Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Pozitīvā publicitāte, kas nav nopērkama par naudu

Druva
23:00
11.09.2006
4

Novembra beigās pasaules uzmanība būs pievērsta Rīgai, kur 28.un 29.novembrī notiks 26 NATO dalībvalstu vadītāju kārtējā tikšanās. Šajās dienās Latvijā ieradīsies aptuveni 5000 viesu, tostarp 25 valstu līderi – Džordžs Bušs, Tonijs Blērs, Žaks Širaks un citi. Daudz diskutēts par šī pasākuma nozīmi un to, vai bija vērts tērēt aptuveni 15 miljonus latu šāda pasākuma rīkošanai.

Par šiem jautājumiem “Druva” jautāja Eiroparlamenta deputātam, bijušajam Latvijas aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim.

– Cik svarīgi Latvijai un Baltijai kopumā, ka NATO samits notiks Rīgā?

– NATO gala sanāksme (samits) Rīgā pirmām kārtām parāda atzinību Latvijai un Baltijas reģionam par mūsu valsts parādīto politisko apņēmību ceļā uz dalību šajā drošības organizācijā. Tā ir atzinība par Latvijas aizsardzības jomas mērķtiecīgo darbu, nodrošinot mi-litāro izaugsmi un sasniedzot prasības dalībai NATO. Taču jāakcentē tas, ka NATO samits iezīmē un simbolizē Rietumu vērtību atgriešanos Latvijā uz visiem laikiem. Šis ir vēsturisks notikums, tā ir demokrātijas uzvara un savu baiļu pārvarēšana PSRS un tās mantinieces Krievijas priekšā. Neaizmirsīsim, ka Krievija ilgstoši centās kavēt Latvijas virzību uz dalību NATO, cenšoties Rietumiem uz-spiest savu ”nerakstīto impērisko viedokli” par Baltijas valstu atrašanos tās ietekmes sfērā. Šis mīts ir sabrucis, un to simbolizē NATO sanāksme Rīgā.

Protams, aiz šiem atzinības un simbolisma ieguvumiem pasaules masu medijos vairāku dienu garumā nepārtraukti skanēs Latvijas un Rīgas vārds, tās panorāmas siluets. Tas stāstīs un vairos ziņu, ka šī mazā zeme, Latvija ir droša un stabila, ka tās ļaudis pie viena sarunu galda kā līdzīgs ar līdzīgu kopā ar pasaules lielvarām risina pasaules mēroga aktualitātes. Tas iedrošinās cilvēkus sadarbībai ar Latviju un uzturēs interesi par to. Šāda pozitīva publi-citāte nav nopērkama par naudu. Ceru, šis pasākums vairos mūsu tautas pašapziņu, ka mūs starptautiski atzīst, ka mums uzticas.

– Vai tas palīdzēs uzlabot attiecības ar Krieviju?

– Īstermiņā Krievija, iespējams, izdarīs paziņojumus, ka tai šāds samits bijis, nebijis. Taču ilgtermiņā šāds notikums attiecības uzlabos noteikti, esmu par to pārliecināts. Galu galā cilvēki taču domā ar galvu arī Krievijā. Jo Krievija ir spiesta samierināties, un tās centieni mākslīgiem līdzekļiem uzspiest savu diktātu kā Latvijai, tā pasaules demokrātijai tiek noraidīti visaugstākajā līmenī. Tātad draudi, iebiedēšana, aizliegumi Latvijai un Baltijas valstīm iestāties tādās vai citādās starptautiskās organizācijās ir izgāzušies brīvu tautu gribas priekšā.

– Vai vērts tērēt tik lielu naudu šī pasākuma rīkošanai, jo tautā dzirdama neapmierinātība par to?

– Viennozīmīgi varu teikt, ka ir vērts! Jau iepriekš teiktais ļauj nojaust, kādus pozitīvus ieguvumus iegūstam, kas nav tieši izvērtējami naudas izteiksmē. Protams, šādi pasākumi notiek un notiks, to organizēšana prasa līdzekļus, taču daudzas valstis, arī pārējās Baltijas valstis, bez kavēšanās pieņemtu lēmumu NATO gala sanāksmes rīkošanai, ja tām šādu iespēju dotu. Šoreiz šī iespēja tikusi Latvijai. Domāju, ka neapmierinātība tautā izskan neinformētības un piere- dzes trūkuma dēļ.

Dzīvojot atjaunotā un neatkarīgā Latvijas valstī, jau esam piemirsuši, kā jutāmies 1991.gada janvāra barikāžu un augusta puča laikā, kad bija sajūta, ka militāri spēcīgu sabiedroto mums nav un nekad nebūs. Toreiz vīri man vaicāja – kur ANO “zilās ķiveres”, kāpēc mums nepalīdz ar savu “militāro miera spēku”? Šodien mums šādi eksistenciāli jautājumi piemirsušies, jo jūtamies droši zem NATO “drošības lietussarga”. Vēlos vēlreiz piebilst, ka nedrīkstam būt vieglprātīgi pret savu drošību. Latvija, uzņemoties NATO gala sanāksmes rīkošanu, ne tikai ieraksta Rīgas, Latvijas vārdu vēsturisku dokumentu tekstos, bet arī vairo tās spēku globālo procesu vējos. Tajos spēka nekad nav par daudz. It sevišķi nelielām valstīm un tautām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Seniori svin pavasari

05:14
24.04.2024
31

Nedēļas nogalē Zosēnu senioru klubiņš aicināja uz dzīves svinēšanu pavasarī, pagasta kultūras namā pulcējot gan vietējos seniorus, gan aicinot viesus no Abrupes, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes. Zosēnu senioru klubiņa vadītāja Ilze Cīrule teic, ka izveidojusies brīnišķīga tradīcija svinēt un katram savā gadalaikā aicināt ciemos pie sevis kaimiņu pagastu seniorus, rīkot arī kopīgas ekskursijas. Saietā priecēja […]

IT speciālisti tīklojas arī klātienē

00:00
24.04.2024
62

Modernās tehnoloģijas rada jaunas profesijas un jaunas iespējas Nebijis pasākums notika Cēsīs, Raiņa kvartālā, tur tikās esošie un topošie dažādu līmeņu IT jomas speciālisti, tehnoloģiju entuziasti, studenti, uzņēmēji un ikviens, kam interesē tehnoloģijas un digitalizācija. Pasākumā “IT Waffle Meetup”raisījās sarunas, pieredzes stāsti un diskusijas par karjeras iespējām nozarē, pieprasītām prasmēm un tehnoloģiju iespējām. Būtiska bija […]

Satiekas darba devēji un ņēmēji

00:00
23.04.2024
159

Darba meklētājus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) akcijā “Sezonas darbi” aicināja tikties ar darba devējiem. NVA Cēsu filiālē interesentus sagaidīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), akciju sabiedrības “Cēsu alus” un SIA “Green Line Services” pārstāvji. Divu stundu pasākumā darba devēji stāstīja ne tikai par sezonas, bet arī pastāvīga darba piedāvājumiem. Darba meklētāju netrūka. “Cēsu alus” […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
36

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
34

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
82

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi