Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Pieskāriens komponista un rakstnieka Marģera Zariņa dzīvei

Sarmīte Feldmane
00:00
08.12.2023
9
Marg 4

Tāds ir dokumentālais    stāsts “Āraišu zēns Marģeris”. Pirmizrādē Drabešu tautas nama zāli bija piepildījuši āraišnieki, drabesieši, tuvāki un tālāki ļaudis, gan tie, kuri reiz pazina komponistu, rakstnieku, ērģelnieku, kura dzīvē Āraišiem, Drabešiem, Cēsīm bija būtiska vieta.

Dokumentālais stāsts sākās ar sarunu. “Pirms vairāk nekā desmit gadiem kalpoju Āraišu draudzē. Ar toreizējo novada vadītāju Elitu Eglīti runājām arī par pārmaiņām sabiedrībā.    Elita teica, ka cilvēki atsvešinās, daudzi pat nezina, kas te dzīvojis, kas bijuši saistīti ar Āraišiem. Kaut vai Marģeris Zariņš, kurš atstājis nozīmīgas pēdas. Esmu pazīstams ar Marģera krustmeitu un audžumeitu Dainu un viņas vīru Uldi Dumpi, sarunās ar viņiem reižu no reizes ienākušas atmiņas par Marģeri Zariņu. Elita teica: “To vajadzētu nofiksēt.” Tā viss sākās,” atklāja mācītājs Artis Eg­lītis.

E. Eglīte atgādināja, ka    Mar­ģera tēvs bija ērģelnieks Āraišu baznīcā, 1921.gadā sarīkoja Āraišu Dziedāšanas biedrības Dziesmu svētkus, uz kuriem ļaudis plūda no malu malām.    “Mar­ģeris mācījās draudzes skolā, tad, kā visi zinātkāri jaunieši, aizgāja uz Rīgu, bet ik pa laikam sirds vilka uz Āraišiem.    Filmā meklējām viņa pieskārienus, cilvēkus, kuri viņu atceras,” teica E.Eglīte.

Aktieris Uldis Dumpis dalījās pārdomās: “Katrā laikā ir dažādi modes vārdi. Šodien tāds vārds ir “leģendārs”. Kas tik nav leģendārs? Arī mani nosaukuši par leģendāru aktieri. Nezinu gan, ko tādu leģendāru esmu izdarījis. Ja nu ir kāds, par kuru var teikt  “leģendārs”, tas ir Marģeris Zariņš. Par viņu varētu stāstīt daudz, taču laikabiedru, kuriem būtu daudz stāstāmā, vairs nav.” U.Dumpis uzsvēra, ka svarīgākais ir āraišnieku vēlme vairāk zināt par Marģeri Zariņu. Tagad atmiņas paliks filmā.

Filmā A.Eglītis lasa fragmentus no M.Zariņa grāmatām, bet U.Dumpis atceras un komentē, kā Marģeris stāstījis pa bērnību, izzinājis gan savu dzimtu, gan vietējo apkārtni. “Āraiši man kļuvuši par teiksmainu un noslēpumainu bērnu dienu brīnumpasauli,” raksta M.Zariņš. “Mans vectēvs no tēva puses cēlies no Amatas, izmācījies par dārznieku un pavāru, dienējis pie barona pie Āraišu ezera.”

“Marģeri interesēja ne tikai senči, viņam bija tāds piegājiens: kad ar kādu iepazinās, uzreiz prasīja, no kuras puses nāk. Viņu interesēja radu raksti. Viņam bija interese par jaunajiem komponistiem, dzejniekiem, meklēja talantus un gribēja palīdzēt, lai ieceltu saulītē,” atmiņās kavējas U.Dumpis un atzīst, ka rakstot Marģeris kļuvis romantisks, bet dzīvē bijis asprātīgs, varbūt kādreiz pat dzēlīgs. Stāstot divreiz vienādi izstāstīt nevarējis, vai nu ko aizmirsa, vai piegudroja klāt, viņā sēdēja rakstnieks, vajadzēja izpausties.

Marģerim bija interese par Āraišu ezerpili, par to, ko dara arheologs Jānis Apals. “Izstāstīju Apalam, ka Marģeris domā citādi. Apals noteica:    “Nu ko tas Mar­ģeris muld, vēsture ir vēsture.” Teikto pastāstīju Marģerim. “Ko tas Apals, sauss zinātnieks. Tā taču vēsturi nevajag stāstīt,” atceras U.Dumpis.
Filmā par tikšanos ar M.Zariņu stāsta arheoloģe Zigrīda Apala, bērnības atmiņās dalās Drabešu pagasta “Viļņu” saimniece Elga Svile. “Viņam vienmēr bija labs garastāvokli. Vienmēr saķemmējies, bikses uzlocītas. Kā meitene brīnījos, skaistas pilsētnieka kājas, kā viņš mežā varēja plikām kājām iet pa skujām,” pastāsta E.Svile, bet U.Dumpis atgādina, ka    “Viļņu” mājas Marģerim 20 gadus bija viena no viņa paradīzēm. Te varēja uzvilkt vecās bikses un basām kājām iet mežā sēņot. Ar māju saimniekiem Mar­tinsoniem ģimenes bija kļuvušas kā radi.

“Latvijas dvēseli veido stipru personību dzīves gājumi,” pēc filmas atgādināja A.Eglītis un uzsvēra, ka filma parāda, cik daudz laba var attīstīties no vienkāršas sarunas un ne vienmēr vajag lielas investīcijas.

Marģera dēls Jānis “Druvai” atzina, ka par filmas tapšanu    nav zinājis. “Filma parāda tēvu Āraišos. Biju mazs, daudz ne­at­ceros, ezeru gan, kā braucām makšķerēt,” pastāstīja Jānis un atklāja, ka bērnībā spēlējis klavieres, bet ar mūziku dzīvi nav saistījis, būtu pārāk grūti būt tēva ēnā.

U.Dumpis atzina, ka filma patikusi. “Esmu pieradis runāt uzrakstītu tekstu, kad pašam jāstāsta, nav nemaz vienkārši,” bilda aktieris. Ieriķiete, pensionēta skolotāja Maija Ratniece aicināja iet uz bibliotēku un lasīt M.Zariņa grāmatas. Daudz par Āraišiem ir “Saulrieta violetās ērģeles” un “Rūķi un pūķi”, kas domāta bērniem.

Filma noteikti rosinās atmiņas. Par to pārliecināta radošā grupa: Artis Eglītis,  Sintija Cērpiņa, Lelde Goba un Mārtiņš Kreilis. Par to, ka Āraišu vēsturei, kaut ieskicēti, fiksēta Marģera Zariņa dzīve, gandarīta Elita Eglīte un tie novadnieki, kuriem būtiski zināt par vietu, kur dzīvo, par cilvēkiem līdzās un tiem, kas to veidojuši, atvēruši pasaulei.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Seniori svin pavasari

05:14
24.04.2024
31

Nedēļas nogalē Zosēnu senioru klubiņš aicināja uz dzīves svinēšanu pavasarī, pagasta kultūras namā pulcējot gan vietējos seniorus, gan aicinot viesus no Abrupes, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes. Zosēnu senioru klubiņa vadītāja Ilze Cīrule teic, ka izveidojusies brīnišķīga tradīcija svinēt un katram savā gadalaikā aicināt ciemos pie sevis kaimiņu pagastu seniorus, rīkot arī kopīgas ekskursijas. Saietā priecēja […]

IT speciālisti tīklojas arī klātienē

00:00
24.04.2024
62

Modernās tehnoloģijas rada jaunas profesijas un jaunas iespējas Nebijis pasākums notika Cēsīs, Raiņa kvartālā, tur tikās esošie un topošie dažādu līmeņu IT jomas speciālisti, tehnoloģiju entuziasti, studenti, uzņēmēji un ikviens, kam interesē tehnoloģijas un digitalizācija. Pasākumā “IT Waffle Meetup”raisījās sarunas, pieredzes stāsti un diskusijas par karjeras iespējām nozarē, pieprasītām prasmēm un tehnoloģiju iespējām. Būtiska bija […]

Satiekas darba devēji un ņēmēji

00:00
23.04.2024
159

Darba meklētājus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) akcijā “Sezonas darbi” aicināja tikties ar darba devējiem. NVA Cēsu filiālē interesentus sagaidīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), akciju sabiedrības “Cēsu alus” un SIA “Green Line Services” pārstāvji. Divu stundu pasākumā darba devēji stāstīja ne tikai par sezonas, bet arī pastāvīga darba piedāvājumiem. Darba meklētāju netrūka. “Cēsu alus” […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
34

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
34

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
82

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi