Pirmdiena, 7. aprīlis
Vārda dienas: Zina, Zinaīda, Helmuts

Problēmu netrūkst, bet risinājumi rodas

Andra Gaņģe
00:00
23.10.2024
105
Silina

Ministru prezidente Evika Siliņa Straupes pamatskolā. FOTO: MK.gov.lv

Iepazīt Cēsu novadu aizpagājušajā nedēļā vizītē ieradās Ministru prezidente Evika Siliņa. Premjerministres darba kārtība bija saspringta, bet dienas beigās E.Siliņa ar “Druvu” dalījās gūtajos iespaidos un atbildēja uz aktuālajiem jautājumiem par pašvaldības finansēšanu.

-Kā ieraudzījāt Strau­pes pamatskolu? Cik cerīgi izskatās lauku skola?

-Straupē, kur apvienojušās divas skolas, direktore redz to potenciālu, ir arī atgriezeniskā saite no bērniem. Viņiem patīk.

Kaut pagājušā mācību gada sākums un vidus bija tāds kā neziņas pilns, tad pēc tā, kā viss noticis (Stalbes pamatskola apvienota ar Straupes pamatskolu, saglabājusies mācību vieta Stalbē – aut.), ka ar visiem bijusi iespēja izrunāties, ka bērni redz jauno iespēju, ir ļoti skaidrs, ka izmaiņas bija vajadzīgas un tās ir labas. Manuprāt, galvenais, ka bērniem patīk.

Un pozitīvi, ka jaunāko klašu bērni (Stalbes skolas ēkā mācās 1.-6.klašu audzēkņi- aut.) redz, kur mācīsies pēc 6.klases, redz, ka viņiem Straupē ir turpinājums. Pašvaldība arī nodrošinājusi transportu, un attālums starp abām skolas ēkām nav liels. Kopumā tas, kā virzās Straupes pamatskola, sniedza daudz pozitīvāku iespaidu, nekā biju pieļāvusi iepriekš.

Valstisks darbs – jāturpina virzīt uz priekšu jaunās programmas skolām ieviešana, lai mazajās skolās būtu pilns personāla komplekts – gan skolotāja palīgs, gan asistenti, pieejams psihologs. Noteikti būs vajadzīgs kāds laiks, lai valsts varētu nākt klajā ar šo programmu. Līdz tam tai varēs pielāgoties gan pašvaldības, gan skolas. Un, manuprāt, ir jādod mācību iestādēm un to direktoriem plašākas iespējas izmantot šādu programmu, kas sniegs labāku mācību kvalitāti.

-Jūs tikāties ar Straupes uzņēmēju Māri Šķesteri.

-Ar Šķestera kungu pārrunājām, ka svarīgi, lai lauku uzņēmējiem pieejams finansējums. Šajā gadā daudz esam strādājuši, lai bankas piedāvātu vairāk pakalpojumu reģionos, būs vajadzīgs zināms periods, lai to sajustu reāli . Arī solidaritātes nodoklis, ko prasām bankām, nozīmē, ka bankām būs vairāk jāiegulda Latvijā, jākreditē dažādas programmas, uzņēmējdarbības ieceres. Šobrīd neredzam, ka bankas reģionos daudz dod šo iespēju. Valsts nosacījums, ja bankas būs pietiekami kreditējušas tautsaimniecību, atdevušas naudu atpakaļ mūsu ekonomikai, varēs saņemt nodokļa atlaidi.

Laukos gaida arī kreditēšanu mājokļu iegādei, būvniecībai. Paplašinātas “Altum” jauno ģimeņu mājokļu iegādes atbalsta programmas “Balsts” iespējas. Sākta publiskās un privātās partnerības īres dzīvokļu celtniecības programma, kurā strādājam kopā ar Eiropas Investīciju banku. Tas ir jauns veids, ko varam piedāvāt gan pilsētām, gan meklēt risinājumus lauku reģioniem.

-Vai sarunā ar Cēsu novada domes deputātiem ieraudzījāt kādu jaunu šķautni vietvaras problēmām?

-Tā kā pārsvars bija deputātēm sievietēm, mūs vienoja kopīga rūpe, kā pilnveidot iespējas sievietēm apvienot darbu ar ģimenes dzīvi. Izstāstīju par savu iniciatīvu nodrošināt, ka sievietes, kas ieņem valdes locekļa posteni, aizejot bērnu kopšanas atvaļinājumā, saglabā amatu, līdz šim viņas to zaudēja.
Pārrunājām, kā valsts līmenī risinās vardarbības ģimenē mazināšanu, ka prokuratūras, tiesu pusē tiešām daudz izmaiņu. Gaidām elektronisko aproču ieviešanu, kuru nēsāšanu vardarbīgām personām varēs noteikt tiesa. Svarīgi, lai cilvēki ģimenēs justos droši un varētu saņemt palīdzību, ja tas nepieciešams.
Bija saruna arī par demogrāfijas jautājumiem. Lai ģimenes izvēlētos audzināt bērnu, pabalsti īsti nav tas instruments, kā kopumā veicināt dzimstību, tie var palīdzēt ģimenēm kādu brīdi, bet jebkuram vajadzīga drošības sajūta. Karš blakus ir izaicinājums, mēs darām, ko varam – būvējam, stiprinām robežu. Un svarīgas ir darba iespējas, ikdienas pakalpojumi – veselības aprūpe, bērnudārzs, laba skola. Tāpēc runājam par izmaiņām skolās. Tās ir tās lietas, kas būtiskas katrai ģimenei.

-Lai nodrošinātu pakalpojumus, pašvaldībām svarīgs finansējums. 3.oktobrī Latvijas Pašvaldību savienība un valdība parakstīja vienošanos par nodokļu sadali. Protams, vietvaras gribēja vairāk.

-Nākamajā gadā pašvaldībām piekrītošā iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa būs lielāka, no 75% šogad tā palielināta uz 78%. Pašvaldībām paredzēta kompensācija par nākamā gada nodokļu reformu. Domāju, pašvaldībām nav pamata satraukumam.

-Vai pašvaldību prasītie 80% no iedzīvotāju ienākumu nodokļa arī paliek dienas kārtībā?

-Esam vienojušies par četru gadu periodu, bet jāskatās, kāda būs valsts budžeta kopējā situācija. Mērķis ir virzīties uz 80%, bet jāsaprot, kādi Latvijā būs nākamā gada ekonomiskie rādītāji.

-Ik pa laikam runā, ka jāmaina pašvaldību izlīdzināšanas fonda politika, tomēr pārmaiņu nav.

-Pašvaldībām nav paticis neviens no piedāvātajiem modeļiem. Izstrādāti, piedāvāti un diskutēti daudzi, un, protams, modelis nevar radīt vairāk naudas.

Vairāk naudas varam radīt tad, kad palīdzam ekonomikai. Visi redzam, kādi izaicinājumi ir Eiropā, kāda bijusi inflācija, kā sasvārstījušies eksporta tirgi. Tāpēc piedāvātas nodokļa izmaiņas, lai budžetu stabilāk veidotu no Latvijas uzņēmumu nodokļiem, lai viņi darbotos konkurētspējīgākas nodokļu politikas vidē, lai tā būtu vienkāršāka, bez dažādiem birokrātiskiem šķēršļiem. Iedzīvotāju ienākumu diferencētais neapliekamais minimums daudzu gadu garumā radījis neskaidrības gan darba devējiem, gan pašiem darbiniekiem. To mainām, nosakot vienādu visiem, bet tam vajadzēja atrast papildu budžeta līdzekļus.

-Jūs šodien Cēsu novadā pavadījāt garu darba dienu. Vai mūspuse pazīstama jau ilgi?

-Cēsīs mācījās mana vecmāmiņa, skolotāja. Tāpēc pilsēta sais­tās ar ģimeniskām atmiņām. Bet arī saistībā ar darbu novads zināms labi. Cēsīs atvēra jaunu ugunsdzēsēju depo, kopā ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu panācām, ka te ir 112 zvanu centrs. Atceros, ilgi bija jādarbojas.
Tad bija Lielstraupes pils nodošana pašvaldībai. Mana ideja bija izveidot īpašu likumu, lai tas notiktu. Pirms tam nācās braukt uz Straupi. Tur esmu bijusi daudzkārt, iegriežos maizes ceptuvē Straupes pienotavas veikalā. Man patīk.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Noziedzības līmenis kopumā mazinās, taču krāpnieku aktivitāte ir liela

