Valsts policijas (VP), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāvji šodien notikušajā drošai Jāņu svinēšanai veltītajā preses konferencē aicināja līgotājus svētkos nepārvērtēt savas spējas.
Par drošību svētku laikā tiek runāts katru gadu, jo cilvēki bieži vien vieglprātīgi uzskata, ka viņi varēs paveikt to, ko apņēmušies. Pārgalvība, pašpārliecinātība, paļaušanās uz to, ka iecerēto var izdarīt, kā arī vēlme pašapliecināties bieži vien kļūst par iemeslu nelaimei, norādīja VP priekšnieks Ints Ķuzis.
Ķuzis pastāstīja, ka, gādājot par satiksmes drošību svētku laikā, uz Latvijas autoceļiem jau no rītdienas, 21.jūnija, līdz 25.jūnijam pastiprināti strādās policija. Viņš norādīja, ka šogad policijas darbs noritēs divos virzienos – norisināsies ceļu satiksmes kontrole un uzraudzība, pievēršot uzmanību alkohola līmeņa kontrolei asinīs un izvēlētā braukšanas ātruma kontrolei, kā arī sadarbībā ar VUGD norisināsies patrulēšana un glābšana uz ūdens.
“Tā kā pilsētnieki Līgo svētkos lielākoties brauc atpūsties uz laukiem, mēs patrulēsim visā valsts teritorijā. Varam parādīties jebkurā vietā un laikā,” sacīja Ķuzis, mudinot līgotājus atturēties no braukšanas reibumā un braukšanas ātruma pārsniegšanas. VP priekšnieks bilda, ka starp svinētājiem noteikti vajadzētu būs kādam cilvēkam, kurš no alkohola lietošanas atturas. Turklāt, tā kā šie Jāņi ilgs tikai divas dienas, papildu risku varētu radīt neizgulēšanās.
VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš uzsvēra, ka, ik gadu runājot par drošību Līgo svētku laikā, cilvēki pēc iespējas mazāk saskarsies ar situācijām, kad nepieciešama glābšanas dienestu palīdzība. “Lielākā daļa negadījumu notiek, pārvērtējot savus spēkus vai esot alkohola reibumā,” sacīja Āboliņš.
Savukārt NMPD Zemgales reģionālā centra vadītājs Roberts Fūrmanis, runājot par drošu līgošanu, aicināja apzināties, kur un kas tiek darīts. Svinot laukos, peldot vai kurinot ugunskuru, ir svarīgi noskaidrot atrašanās vietu, jo tas ir būtiski, izsaucot mediķus vai glābējus. Viņš gan bilda, ka jaunākās paaudzes telefoniem ir iespēja noteikt GPS koordinātas, ko pēc tam var nosūtīt centrālei.
VUGD pārstāvji pievērsa uzmanību grila un ugunskura kurināšanai, kā arī slīcēju glābšanai. Paraugdemonstrējumos tika atgādināts, ka, kurinot grilu vai ugunskuru, vienmēr blakus vajadzētu atrasties traukam ar ūdeni, lai vajadzības gadījumā varētu liesmas nodzēst. Taču jāskatās, lai sejā neieplūst tvaiki. Ja nav ūdens, uguni var apdzēst arī ar limonādi vai alu, bet stipro alkoholu šim nolūkam izmantot nevajadzētu, jo tas liesmu var pastiprināt. Vislabāk, ja šim nolūkam var izmantot slapju dvieli, ūdeni un smiltis. Turklāt, kā kurinot, tā dzēšot ugunskuru, nepieciešams ņemt vērā vēja virzienu. Āboliņš arī bilda, ka nevajadzētu grilēt uz balkona. “Uguns ir jākurina tur, kur tā nerada apdraudējumu videi,” viņš sacīja.
Kā mediķi, tā glābēji aicināja īpaši uzmanīt bērnus, jo viņi var, piemēram, sākt dedzināt zarus, iemest ugunskurā ko uzliesmojošu vai sprāgstošu, kā arī nejauši apgāzt grilu.
Fūrmanis pastāstīja, ka gadījumā, ja ir gūti apdegumi, apdegusī vieta ir jādzesē ar vēsu, tekošu ūdeni, lejot to starp apģērbu un ādu. Ja apģērbs ir piekusis klāt, plēst nost nevajadzētu. Bet, ja cilvēka apģērbs deg ar atklātu liesmu, tā jāapslāpē, piemēram, izmantojot segu. Ir jāizvērtē apdeguma lielums – tas pārsniedz vai nepārsniedz cietušā plaukstas izmēru. Taču sevišķi uzmanīgam jābūt, ja apdegumu ir guvis bērns. “Ja tiek apdraudētas vitālās funkcijas, ir jāgriežas pēc palīdzības pie mediķiem, zvanot 113,” sacīja Fūrmanis.
Savukārt, runājot par negadījumiem uz ūdens, glābēji uzsvēra, ka, glābjot cietušo, vislabāk ir pasniegt viņam kādu zaru vai kādu priekšmetu, kas palīdzētu noturēties cilvēkam virs ūdens, piemēram, tukšu un aizskrūvētu ūdens bunduli.
LETA
Komentāri