Āraišu ezerpils rekonstrukcija vēsta par senseniem laikiem un grezno mūsdienas. FOTO: araisi.com/lv/araisu-ezerpils
Āraišu ezerpils kopā ar vēl deviņām ezermītnēm pieteiktas UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas vērtību sarakstam
Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks iesniedzis pieteikumu Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijai (UNESCO) par desmit Vidzemē rodamo latgaļu ezermītņu kolektīvu iekļaušanu Pasaules mantojuma Latvijas Nacionālajā sarakstā.
Parka vadītāja Eva Koljera “Druvai” atklāja, ka uz iekļaušanu nacionālo vērtību virknē nāksies gaidīt pat nedaudz vairāk par pusgadu, atbildei vajadzētu būt nākamā gada sākumā.
UNESCO Latvijas Nacionālā komisija šādu pieteikšanos izsludina reizi piecos gados un Āraišu ezerpils šim statusam bija pieteikta arī iepriekšējā reizē 2020. gadā, bet parku Nacionālajā sarakstā neiekļāva. Taču toreiz pieteica visu kultūrvēsturiskās ainavas apvidu. E. Koljera norādīja, ka tagad pieteikums koncentrēts uz nozīmīgāko vērtību, pašu ezerpili, un pieteikums papildināts ar vēl citām zināmajām, lai arī no ūdens dzīlēm neizceltām ezerpilīm.
Tā tapis šīs reizes pieteikums sērijveida nominācijai, kur Āraišu ezerpilij pievienota vēl viena Cēsu novada ezermītne Jaunpiebalgas pagasta Bricu ezerā, kā arī vēl astoņas citas Smiltenes novadā Auļukalna un Dūķu ezerā, Madonas novadā Liezēra, Salu un Bakanu ezerā, kā arī Ižezerā, un Gulbenes novadā Ušura un Pintreļa ezerā.
E. Koljera pastāstīja, ka visas pārējās ezermītnes joprojām ir zem ūdens, tāpēc Āraišu ezerpils vismaz pagaidām ir un paliek kā šīs tēmas “interpretācijas centrs”.
Arheoloģiskā parka vadītāja atzīst, ka jau iekļaušana Nacionālajā sarakstā būtu nozīmīgs ieguvums šīs vietas popularizēšanā un attīstībā, bet atklāj, ka nākamais mērķis ir vēl augstāks — Āraišu ezerpils iekļaušana UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. “Statuss vietai sniedz starptautisku atpazīstamību un apliecina tās izcilo kultūrvēsturisko vērtību. Tas būtiski veicina apmeklētāju skaita pieaugumu, radot pozitīvu ekonomisko ietekmi ne tikai pašam objektam, bet arī plašākam reģionam — īpaši viesmīlības, ēdināšanas un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Lielāka ekonomiskā aktivitāte savukārt nozīmē papildu ieņēmumus pašvaldībai nodokļu veidā un sekmē reģiona ilgtspējīgu attīstību,” skaidro E. Koljera. Pieteikums Pasaules mantojuma sarakstam būšot jāveido krietni komplicētāks un tas jāizdara desmit gadu laikā, taču mūspuses entuziasti nav izbijušies liela darba — Kuldīgas pilsētai nonākšana šajā godā prasījusi pat vairāk nekā 20 gadu.
Patlaban UNESCO Pasaules mantojuma vietās iekļautas trīs Latvijas vietas — Rīgas vēsturiskais centrs, Kuldīgas vecpilsēta un Strūves ģeodēziskā loka divi punkti Jēkabpilī un Madonas novada Sestu jeb Ziestu kalnā.
Komentāri