Pret vēja fermām

Saruna ar biedrības “Drosme darīt” padomes locekli Andri Šilleru

“Mēs esam tie, kas ceļas un runā, kad citi klusē. Mēs esam tie, kas aizsargā, kad citi pārdod. Mēs esam tie, kas dara, kad citi vilcinās. Latvija nav pārdošanā. Mūsu ainavas, mūsu jūra, mūsu meži, mūsu kopienas nav industriālās peļņas mašīnas barība. Mēs nepieļausim, ka mūsos ierauga tikai teritoriju, kurā novietot turbīnas, rūpnīcas un monopolu projektus, kas nekalpo ne cilvēkiem, ne dabai. Mēs sakām skaidri un skaļi: mūsu nkotne nepieder birokrātiem un lielajiem enerģētikas koncerniem. Tā pieder mums!” Tā sevi apliecina biedrība “Drosme darīt”, kas iestājas pret vēju parku izveidi reģionā. Sarunājos ar biedrības bijušo valdes locekli, vienu no dibinātājiem Andri Šilleru.

-Saprotu, ka biedrība ir dibināta samērā nesen.

-Biedrība tika dibināta pašās janvāra beigās. Tās sākumu iezīmē brīdis, kad uzzinājām, ka četros Cēsu novada pagastos – Skujenē, Zaubē, Nītaurē un Amatā – plānots izbūvēt lielus vēja parkus. Bijām pārsteigti, jo ziņa nāca negaidīti. Tad nu sapratām, ka ir kaut kas jādara. Uzrakstījām protesta vēstuli, savācām pie tās 281 parakstu, iesniedzām novada domē. Patiešām nevarējām saprast, kā tāds liels, industriāls projekts var tikt izziņots tik pēkšņi. Tad arī sapratām, ka ir jādibina biedrība, lai iedzīvotāju intereses pārstāvētu labāk. Sākotnējā apspriešana notika Nītaures kultūras namā, kur vietējie cilvēki arī rīkoja piketu, un mēs, biedrība, paguvām iesniegt arī savus ieteikumus, priekšlikumus.

-Kopš “Drosme darīt” dibināšanas pagājuši vairāki mēneši. Kas šajā laikā izdarīts, kas mainījies?

-Izmaiņas ir būtiskas. Sākumā, kad dibinājām biedrību, bijām aktīvisti no Kosas apkaimes Skuj­e­nes pagastā, tad satikāmies ar Zaubes pusi – Purvīša muzeja pārstāvjiem. Nodibinājām biedrību ar domu pārstāvēt Cēsu novada intereses, novada dabas un kultūras nozīmīgumu. Tagad saprotam, ka šī problēma nav tikai pie mums, bet visā Latvijā. Cik zinām, tad ir vairāk nekā 80 vēja parku ieceres ar kopā vairāk nekā 3000 vēja elektriskajām stacijām. Sabie­drības viedoklis un pat pašvaldību viedoklis netiek ņemts vērā. Tādēļ saprotam, ka šī jautājuma nozīmīgums ir jāiznes valstiskā mērogā, lai mūs sadzirdētu. Biedrība izlēma, ka nebūs tikai Cēsu novada pārstāvniecība, vienosim visus, kas saredz, ka vēja elektrostacijas viņu apkaimē nav pieņemamas. Šobrīd ievēlēta jauna valde un padome, un tieši padomē pārstāvētas visas Latvijas vēsturiskās zemes: Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Sēlija. Tas darīts ar domu, lai apvienotu spēkus un apturētu vēja parku nekontrolēto afēru.

-Kas ir lielākie riski, ja runājam par vēja parku ietekmi?

-Pirmkārt, jāsaprot, ka šai iecerei nav nekādas saistības ar energoneatkarību. Tas ir tas, kā mums šo faktu izklāsta amatpersonas – ka būs lētāka elektrība. Tomēr tā nav. Neviens nerunā par to, ka vēja ģeneratori strādā 30 – 40 procentus gadā, bet kas tad saražos atlikušos 60 – 70? Skaidrs, ka tas visdrīzāk tāpat būs fosilais kurināmais, kas ir jāiepērk.