00:00
07.04.2025
22

Pēdējo gadu noziedzības samazināšanās tendence vērojama arī pagājušā gada kriminālajā statistikā, un Vidzeme aizvien ir drošākais Latvijas novads, tā pagājušajā nedēļā preses konferencē reģiona žurnālistiemsacīja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko. Pārvaldes vadība iepazīstināja ar aktuālajām norisēm un tendencēm reģistrētajos notikumos, kā arī pagājušā gadadarba rezultātiem. Noziedzības samazināšanās apliecina policijas spēju operatīvi reaģēt […]

Tirgotāji pastāv uz savām tiesībām, bet streiks pārtraukts

00:00
06.04.2025
157

Divas dienas Cēsu tirgus paviljons izskatījās neparasti – nestrādāja vairāki tirgotāji, kuru stendi otrdienās un trešdienās vienmēr bijuši atvērti. Saldētavu vitrīnas bija tukšas, uz tām piestiprināts uzraksts “Ar otrdienu, 1.aprīli, uzsākam streiku “Nē-jaunajiem līguma nosacījumiem!”. Jau trešdien, 2.aprīlī, rosība atsākās. “Esam vienojušies, ka tiem, kas jauno līgumu nav parakstījuši, iepriekšējo uz mēnesi pagarina. Tirgotāji atsāk […]

Soļi uz Zemes un ārpus Zemes robežām

00:00
05.04.2025
53

Pirmo reizi Kosmosa izziņas centrs sadarbībā ar Elektrum Energoefektivitātes centru aicināja uz pasākumu “60 minūtes Zemei”. Lai rosinātu aizdomāties par katra cilvēka ietekmi uz vidi un parādītu, kā ar pārdomātām izvēlēm iespējams saglabāt resursus gan šeit, uz Zemes, gan nākotnes izpētei kosmosā, Cēsu Kosmosa izziņas centrs aicināja uz pasākumu “60 minūtes Zemei”. Zemes stunda ir […]

Cēsīs norobežota ieeja tiesas namā. Vajadzīgs neliels remonts

11:22
04.04.2025
727
1

Ap tiesas namu Cēsīs šodien, 4.aprīlī, apvilkta policijas norobežojoša lente. Cēsnieki satraukti lasa uzrakstu, kas vēsta, ka tas darīts tehnisku iemeslu dēļ. Dzīvojot situācijā, kad var sagaidīt dažādus hibrīdkara elementus, rodas bažas. “Druva” sazinājās ar Vidzemes tiesas administratoru Gati Plusniņu, lūdzot situācijas skaidrojumu. “Nav noticis nekas bīstams, ēkas norobežošana saistīta ar vajadzību remontēt ieeju. Ir […]

Labākais sociālais darbinieks – Baiba Āboliņa

00:00
03.04.2025
39

Baiba Āboliņa, Cēsu novada Sociālā dienesta sociālā darbiniece darbam ar ģimeni un bērniem, nacionālajā konkursā “Gada balva sociālajā darbā 2024” atzīta par “Labāko sociālo darbinieku sociālajā dienestā 2024”. Baiba Āboliņa jau vairāk nekā 20 gadus strādā sociālajā jomā un ir kļuvusi par iedvesmojošu piemēru citiem. Cēsu novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Vita Pleševnika “Druvai” atzina: […]

Vecpiebalgas bibliotēka slēgta. Jurģi

00:00
02.04.2025
52

2.aprīlī Vecpiebalgas bibliotēka sāk pārcelties uz citām telpām. Turpmāk tā ikvienu gaidīs pagast­mājā, kur bibliotēkas vajadzībām pārbūvētas telpas. Rudenī būtu 35 gadi, kopš pagasta bibliotēkas mājvieta bijusi bērnudārza ēkā. “Pirms tam tā atradās aptiekas ēkā, tad pārcēlāmies te,” stāsta bibliotekāre Dzidra Ješkina. Blakus grāmatu krājumam ir lasītava, kur notika gan tikšanās ar rakstniekiem, dzejniekiem, gan […]

Tautas balss

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
10
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
18
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
29
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
27
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
42
31
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Sludinājumi