Saeima ceturtdien, 8.septembrī, divos lasījumos konceptuāli atbalstīja un atzina par steidzamiem grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), ar kuriem paredzēt novērst dubultu nodokļa piemērošanu un paplašināt neapliekamā minimuma piemērošanu zemniekiem, kā arī sakārtot sistēmu ar Eiropas Savienības (ES) platībmaksājumu aplikšanu ar IIN. Kā norāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, saskaņā ar zemnieku saimniecību darbību regulējošo likumdošanu tām ir īpašs statuss. Zemnieku saimniecības īpašnieks veic saimniecisko darbību, ieguldot zemnieku saimniecībā savus privātos līdzekļus – naudu, pamatlīdzekļus, kas arī tiek novērtēti naudas izteiksmē un citas kustamas lietas, līdz ar to zemnieku saimniecībās īpašniekam būtu tiesības arī izņemt privātiem nolūkiem paredzētus līdzekļus. Patlaban likumā ir atrunāta IIN piemērošanas kārtība un nodokļa likme fizisko personu gūtajam ienākumam no kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas, tomēr joprojām nav atrunāta IIN piemērošanas kārtība individuālā uzņēmuma īpašnieka – arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kas ir uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājs, personīgajām vajadzībām izņemtajiem finanšu līdzekļiem. Likumā nav noteikts, ka IIN maksātāja neapliekamajos ienākumos no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas tiek ietverti arī ienākumi no valsts atbalsta vai ES atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņemtajiem maksājumiem. Līdz ar to nepieciešams noteikt, ka 2000 latu neapliekamajā ienākumā tiek ieskaitītas valsts atbalsta vai ES atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņemto maksājumu summas, norāda likumprojekta autori. Maksātāji, kuri kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā vairākuma gadījumos saņem Vienotā platībmaksājuma un Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Agrovides maksājumu avansus gada beigās. Līdz ar to nav iespējams nodrošināt izdevumus, kā rezultātā no saņemtajām atbalsta summām ir jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu Finanšu ministrija (FM) veic zaudējuma atlīdzinājuma summu izmaksu. Ja zaudējumi radušies, jo ar personu ir nepamatoti izbeigtas valsts dienesta attiecības, tad daļa no zaudējumiem ir arī negūtā darba samaksa. Savukārt likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli šobrīd neparedz iespēju, ka FM kā zaudējumu izmaksas veicējs var ieturēt un pārskaitīt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šobrīd persona var samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli atbilstoši deklarācijai, rezumējošā kārtībā. Tāpēc ir sagatavoti grozījumi likumā, kas paredz jaunu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākuma veida jēdzienu – dividendēm pielīdzināms ienākums, kam tiks piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 10% apmērā. Ar grozījumiem likumā tiks paredzēta arī IIN nomaksas kārtība no dividendēm pielīdzināmā ienākuma. Likuma grozījumos paredzēts, ka 2000 latu neapliekamajā ienākumā tiek ieskaitītas valsts atbalsta vai ES atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņemto maksājumu summas. Maksātāji, kuri kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā un 2010.gadā ir saņēmuši Vienotā platībmaksājuma un Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Agrovides maksājumu avansus, tos varēs iekļaut 2011.gada saimnieciskās darbības ieņēmumos. FM būs tiesības ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli no zaudējumu atlīdzinājuma, kas aprēķināts saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, ja zaudējumi ir saistīti ar darba (dienesta) attiecībām vai to pārtraukšanu. LETA
Komentāri