Ja skatāmies uz pieteiktajām vēja spēkstaciju iecerēm un plānotajām jaudām, tad ir redzams, ka plānotais ir pat līdz 15 reizēm vairāk nekā Latvijai nepieciešamais daudzums elektroenerģijas pīķa stundā. Tas ir krietni par daudz. Tāpēc nav saprotams, kāpēc mums, mazai valstij, ir vajadzīga šāda mēroga energo industrializācija?

Sarūgtina tas, ka par iedzīvotājiem netiek domāts vispār. Kāds ir izkaldinājis šo biznesa plānu, bet mēs tiekam nostādīti fakta priekšā. Kādas sekas tam visam būs, to varētu rādīt tikai nākotne. Tie cilvēki, kam nekustamais īpašums būs pavisam tuvu vēja parkiem, zaudēs jebkādas cerības savu zemi, ēkas pārdot par tirgus cenu, jo neviens nevēlas pirkt īpašumu, kur tuvu vēja ģeneratori. No amatpersonu puses arvien dzirdam mierinājumus, ka “visus iecerētos vēja parkus jau neuzcels”. Protams, varbūt visus arī neuzcels, tomēr ideja paliek.

Tāpat nav īsti skaidrs, kā šīs elektrostacijas tiks uzturētas – var gadīties, ka tām nāksiet meklēt subsīdijas. Vācijā un Dānijā, kur vēja ģeneratoru ir visvairāk, statistiski ir visdārgākā elektrība. Attīstītāji mēģina mums iestāstīt, ka elektrība būs lētāka, kad vēja parki strādās. Varbūt kādos brīžos, bet kopumā noteikti nē.

-Runājot par cilvēkiem reģionā, vai visi ir noskaņoti līdzīgi jums, vai tomēr ir arī tādi, kas vēja parkus labprāt savā tuvumā redzētu?

-Protams, ir. Es pats līdz šī gada janvārim patiešām paļāvos, ka mūsu valsts enerģētikas stratēģija un īstenošana ir atbildīgu un gudru cilvēku rokās. Kad nemitīgi dzirdam par “zaļo enerģiju”, tad gribas ticēt, ka viss tiek domāts par gaišāku nākotni mums visiem. Un, galu galā, kas gan varbūt labāks lauku teritorijām kā energoneatkarība? Kad ap Ziemas­svētkiem pamanījām sludinājumu pašvaldības mājaslapā, ka mūspusē taps vēja parki, nācās pievērst pastiprinātu uzmanību notiekošajam – kaut kas nešķita īsti pareizi.

Gribu gan teikt, ka visu šo lietu nemaz nav tik viegli saprast – tieši tāpēc tās virzība ir tik tālu jau aizgājusi. Arī daudzas amatpersonas, šķiet, nesaprot, ko sola. Un cilvēki kopumā – daudzi pat nevar iedomāties plānoto vēja turbīnu izmēru. Cēsu novadā plānotas 20 vēja elektrostacijas, katra būs Eifeļa torņa augstumā, tās griežas, rada troksni. Tā ir grandioza būve, kas pamatīgi ietekmēs visu apkārt. Cilvēkiem ir svarīgi iedziļināties šajā tēmā, jo tas patiešām ir būtiski.

Šajos četros mēnešos esam izlasījuši daudz dokumentu, juridiskus materiālus par vēja parkiem, tāpēc mēs, biedrība, zinām, par ko tiek runāts. Protams, vilinoši kādam var šķist arī iespēja pārdot savu zemi par labu summu, lai tur tiktu attīstīts vēja parks, un cilvēks pat nemēģina izprast, kam īsti savu zemi pārdod.

-Kādi ir veselības riski?

-Skaidri zināms, ka nav iespējams novērtēt kumulatīvo troksni, ko rada vēja ģeneratori. Tāpat iespaidīga ir ēnošana – ģeneratoram griežoties, nemitīgi tiek radīta mirgošana, kas arī iespaido tuvumā dzīvojošo cilvēku veselību. Arvien atvērts jautājums ir par infraskaņu – tas nav līdz galam izpētīts. Attīstītāji arvien apgalvo, ka tam nav nekādu pierādījumu, bet es ticu, ka kaut kā tas tomēr uz dzīvo dabu iedarbojas. Iespējams, šo izpētīs krietnu laiku vēlāk. Arī Veselības inspekcijas mājaslapā ir informācija, ka infraskaņa ir kaitīga. Jautājums, protams, ir par attālumu – cik tālu no infraskaņas avota tā ietekmē cilvēka veselību. Vēja ģeneratoriem uz cilvēku ir arī psiholoģiska ietekme, un mani pārsteidz, ka šis fakts tikpat kā netiek ņemts vērā. Tas tiek skaidrots ar to, ka cilvēkiem vienkārši šie parki nepatīk. Bet, ja man kaut kas visu laiku ļoti nepatīk, ir taču skaidrs, ka psiholoģiskā veselība ietekmē fizisko. Piemērs no Īrijas apliecina, ka tiešā veidā tiek ietekmēta tuvumā dzīvojošo cilvēku veselība, proti, Īrijā tiesa lika slēgt vairākas vēja stacijas, atzīstot, ka tās negatīvi ietekmējušas tuvumā dzīvojošas ģimenes veselību.

Veselības jautājums arvien tiek pētīts. Vācam informāciju un mēģinām saprast, kāda šī ietekme var būt. Pa daļai jau mēs būsim kā izmēģinājuma trusīši, jo daudzas lietas nav līdz galam zināmas. Neviens to nevar noliegt. Kumu­latīvā ietekme nav izvērtējama, to atzīst arī attīstītāji. Atgā­dināšu, ka runājam par vairāk nekā 200 metru augstiem ģeneratoriem. Tās ir masīvas konstrukcijas.

-Skaidrs, ka ietekme uz cilvēkiem ir. Kā ar ietekmi uz vidi?

-Mūspusē, kur plānots vēja parks, ir daudz mežu, un ir skaidrs, ka ietekme būs. Mikro­liegumi mazliet palīdz ierobežot to visu, bet ar to nepietiek. Ja skatāmies uz mežu, tā ir dabas fragmentācija – te puduriņš, tur puduriņš. Skaidrs, kaut kas mainīsies. Ir pierādīts, ka no vēja ģeneratoriem daudz cieš putni, sikspārņi. Noteikti arī meža dzīvnieki. Atliks tikai skatīties, kāda būs mūsu situācija.

Viens no lielajiem iemesliem, kāpēc šie ģeneratori nav vajadzīgi, ir mūsu Vidzemes skaistās, pau­gurainās ainavas izmainīšana un sabojāšana. Bet skaistās Latvijas ainavas veido daļu no latviešu identitātes. Un vēl, cilvēki vēlas dzīvot laukos, lai apkārt būtu miers, tīra vide – bez trokšņa, pilsētas kņadas. Tagad tas viss var mainīties.

-Kādi ir biedrības nākamie soļi, tuvākie plāni?

-Jāsaka, nav jau daudz laika. Jāpanāk kaut kādi rezultāti līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Mums šobrīd ir sarunas ar Klimata un enerģētikas ministriju, ar “Latvijas valsts mežiem”, konsultējamies ar Latvijas Ener­ģētikas asociācijas vecbiedriem, kas mums palīdz ar tehnisko ekspertīzi. Mums iegūtie fakti, atziņas ir jāpublisko, lai vairotos šīs ieceres pretinieku skaits un mūs patiešām sadzirdētu valstiskā līmenī. Gribam panākt sarunas ar ministriju pārstāvjiem, lai pastāstītu par mūsu pozīciju. Ja tas neizdotos, tad tālāk noteikti būs ties­vedības, protesti. Kaut arī “Latvijas valsts meži” apturēja turpmāku vēja parku attīstību, tomēr arī Cēsu novadā arvien ir gana daudz šim nolūkam izsolīto teritoriju. Viss turpinās. Ja kāds mūs sadzird, arvien paliek daudz darba, lai dzirdīgo ausu būtu vairāk. Valdošā koalīcija nemaz nav sadzirdējusi iedzīvotāju uztraukumu. Turpināsim strādāt, mūsu paliek vairāk, galvenais ir izglītot cilvēkus par šo tēmu, jo tā nav lieta, ko uzreiz var saprast.