Politiski represētajiem būtiskākais turēties kopā

Latvijas politiski represēto Cēsu biedrības pilnsapulcē amata pilnvaras nolika ilggadējais vadītājs Pēteris Ozols, kurš pats sapulcē nepiedalījās, bet bija atsūtījis rakstisku paziņojumu. Tika ievēlēta valde, kuras sastāvs tagad mazāks, un par valdes priekšsēdētāju Jānis Vidriķis.

Iepriekšējā gada darbu biedri novērtēja kā labu. Biedri piedalījušies piemiņas dienas pasākumos gan Rīgā un Ikšķilē, gan Cēsīs pie Amatas stacijas, Melānijas Vanagas muzejā. Re­presiju atceres dienās nolikti ziedi biedrības bijušo vadītāju Gundara Gailīša, Antona Kal­niņa, Oļģerta Pirro un Zigrīdas Perevalovas atdusas vietā, regulāri tiek apciemoti represētie, kuri vecumdienas vada pansionātā.    Biedrības biedri kopā ar novada pensionāriem, piesaistot projekta finansējumu, nostiprinājuši veselību, vingrojot ūdenī.

“Katra aktivitāte ir liels organizatoriskais darbs, kuram tiek veltīts laiks, atvēlēts biedrības un pašu    finansējums,” atgādināja sapulces vadītāja Aina Rība, bet Ieva Eglīte rosināja, ka    biedriem jābūt aktīvākiem, jāiesaistās. Viņa arī kavējās atmiņās, kā savulaik veidota saikne ar latviešiem Sibīrijā, un pastāstīja, ka to aizvien uztur.

Biedrības finansiālais pamats, 250 eiro, samaksāts    biedru naudās, un 260 eiro ir pašvaldības piešķirtais finansējums darbībai. Lai īstenotu kādu projektu, nauda ir jāpiesaista konkursos vai jāsaņem ziedojumi.   

Pirmoreiz uz sapulci bija atnācis cēsnieks, politiski represētais. “Druvai” viņš savu vārdu neatklāja, jo neesot biedrības dalībnieks. “Cēsis pazīstu, zinu, kur kas atrodas, bet kur var atrast    Latvijas politiski represēto Cēsu biedrību, informācijas nav.      Izlasīju avīzē, ka būs sapulce, atnācu,” sacīja politiski represētais. Valdes locekļi paskaidroja, ka biedrība reģistrēta Cēsīs, Pils ielā 12, kur iekārtota ekspozīcija    “Sirdsapziņas ugunskurs”. “Kad NVO mājā, bijušajā rātsnamā Rīgas ielā, pašvaldība arī biedrībai piedāvāja telpas, mūsu vadītājs atteica, jo ir “Sirdsapziņas ugunskurs”. Tiesa, tajā telpas nav piemērotas, lai pulcētos,” skaidroja A.Rība, bet biedri papildināja, ka sapulcēm vienmēr jālūdz telpas vai nu domei, vai muzejam, kur notiek šī sapulce, bet citkārt domubiedri tiekas arhīvā.   

Sapulces dalībniekiem biedrības valdes priekšsēdētājs Pēteris Ozols bija nosūtījis vēstuli. Tajā viņš raksta: “Mīļie mani likteņbiedri! Daži man draudzīgāki, daži man mazāk draudzīgi, bet visiem kopā manu pēdējo dienu atziņa – dzīve nav problēma, kura jāatrisina, bet pieredze, kas godam jāsatiek. No manis neatkarīgu apstākļu dēļ nevaru pats piedalīties savu pilnvaru nolikšanā. Pateicos darbīgajiem biedrības ļaudīm par darbu un atbalstu. Ņemiet par labu, kas šo gadu laikā izdarīts, kas nav paspēts, un turpiniet. Lai veicas un labi izdodas! To gan pieminiet, ka mēs neesam ne dievi, ne ķeizari, neesam tiesīgi veltīgi kritizēt citu cilvēku dzīves. Nesodi citus, un netapsi pats sodīts! Jaunajam priekšsēdētājam un valdei vēlu sadarbību un veiksmi, jaunas idejas un izdošanos. Visiem kopā vēlu veselību saglabāt vismaz esošās robežās. Esiet kā musketieri – viens par visiem, visi par vienu.”

Biedri debatēs uzsvēra, ka vairāk laika jāvelta un iespējas jāizmanto, lai satiktos, lai darītu kopā. “Visvairāk mums vajadzīga komunikācija, domu apmaiņa,” uzsvēra Dace Jurciņa, bet A.Rība pauda pārliecību, ka biedrībai jā­strādā, domājot par cilvēkiem šodien, ne tikai par pieminekļiem. “Ir jāpiemin tie, kuri atdeva dzīvību, kuri ticēja Latvijai, bet dzīvojam šodien tādā ģeopolitiskā situācijā, kāda tā ir, mums ir jāturas kopā, domstarpības jānoliek    malā,” sacīja A.Rība. Viņas teiktais guva atbalstu, bet I.Eglīte atgādināja, ka Amatas projekts – represēto piemiņas vieta pie Amatas stacijas – ir jāpabeidz, jāmeklē finansējums, jāuzrunā cilvēki, lai ziedo. I.Eglīte arī ieteica biedriem veidot šūniņas, satikties biežāk, lai varētu parunāties.

Pēdējos gados represēto Cēsu biedrībā bija domstarpības gan par “Sirdsapziņas ugunskuram” izraudzīto vietu, gan piemiņas vietas pie Amatas stacijas nepieciešamību un izmaksām. Kad 2021.gada jūnijā tā nepabeigta tika atklāta,  Pēteris Ozols medijiem teica: ”Tas ir jādabū obligāti gatavs; ja mēs to neizdarīsim, tad mūsu vietā to neviens neizdarīs.”

Iecerēts, ka uz Sibīriju 1949. gada 25.martā no Cēsu un Alūksnes apriņķiem izvestajiem 1318 cilvēkiem katram piemiņas    vietā tiks uzstādīts metāla stabiņš kā atgādinājums par represijām. Patlaban uzstādīti 456, pērn tikai    četri. Viens stabiņš izmaksā ap 200 eiro, bet tā iebūve vismaz pērn bija 56 eiro. Biedrības biedre Zinaīda Ran­cāne pastāsta, ka    P.Ozols iesniedzis projekta pieteikumu un gaida apstiprinājumu, tiklīdz tiks saņemts finansējums, viss turpināsies.

“Pēteris ir pārliecināts, ka projekts tiks pabeigts,” uzsver Z.Rancāne.                  

Z.Rancāne un Māris Suipe arī vasarās kopj šo piemiņas vietu, bez pašvaldības atbalsta tas nebūtu iespējams. Var vien piebilst, ka arī piemiņas vietas ierīkošanā ne mazums naudas atvēlējušas paš­valdības, arī valsts. Idejas īstenošanai piesaistīti arī ziedojumi.

Iepriekšējā valdē strādāja septiņi locekļi, biedri nolēma, ka pietiks ar pieciem.    Darbam jaunajā    valdē iepriekšējie valdes locekļi ieteica Ainu Rību, Zinaidu Rancāni, Jāni Vidriķi, Andu Opoļsku un Maiju Ballahu. Viņi arī tika ievēlēti. Savukārt    revīzijas komisijas vēlēšanas nenoritēja ne tik raiti, vairāki ieteiktie atteicās.
Patlaban biedrības “Latvijas Politiski represēto apvienība” valdē darbojas cēsnieki Ieva Eglīte un Alvis Jansons. Biedri mudināja viņus iesaistīties vai nu Cēsu biedrības valdē, vai revīzijas komisijā, lai cēsniekiem būtu saikne ar to, ko lemj apvienībā. Abi nepiekrita.

Biedri bija vienisprātis, ka šogad biedru nauda no pieciem eiro jāpalielina uz desmit. Ar aplausiem sapulcē tika uzņemta ziņa, ka šogad valsts proklamēšanas gadadienā Cēsu novadā deklarētie politiski represētie no pašvaldības saņems simts eiro pabalstu, līdz šim bija  75.

Sapulces dalībnieki “Druvai” atzina, ka bijis prieks satikt savējos un viss noritējis bez strīdiem.    Arī valdes priekšsēdētāja vēlēšanas. Kolēģi jaunajam biedrības vadītājam Jānim Vidriķim novēlēja izturību un solīja atbalstu. Biedrības biedri muzejā arī apskatīja izstādes.