Aizvien vairāk zemnieku apdomā iespēju uzsākt pašu izaudzēto produktu tirdzniecību, arī pārstrādi, meklē nišu, lai attīstītu saimniecību.
Taču daudzi to redz galvenokārt kā glābšanas salmiņu, pie kura pieķerties laikā, kad piena iepirkuma cenas zemas un pārstrādātāji aizvien biežāk atsakās pienu iepirkt. Palielinātajai interesei par tirgošanos un pārstrādi piemērs bija arī seminārs „No dobes līdz veikala/tirgus plauktam”, uz kuru Priekuļos tika aicināti Vidzemes zemnieki. Sākotnēji ieplānoto 30 klausītāju vietā semināru apmeklēja vairāk nekā simts.
Mācību mērķis bija veicināt zemnieku – pārtikas ražotāju izpratni par produktu sagatavošanu tirgum, tirgošanās nosacījumiem, kā arī VID un PVD prasībām. Tās organizēja Cēsu rajona zemnieku apvienība sadarbībā ar Jauno zemnieku klubu.
Cēsu rajona zemnieku apvienības izpilddirektore Dace Kalniņa atzīst, ka semināra tēma ir aktuāla: „Svarīgi, lai zemnieks zina, vai to, ko ražo, varētu pārdot tiešā veidā, vai to būtu iespējams pārstrādāt. Daudzi zemnieki semināra laikā teica – Ai, nē, to mēs nedarīsim. Tas ir pārāk sarežģīti. Taču citi atzina, ka savu produkciju domā pārdot. Man ir prieks gan par vieniem, gan otriem, jo svarīga ir ceļa izvēle un spēku apzināšana.”
D. Kalniņa ievērojamo interesi gūt zināšanas par produkcijas pārdošanu un pārstrādi skaidro ar ekonomisko situāciju valstī un piena nozarē.
Saistībā ar produktu piedāvāšanu pircējiem, par vairākām būtiskām niansēm zemniekiem aizdomāties lika nodibinājuma „Mārketinga padome” pārstāvji, stāstot, kas patīk pircējam un kas par to jāzina pārtikas ražotājam.
Mārketinga speciālists Mārcis Plūme vērtē: “Zemnieki prot saražot labu, garšīgu produkciju, taču ne visi māk par to pastāstīt un to pārdot. Daudziem trūkst drosmes uzsākt
tirgošanos.”
Viņš uzsver, ka cena nav vienīgais faktors, kas ietekmē pircēja uzvedību. M. Plūme skaidro: „Katrs klients ir jāuzlūko kā atsevišķs indivīds un jāmēģina ar viņu nodibināt attiecības ilgstošā laikā. Pārdevēja darba pienākumi liek viņam mīlēt katru, kas ver veikala durvis – neatkarīgi no tā, vai klients kaut ko nopirks, vai ne. Būtiska ir personīga pieeja katra klienta vajadzībām, kā arī laipna un pretimnākoša attieksme. Diemžēl pārdevēji bieži vien pieļauj kļūdas.”
Vērā ņemama kļūda, kas pircēju var atvairīt, ir arī tirgotāja personīgās higiēnas un pieklājības normu neievērošana.
D. Kalniņa vērtē, ka tiem, kuri vēlas uzsākt pārstrādi un pārdošanu, būtiski gūt pieredzi no tiem, kas to jau dara: „Ir svarīgi redzēt, kā produktu pasniegt, kādai jābūt tā kvalitātei, kā ievērotas higiēnas prasības. Tas ir būtiski, jo pircēji produktu nereti vispirms nopērk „ar acīm”. Ja burkas vāciņš ir ne pirmā svaiguma, lai cik garšīgs būtu piens traukā, pircējs, visticamāk, aizies pie cita tirgotāja. Pārdevējam jābūt piesardzīgam arī, domājot par cenu politiku – ekskluzīva cena var būt tikai ekskluzīvas kvalitātes produktiem.”
Mārketinga padome pētījumā atklājusi, ka jāņem vērā ģeogrāfiskais princips – jātirgojas tur, kur atrodas pircējs, nevis tur, kur kaut kādu iemeslu dēļ būtu ērti pašam ražotājam. Speciālisti mudināja zemniekus ņemt vērā, ka iespējams izmantot dažādus reklāmas veidus – tirdzniecības vietās, preces demonstrēšanu, arī mutvārdu reklāmu. Taču pats galvenais – zemniekam ir jāuzdrīkstas.
D. Kalniņa vērtē: “Pēdējos gados pārāk nostiprinājies bija mīts, ka mājās ražotais nav drošs, ka to var dot tikai radiem un draugiem. Taču skaidrs, ka mājās ražotai produkcijai bija un ir jābūt pieejamai tirgū. Prieks, ka tas attīstās. Prieks arī par sabiedrību, kura aizvien vairāk izvēlas tieši Latvijā ražotus produktus.”
Komentāri