Ap 30 straupiešu un interesentu bija atnākuši uz sarunu par Lielstraupes pils kompleksa saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepciju.
SIA “Mark arhitekti” arhitektes Agate Eniņa un Ilona Markuse iepazīstināja ar savu redzējumu, kāds varētu izskatīties parks, kā to izmantot, kur izveidot pastaigu takas, kas varētu atrasties katrā pils stāvā, kā uzlabot pieejamību pilij. “Nekad nebūs tādas naudas, lai divos gados visu izdarītu. Jākoncentrējas uz mērķi, ja ko dara, līdztekus jādomā par nākamo soli,” uzsvēra I.Markuse, bet A.Eniņa atgādināja, lai pili kā kultūrvēstures mantojumu saglābtu, pats būtiskākais ir nomainīt jumtu. Ēkā bojājumi ir līdz pirmajam stāvam, un tas liecina, ka situācija ir kritiska.
Cēsu novada pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma aģentūras tūrisma informācijas konsultante Rudīte Vasile pastāstīja, ka ir izsludināts iepirkums jumta seguma nomaiņas projektēšanai. Pēc tam pusgadu notiks projektēšana, bet 2026.gadā varētu sākties darbi. “Saprotams, pašvaldībai tādas naudas nav, tā tiks meklēta Eiropas Savienības (ES) fondos,” bilda R.Vasile.
Pils ēka ir sliktā stāvoklī. Katru mēnesi Pārgaujas apvienības pārvalde steidz paveikt kādus neatliekamus darbus, lai apmeklētājiem nebūtu bīstami uzturēties ne telpās, ne pils teritorijā. Pārgaujas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Medne pastāstīja, ka gadā pils apsaimniekošana izmaksā ap simts tūkstošiem eiro. Ar apmeklētāju biļetēm tiek segts mazāk par trešo daļu izdevumu. Tuvākajā laikā tiks izsludināta noma pils kompleksa ēkām “Berlīne”, “Lapas”, arī darbnīcām un noliktavai. Ir cerība, ka nomnieks atradīsies un budžetā tiks iekasēts kāds eiro. Par Lielstraupes kompleksam piederošo un pārdoto “Saulrītu” ēku iegūtā nauda būs pils jumta projektēšanai.
Kā izmantot pili, par to raisījās diskusija. Arhitekte Agate Eniņa atgādināja, ka vietējā kopiena būs tā, kas pieņems vai nepieņems, līdzdarbosies vai ne pils attīstībā. Tāpat dažādas domas izskanēja par auto stāvlaukumu, jo tas būtisks ne tikai tūristiem, arī vietējiem, kuri atstāj mašīnas un tālāk dodas ar autobusu. No kuras puses ieiet pilī, ko tūristiem piedāvāt pilī un apkārtnē, kā savienot kultūrvēstures mantojumu ar mūsdienu vajadzībām un interesēm, par to viedokļi dažādi.
Antons Adamovičs, Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes loceklis, Hi-Tech riska uzņēmējs, kurš koncentrējies uz zinātnes un patiesu inovāciju komercializāciju, savulaik garāmbraucot ieraudzījis pili, tā neatstājusi vienaldzīgu.
“Nedzirdu skaidru vīziju, ko pils dos cilvēkiem. Jaunieši aizplūst, cilvēku ir aizvien mazāk, melojam sev, ka apmeklētāju skaits tikai augs. Jādomā, kā Straupē atrast enerģijas punktu, lai te brauc ne tikai tūristi, bet šī vieta pievelk jauniešus īstenot idejas,” sacīja A.Adamovičs.
Plaši tika apspriesta kādreizējā pils īpašnieka dzimtas pārstāvja Jakoba fon Rozena Imig vēlme atbalstīt Lielstraupes pils atjaunošanu. Izskanēja neuzticēšanās, šaubas. “Viņam ir vīzija un rūp šī vieta,” atgādināja A.Adamovičs, bet kāds pauda viedokli, ka pašvaldība nav ieinteresēta darīt, bet gan apgūt ES naudu, nezinot, ko pēc tam pilī darīs. Vairākkārt izskanēja, ka visas cerības likt uz tūrismu nedrīkst, jo Latvijā nebūs daudz to, kas grib apskatīt tikai arhitektūru, parku vai interjeru. Jābūt vēl kādam piedāvājumam.
Gan R.Vasile un L.Medne, gan Lielstraupes pils koncepcijas izstrādes darba grupas vadītāja, Cēsu muzeja direktore Ināra Bula vairākkārt uzsvēra, ka pašvaldība uzklausīs, izvērtēs katru priekšlikumu. Anda Alsberga pauda pārliecību, ka idejas ir, vajadzīgi tikai darītāji un vaina nav tikai naudā, pašiem jādara vairāk. “Pagaidām tikšanās bez rezultāta, bet cerēsim, ka izdosies pili gan atjaunot, gan iedzīvināt,” teica straupiete. Savukārt L.Medne vērtēja: “ Viedokļi dažādi, un tas ir labi. Jo vairāk būs ierosinājumu, jo labāku variantu varēs izraudzīties.”
Arī pašvaldībai daudz darāmā, lai kopīgam mērķim vienotos ar vēl diviem īpašniekiem, kuru īpašumi ir Lielstraupes pils kompleksā. Un kaut ko izdarīt var tikai kopā: pašvaldība, Mazās pils saimnieks un baznīcas draudze.
Komentāri