.

Tēva un dēla atrašanās uz vienas skatuves katram pie sava ekspresīva instrumenta bija gan kā viena vienojoša pasaule no dzimtas koka, gan kā divas dažādas pasaules, kuras šķir paaudzes. Taču skaņdarbā “Notiksies, kam jānotiek” ar šo Aivara Neibarta radīto, labi pazīstamo frāzi operē dažādās paaudzēs.

Komponists bija labi padomājis, lai vakars nav tikai iedziļināšanās jūtu niansēs. Otrajā vakara daļā netrūka jautrības un mazliet arī negantības. Tās, dziesmas sacerot, bija garantējuši dzejnieki Eriks Ādamsons ar “Dziesmu blaktij” un Pēteris Brūveris ar dzeju “Ardievu, meitenes” un “Seksuāli čiekuri”.

Šķiršanās no Valta Pūces zemes bija abpusēji iedvesmojoša. Laukā gaidīja rēns rudens vakars ar sabiezējušu krēslu, kas turpināja turēt domas tuvplānā gan cēsniekiem, kas drīz vien bija savās mājās, gan tālu atbraukušajiem, kuri devās uz saviem autobusiem, lai mērotu simts un vairāk kilometrus caur Vidzemi – uz Gulbeni un Apes novadu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
20

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
54

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
74
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi