Kad pati pirmo reizi gāju balsot, man pasniedza maijpuķītes. Toreiz, padomju laikā, nebija jānodarbina smadzenes, par ko vēlēt, jo bija tikai viena liela komunistiskā partija. Tagad mūsdienu jauniešiem, kuri pie vēlēšanu urnām dodas pirmoreiz, izvēles iespējas ir milzīgi lielas – partiju, ka biezs, kā pirms Kārļa Ulmaņa valsts apvērsuma 1934. gada 15. maijā. Kādu partiju izvēlēties, par ko balsot? Kā redzēt Latvijas attīstību nākamajos četros gados, stāsta Cēsu jaunieši, kuri uz vēlēšanām ies pirmo reizi. Personīgās vai tautas intereses Linda Bērziņa, 18 gadi :
“Vēlētāja
vecumu sasniedzu augustā. Par šo atbildīgo soli esmu domājusi, bet vēl tagad īsti nevaru izšķirties, par ko balsot – Latvijā ir pārāk daudz partiju. Sekoju līdzi pirmsvēlēšanu reklāmām, bet nez kāpēc iekšējā balss saka, ka tajās ir daudz falša. Vēlēt tomēr iešu. Par to mājās runā arī vecāki, ka partijas sola tikai tad, kad tuvojas vēlēšanas. Pēc tam iestājas četrgadīgs solījumu aizmiršanas laiks.
Domājot par to, ko valstī uzlabot, manuprāt, cilvēkiem Latvijā vajadzētu lielākas algas. Arī bērnu pabalsti ir smieklīgi. Ģimenei, kurā ir viens bērns, par pabalsta septiņiem latiem un 20 santīmiem mēnesī iznāk paēst tikai dienu, divas, jo preču cenas ceļas nemitīgi. Vai tiešām bērniem Latvijā ir tik maza vērtība? Kad Latvijas vadību uzņemsies mana paaudze, sadzīve vairs nebūs tik sarežģīta. Runājot par Cēsu attīstību, visvairāk redzeslokā iespiedies tas, ka lielveikalu kļūst arvien vairāk. Protams, pilsēta ar katru gadu kļūst sakoptāka, bet, manuprāt, lielveikalu standarta celtnes bojā mūsu pilsētas seju. Tagad mācos 10. klasē, bet pēc vidusskolas beigšanas esmu nolēmusi mācīties Policijas akadēmijā. Tā kā nākotnē nāksies strādāt valsts kārtības labā.” Nav partijas – personības Artis Zariņš, 20 gadi:
“Man gadu jau daudz, bet uz vēlēšanām iešu pirmo reiz. Kad notika nobalsošana par Latvijas iestāša-nos Eiropas Savienībā, vēl nebalsoju, jo nebiju nokārtojis pasi. Tagad, sava mūža pirmajās vēlēšanās, balsošu par to partiju, kurā kandidē mana drauga māte, jo šo cilvēku labi pazīstu. Par pārējiem šīs partijas locekļiem esmu ieguvis informāciju, skatoties pirmsvēlēšanu reklāmas un lasot avīzē, ka katrs deputāts tur taisa tikai ārējo tēlu. Ar vecākiem vēlēšanu tēmu neesam apsprieduši, pat nezinu, par ko viņi gatavojas balsot. Būtībā valstī sataisīta tāda partiju situācija, ka visas tās ir līdzīgas kā ūdens piles, neredzu īstas personības, kas izceltos no citām.” Gribu palīdzēt savai valstij
Maksims Ļisovskis, 21 gads:
“Esmu dzimis divu tautu – latviešu un krievu
ģimenē, tādēļ ieguvu pilsonību. Par Latvijas Saeimas vēlēšanām, kurās piedalīšos pirmo reizi, man ir savs viedoklis. Esmu perfekti izvēlējies vienu partiju, par ko balsot, jo esmu no tiem cilvēkiem, kurš vispirms visu kārtīgi izdomā un tad viedokli nemaina. Tā kā augu divu tautību ģimenē, jau no bērnības neesmu pacietis nacionālismu un idejas, kas dala cilvēkus tautībās. Manī nekad nav bijis naida pret citām pasaules nācijām, jo visiem cilvēkiem ir tiesības dzīvot un būt laimīgiem šai pasaulē. Katrā tautā pēc rakstura ir gan labi, gan slikti cilvēki, bet tas nenozīmē, ka kāda no nācijām ir slikta. Esmu dzimis Cēsīs un Latvijā. Te esmu mācījies un te domāju iegūt augstāko izglītību. Ja domāju par to, ka kādreiz pats varētu kandidēt
Saeimas vēlēšanās, tad Latvijā gribētu izmainīt to, lai nebūtu atšķirības starp metropoli un valsti kopumā. Jāceļ jaunas ražotnes, jāattīsta zinātne, lai mēs paši varētu sevi apgādāt ar nepieciešamo rūpniecisko produkciju un piedāvāt citām valstīm jaunus kvalitatīvus izgudrojumus un preces. Līdz ar to veidotu jaunas darba vietas, lai Latvijas iedzīvotāji varētu pelnīt dzimtenē, nevis meklēt darbu ārzemēs. Uzskatu, ka netaisnība ir arī tā, ka Latvijas nepilsoņiem nav iespējas doties peļņā uz ārzemēm. Viņi ir kā iespiesti valsts sistēmas likumos un turpina šeit strādāt par nieka iztikas līdzekļiem. Likumiem valstī jābūt tādiem, lai Latvijā dzīvojošos vērtētu nevis pēc tautības, bet pēc tā, ko viņi ar savu attieksmi un darbu dod
valsts attīstībai. Es gribu iegūt augstāko izglītību nevis tāpēc, lai meklētu darbu Īrijā un maksātu nodokļus svešai valstij, bet gan tāpēc, lai palīdzētu attīstīties un uzlabot dzīves līmeni savējai.”
Komentāri